bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi un mazāk bērni. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Vienlaikus dzimstību par galveno demogrāfisko draudu Latvijai uzskata nedaudz vairāk nekā viena piektā daļa respondentu.

Gribētu trīs, bet paliek pie diviem

Pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski pieaudzis sabiedrības atbalsts lielām ģimenēm. 2010.gadā ģimeni ar trīs bērniem par ideālu uzskatīja 39% respondentu, un lielāka priekšroka tika dota divu bērnu ģimenei (41%).

2017.gadā jau teju puse jeb 48% aptaujas dalībnieku par vēlamo bērnu skaitu ģimenē uzskata trīs. Pieaudzis atbalsts arī vēl lielākām ģimenēm, savukārt divu bērnu mājsaimniecību piekritēju īpatsvars sarucis līdz 35%.

Reālā aina gan nav tik iepriecinoša, liecina dati – joprojām visbiežāk Latvijā sastopamas viena, divu bērnu un bezbērnu ģimenes, bet trīs atvases ir vien 11% aptaujāto. Turklāt šīs proporcijas pēdējo septiņu gadu laikā nav mainījušās.

Lūgti norādīt galvenos iemeslus, kāpēc daudzās ģimenēs Latvijā ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, pārliecinošais vairākums (81%) aptaujāto kā lielāko šķērsli min finansiālo līdzekļu trūkumu. Puse (49%) iedzīvotāju minējuši nepiemērotus sadzīves apstākļus. Salīdzinot ar 2010.gadu, abi šie rādītāji ir pieauguši. Savukārt cilvēku bažas un nedrošība par nākotni šajā laikā ir samazinājušās.

Lai gan, grupējot iemeslus, nepietiekams valsts atbalsts šogad minēts ievērojami retāk (32% – 2017.gadā; 41% – 2010.gadā), tomēr tieši lielāki pabalsti tiek atzīti par visefektīvāko risinājumu (71%) dzimstības uzlabošanai. Pēc iedzīvotāju domām, arī plašāks atbalsta pasākumu klāsts daudzbērnu ģimenēm (41%) un uzlabota bērnudārzu pieejamība (39%) dotu nozīmīgu artavu mērķa sasniegšanai.

Lielākās bažas par aizbraucējiem

Jautāti, kas, viņuprāt, demogrāfiski visvairāk apdraud Latviju, 63% aptaujātie atbildēja, ka tā ir iedzīvotāju aizbraukšana – salīdzinot ar aptaujas rezultātiem 2010.gadā, novērojams, ka turpina palielināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu. Mazāka sabiedrības daļa satraucas par zemu dzimstības līmeni (22%) un augstu mirstības līmeni sliktā veselības stāvokļa vai kaitīgu ieradumu dēļ (11%).

Latvijas sabiedrība satraucas ne tikai par lielu aizbraukušo skaitu, bet arī par mazu atgriezušos skaitu. Cilvēkiem šķiet, ka lielākā daļa aizbraukušo vairs neatgriezīsies – gandrīz divas trešdaļas jeb 62% uzskata, ka tuvākajos piecos gados atgriezīsies mazāk nekā 10% aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju. Tikai nepilni 5% aptaujāto ir noskaņoti optimistiski un cer sagaidīt vairāk nekā 25% aizbraukušo.

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, būtiskas izmaiņas jautājumā par aizbraukušo atgriešanos nav vērojamas.

«Runājot par emigrāciju, ir jāizdala divu veidu emigrācijas iemesli. Viens no tiem nenoliedzami ir emigrācija ar mērķi atrast darbu un uzlabot savus un savas ģimenes sadzīves apstākļus. Kamēr Latvijā nav izveidota būtiska reemigrācijas atbalsta sistēma, nepalielinās vidējais darba samaksas līmenis pilsētās un reģionos, ir liela iespēja, ka Latvijas iedzīvotāji, kas ir aizbraukuši, meklējot labākus dzīves apstākļus, arvien stiprāk iesakņosies savā jaunajā mītnes zemē un arvien saruks cerības viņus sagaidīt atpakaļ Latvijā,» skaidro Baltic International Bank Klientu apkalpošanas vadītājs Guntars Reidzāns.

Turpinot Reidzāns saka: «Tomēr ir arī otra daļa aizbraucēju no Latvijas – tie ir jaunieši, kuri dodas uz ārvalstīm, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību, apgūtu valodas un gūtu starptautisku pieredzi savā profesijā. Mūsdienu jaunieši nereti lielākā mērā jūtas kā pasaules pilsoņi, kuri tik stingri neizjūt valstu un kultūras robežas, un uzskatu, ka labākas izglītības meklēšana ārvalstīs ir apsveicama un gan pašam jaunietim, gan visas valsts tautsaimniecībai vērtīga izvēle.»

Vienlaikus viņš norāda, ka, atgriežoties Latvijā, jaunieši ienes Latvijas tautsaimniecībā nebijušu pieredzi un inovatīvus risinājumus, tādējādi veicinot kopējo zināšanu līmeni un paaugstinot Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. «Nenoliedzami, aktuāls ir jautājums, kā šos jaunos, ambiciozos, kvalitatīvu izglītību un starptautisku pieredzi guvušos speciālistus ieinteresēt atgriezties Latvijā, un uzskatu, ka šim jautājumam ir jāpievērš arī būtiska valstiska interese,» tā Reidzāns.

Lūgti norādīt, viņuprāt, efektīvākos iemeslus, kas veicinātu aizceļojušo atgriešanos, iedzīvotāji svarīgu lomu piešķīra aktīvam darba tirgum un atalgojumam. Par galveno dzenuli aptaujātie nosauca lielākas algas (81%) un darbavietu skaitu (54%). Aptuveni trešdaļa jeb 32% aptaujāto minēja, ka atgriešanos varētu veicināt dzīves dārdzības samazināšanās Latvijā.

Baltic International Bank Latvijas barometrs liecina – arvien vairāk cilvēku uzskata, ka atgriešanos Latvijā varētu veicināt lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai (20%). Pirms pieciem gadiem šis kritērijs aptaujātajiem šķita mazāk svarīgs.

Iedzīvotāji, lūgti norādīt, kādi ir galvenie labumi no Latvijas diasporas ārvalstīs, visbiežāk par ieguvumu atzina finansiālo atbalstu (63%), mazāk – jaunas pieredzes, ideju ienešanu sabiedriskajā dzīvē (17%) un Latvijas vārda nešanu pasaulē (15%). Jāpiebilst, ka gandrīz piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka nekādu ieguvumu no Latvijas diasporas ārvalstīs nav.

Ref: 225.000.103.2404


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.