bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.11.2018 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

BATL: Dzelzceļa elektrifikācijas «patiesā cena» būs vismaz par 230 milj. eiro lielāka

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Atbildīgā Satiksmes ministrija un ministru prezidents noklusē sabiedrībai patieso dzelzceļa elektrifikācijas projekta cenu – kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas būs vismaz par 230 miljoniem lielākas un pārsniegs 670 miljons eiro,» norāda Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) pārstāvji.

Līdz ar to, pretēji valsts pārstāvju paustajam, nozares pārvadātāji paredz pietiekami būtisku dzelzceļa kravu pārvadājumu sadārdzināšanos, kas var vēl būtiskāk iedragāt tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju.

Patreiz Satiksmes ministrija virza projekta pirmo kārtu, kuras kopējais apstiprinātais finansējums ir 441 miljons eiro, no kuriem gandrīz 100 miljonus eiro veidos Latvijas dzelzceļa ieguldījumi, bet otru daļu – Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums, atzīmē biedrībā.

BATL norāda, ka izmaksu ziņā tie nebūs vienīgie ieguldījumu no valsts puses.

BATL valdes loceklis Ivars Landmanis skaidro: «Lai projekts varētu normāli funkcionēt, valstij būs jāinvestē vēl 230 miljoni eiro no pašu līdzekļiem, par ko publiski netiek runāts. Latvijas Dzelzceļam būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 miljonus eiro. Tāpat Latvijā esošās stacijas nav tehniski piemērotas un būs nepieciešams tajās pagarināt esošo sliežu ceļu, kas prasīs vēl aptuveni 100 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Līdz ar to kopējās projekta izmaksas jau pārsniegs 670 miljons eiro, par ko tiek noklusēts. Mūsuprāt, par šīm izmaksām neviens skaļi nerunā, jo ir skaidrs, ka pie tik lieliem valsts ieguldījumiem, šim projektam nebūs investīciju atdeves un tas atstās būtisku ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājuma tarifu.»

Pēc asociācijas veiktajiem aprēķiniem ar tik vērienīgiem ieguldījumiem dzelzceļa pārvadājumu pašizmaksa sadārdzināsies. Tas nozīmēs, ka investīciju atpelnīšana gulsies uz pārvadātāju pleciem.

«Pēc privāto pārvadātāju un tranzīta nozares uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem par izmaksām un tarifiem, kā arī konkurētspēju kopumā prognozes nav tik optimistiskas kā Latvijas Dzelzceļam, kas sola izmaksu ietaupījumu pārvadātājiem 1 eiro/t. Ņemot vērā tādus būtiskus aspektus kā papildu investīcijas un privāto pārvadātāju ekspluatācijas datus (nevis LDZ koncerna), pārvadājuma pašizmaksas samazinājums nav iespējams ne pie kādiem nosacījumiem,» turpina Landmanis.

Asociācijai tāpat nav izprotams Satiksmes ministrijas arguments par nepieciešamību īstenot šo elektrifikācijas projektu, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām – lai gan transports Latvijā veido 28% no SEG emisijām, saskaņā ar VARAM datiem 92% šo emisiju veido ceļa transports (vieglie un kravas transportlīdzekļi, autobusi) un tikai 7% rada dzelzceļš. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka šī projekta īstenošana ļaus būtiski samazināt SEG emisiju daudzumu Latvijā. Patiesībā solītā 1% SEG emisiju samazinājuma patiesā cena būs 670 miljoni eiro, turpina asociācijā.

Pēc BATL ekspertu domām, šādos apstākļos Latvijai nav un nebūs izdevīgs dzelzceļa elektrifikācijas apjomīgais projekts. «Esošajā situācijā, kāda valda kravu pārvadājumu segmentā, tā ir milzīga un nepanesama nasta. Turklāt ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas dzelzceļš, ne arī ministru prezidents nesniedz atbildi par to, vai vērienīgais ieguldījums negatīvi ietekmēs jau tā pārmērīgi augsto dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas ir šobrīd augstākais Eiropā. Tālāka cenu celšana nozīmētu Latvijas tranzīta nozares beigu sākumu.»

Landmanis norāda, ka šis ir ļoti dārgs Latvijai projekts. «Jāmin, ka kopā tiks elektrificēti 300 km virzienos Rīga – Krustpils, Krustpils – Daugavpils un Krustpils – Rēzekne. Tātad aptuveni divi miljoni eiro uz km sliežu ceļa. Esam pārliecināti, ka nekādi «zelta plāni» nevar atpelnīt šādus ieguldījumus pie šī brīža kravu pārvadājumu apjomu prognozēm tuvākajiem desmit gadiem.»


Pievienot komentāru

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.