BATL: Ieilgušās sarunas par jauno valdību kavē tranzītam būtisku jautājumu lemšanu

Ivars Landmanis

Tranzīta nozarei šis bijis salīdzinoši stabils gads, tomēr 2019.gads vērtējams piesardzīgi, ņemot vērā neziņu par jaunās valdības sastāvu un līdz ar to tās politikas kursu, kā arī ģeopolitisko notikumu attīstību, kas var ietekmēt Latvijas tranzītu, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis.

2018.gads tranzīta nozarē iezīmēsies kā laiks, kurā iepriekšējos gados straujā kravu apgrozījuma lejupslīde samazinājās un nozīmīgākajā ostu kravu pārvadājumu segmentā – ogļu kravās – piedzīvoja pat nelielu izaugsmi. Savukārt naftas produktu segments turpināja sarukt, sasniedzot pēdējos desmit gados vienu no zemākajiem rādītājiem. Lai gan valsts līmenī tiek izvirzīts mērķis kompensēt naftas produktu kritumu ar ģenerālkravām, šobrīd to pieaugums ap 15% – 20% gadā to nespēj izdarīt. Jāmin, ka ogles un naftas produkti nodrošina ap 70% dzelzceļa kravu, BNN informē Landmanis.

«Lai gan situācija nozarē joprojām saglabājas ļoti sarežģīta, stabilizēšanās sniedz arī pozitīvāku skatījumu par nozares attīstību gada garumā. Tirgus dalībnieki turpina intensīvi strādāt pie jaunu sadarbības partneru un arī jaunu kravu veidu piesaistes. To apliecina atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudu, koksnes, konteineru. Kā labu piemēru var minēt asociācijas uzņēmumu Noord Natie Ventspils Termināls, kas uzsācis veiksmīgi attīstīties jaunā produktu nišā – kruīza kuģu piesaistē Ventspils ostai, veicinot tūrismu Ventspils pilsētā un atpazīstamību plašākā mērogā. Pateicoties viņiem, šogad Ventspils kā pieturvieta iekļauta vairāku kruīzu kuģu maršrutā. Kā nozīmīgāko varam minēt pieczvaigžņu viesnīcu uz ūdens, kas ar 600 pasažieriem no Lielbritānijas pietauvojās Ventspils ostā šī gada vasarā,» stāsta BATL valdes loceklis.

Pēc viņa sacītā, šis gads ostu uzņēmumiem nozīmēja arī jaunus izmaksu optimizācijas izaicinājumus, jo gads iesākās ar divu nozīmīgu izmaksu komponenšu pieaugumu – akcīzes nodokļa degvielai un infrastruktūras maksas dzelzceļa pārvadājumiem kāpumu. Šo komponenšu paaugstinājums šogad veicināja kravu pārvadājumu pa dzelzceļu Ventspils virzienā pašizmaksu palielināšanos par 0,60 eiro/t mazuta pārvadājumiem un 0,54 eiro/t ogļu pārvadājumiem. «Jāmin, ka jau līdz tam Latvija, salīdzinot ar citām reģiona tranzīta valstīm, bija mazāk konkurētspējīga. Piemēram, infrastruktūras maksas dārdzības ziņā esam viens no līderiem Eiropas valstu starpā, kas ietekmē arī Latvijas kopīgā tranzīta koridora konkurētspēju,» tā Landmanis. Viņš piebilst, ka sadārdzinājums novērojams arī citās jomās, kas skar tieši Ventspils uzņēmumus, piemēram, brīvostas zemes nomas maksai, kā arī Latvijas Dzelzceļa izmainītās cenas pakalpojumiem «vagonu apstrāde veicot un neveicot vilcienu formēšanu», kas bija pārsteigums uzņēmumiem.

2019.gadā gaidāmi jauni pārbaudījumi nozarei

«Tranzīts ir otra nozīmīgākā tautsaimniecības nozare valstī. Tāpēc ir svarīgi nezaudēt tās potenciālu, bet tieši pretēji – to attīstīt. Šobrīd par nozari atbildīgās ministrijas prioritātei ir jābūt tranzīta koridora izmaksu samazinājumam, kā rezultātā Latvijai būs vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm jaunu kravu, it īpaši jaunu kravu veidu piesaistē. Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzrunāt Ķīnas tirgu. Nozares konkurētspējas veicināšanai stratēģisku jautājumu lemšanu šobrīd kavē ieilgušās sarunas par valdības veidošanu,» uzskata Landamnis.

Viņš piebilst, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevās palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā ievērojami palielināsies. «Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019.gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tāpēc var jau šobrīd prognozēt, ka nākamais gads būs jaunu pārbaudījumu gads. Konteineru segments pieaug pakāpeniski un nav nekādas pamatojuma cerēt, ka nākamajā gadā tas attīstīsies straujāk nekā iepriekš,» teic Landmanis.

Viņaprāt, jaunus pārbaudījumus nesīs arī kārtējā izmaksu sloga palielinājums. Piemēram, zināms, ka no nākamā gada Ventspils brīvosta palielinās ostas pakalpojumu izmantošanas maksu, kas nesekmēs Ventspils ostas konkurētspēju ar citām Latvijas ostām. Savukārt augstā maksa par valstij piederošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu viennozīmīgi turpinās samazināt Latvijas tranzīta koridora kopējo konkurētspēju starptautiskā mērogā.

BATL uzskata, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā – investīcijām sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājumu, valsts līdzfinansējumu tīklu uzturēšanā, u.tml. «Tomēr politikas nākotnes kurss vistiešāk būs atkarīgs no nākamā satiksmes ministra un valdības kopumā. Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu (dzelzceļa sliežu tīkli, ostu infrastruktūra).  Nedrīkst veidoties situācija, kad maksa par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību,» rezumē Landmanis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas