BATL: Lemjot par iesaisti Nord Stream 2 projektā, ekonomiskie aspekti ir tikpat svarīgi kā drošība

«Piedalīšanās Nord Stream 2 projektā var dot nopietnu pienesumu Latvijas ekonomikai, tādēļ ir svarīgi izvērtēt šo projektu ne tikai no drošības viedokļa, bet arī analizēt iespējamo pienesumu valsts tautsaimniecībai un attīstībai,» savu viedokli BNN pauž Biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL).

Biedrība uzsver, ka Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā pieņemtais lēmums neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti Nord Stream 2 projekta īstenošanā joprojām nav izskaidrots Ventspils uzņēmumiem un sabiedrībai, liekot apšaubīt, vai ekonomiskās un drošības intereses tajā ir izsvērtas un izanalizētas.

Pēc BATL ieskatiem, līdzdalība Nord Stream 2 projekta īstenošanā ir nopietni jāapsver, un atteikties no šīs iespējas tā vienkārši un bez debatēm nevajadzētu. «Gāzes vads visdrīzāk tiks uzbūvēts neatkarīgi no Latvijas vēlmes sadarboties. Ir zināms, ka vairāki Eiropas Savienības uzņēmumi piekrituši  piedalīties Nord Stream 2 finansēšanā. Turklāt dalību projektā ir apstiprinājušas četru Eiropas Savienības pilsētu ostas, un nav izprotams, kādēļ tieši Latvijai būtu jānorobežojas no šī projekta,» uzsver asociācijā.

BALT norāda, ka Nord Stream 2 caurules, ko plānots piegādāt caur Ventspils ostu, ir videi draudzīgas kravas ar augstu pievienoto vērtību. «Turklāt piedalīšanās Nord Stream 2 projektā ne tikai radītu jaunas darba vietas, bet arī dotu nopietnu pienesumu gan tautsaimniecībai kopumā, gan valsts, gan Ventspils pašvaldības budžetam.»

Biedrības pārstāvji atgādina, ka vēsturiski un arī joprojām Ventspils ostas darbība ir cieši saistīta ar kravām no kaimiņzemes Krievijas, no kurienes nāk gan ogļu, gan naftas produktu, gan citu kravu tranzīta plūsma. «Tādēļ ir grūti izprast, kādēļ tieši Nord Stream 2 caurules, kuras plānots piegādāt caur Ventspils ostu, rada lielākus draudus Latvijas drošībai, nekā jau esošās kravas.»

Tāpat BATL vienmēr patur prātā, ka Latvijai savu ģeogrāfisko novietojumu nav iespējams mainīt un ir jāmeklē visi iespējamie veidi, kā gūt maksimāli pozitīvu rezultātu no esošā novietojuma pasaules kartē.  Jo iepriekš jau tā citāts atsaucās uz vēsturi.

Biedrības prezidente Inga Antāne: «Esam neizpratnē, kāpēc valdība aiz slēgtām durvīm pieņēma sasteigtu lēmumu un pat nepakonsultējās ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem, kuriem šis projekts nozīmētu darbu un ieņēmumus. Ne Ministru prezidents Māris Kučinskis, ne arī Satiksmes ministrs Uldis Augulis savu pozīciju par šo jautājumu nav skaidrojuši. Pieļauju, ka mums trūkst informācija par plašāku starptautisku drošības kontekstu, kāpēc tieši sadarbība ar Nord Stream 2 nav vēlama. Taču, ja tāds pastāv, lēmuma iemesli ir jāskaidro detalizētāk.»

BNN jau ziņoja, ka Valdība sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2.

Tāpat vēstīts, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminalsun Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, 20.aprīlī, preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Lai lemtu par iesaistīšanos projektā, ir nepieciešams pozitīvs brīvostas valdes lēmums, jo kravas laukumi tiktu izbūvēti brīvostas pārvaldes apsaimniekotā teritorijā.

Tāpat jau vēstīts, ka Nord Stream 2 vienīgais akcionārs ir Krievijas Gazprom, bet piecas Rietumvalstu kompānijas piekritušas dot naudu. Tās ir Francijas ENGIE, Austrijas OMV, Lielbritānijā, Nīderlandē un ASV bāzētais Shell un Vācijas Uniper un Wintershall.

Ref:224.000.103.1060

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas