Stambulas konvencijas ratificēšanai nav sabiedrības atbalsta, intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Vērtējot Jēkabpilī notikušo sievietes slepkavību, politiķis piekrīt Valsts prezidenta Egila Levita viedoklim par to, ka atbildība par minēto ir “valsts pusē”.
Saeimas priekšsēdētājs paļaujas uz iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS), kurš jau ir pieprasījis izvērtēt “visu, kas nogājis greizi”. Smiltēns piekrīt, ka sievietes slepkavība liek atkal veikt revīziju esošajos normatīvos, lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos.
Tomēr jautājumā par to, vai Latvijā beidzot jāratificē Stambulas konvencija pret vardarbību pret sievietēm Smiltēns gan norādīja, ka Latvijas likumos jau viss esot ietverts un
“neviena konvencija un direktīva nepasargās”.
Smiltēns ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšanai sabiedrībā nav atbalsta – par to viņš esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot “teju katru Latvijas nostūri”. Atbalsta konvencijas ratificēšanai nav arī Saeimā. Savukārt pats Smiltēns nezinot, kā balsotu, lai gan iepriekš viņa viedoklis par šo problēmjautājumu bijis atšķirīgs.
Jau ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.
[Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes – organizācijas, kas apvieno 46 šīs pasaules daļas vai tai tuvas valstis – vienošanās izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un “vainīgo nesodāmības izbeigšana”. Stājās spēkā 2014.gada augustā, kad to ratificēja 10 valstis (islamiskā Turcija bija pirmā). Līdz šim dokumentu ratificējušas 37 valstis.
Latvijas vārdā 2016.gada maijā konvenciju parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (V), taču tā ir jāratificē Saeimā. Satversmes tiesa 2021.gada jūnijā – izskatot 21 Saeimas deputāta prasību – atzina, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.
Latvija un vēl piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija – parakstīja, bet neratificēja konvenciju. Eiropas Parlaments 2023.gada februārī pieņēma rezolūciju, pieprasot šīm valstīm to ratificēt – BNN.]
Lasiet arī: FOTO| Rusiņa nogainātajai sievietei veltītais pikets pulcē ap 100 dalībnieku