bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Bergmanis: Latvijai jāstiprina savas pašaizsardzības spējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

ASV domnīcas RAND Corporation veikto kara spēļu izdarītie secinājumi par Krievijas spēju iekarot Baltijas valstis un NATO traucējošajiem faktoriem tās aizsargāt nav jauna vai iepriekš nezināma informācija.. Līdzīgus pētījumus jau iepriekš ir veikuši arī citi starptautiskie pētnieciskie institūti un domnīcas, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, ir izprotams satraukums, ko šādi secinājumi un pieņēmumi var izraisīt Latvijas iedzīvotājos, informē Aizsardzības ministrija.

Tieši tādēļ, ņemot vērā gan NATO austrumu flanga valstu ģeogrāfisko izvietojumu, gan Krievijas uzvedības neprognozējamību, NATO ir jau veikusi un turpina veikt būtiskus pasākumus, lai atturētu Krieviju no līdzīgām aktivitātēm pret kādu no Baltijas valstīm, uzsver ministrs.

«Papildus tam uzskatu, ka NATO Varšavas samitā šogad ir jāpieņem lēmumi par ilgtermiņa risinājumiem attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību. Savukārt Latvijas uzdevums ir stiprināt savas pašaizsardzības spējas, jo tikai NATO veiktie ilgtermiņa atturēšanas pasākumi, Latvijas pašaizsardzības spējas un agrā brīdināšana kopā var nodrošināt to, lai Krievija nekad militāri nevērstos pret Latviju vai kādu no Baltijas valstīm,» norāda Bergmanis.

«Mūsu valsts aizsardzība balstās uz trijiem galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana,» teic ministrs, atgādinot, ka viņa galvenā prioritāte šajā amatā ir NBS kaujas spēju celšana un nostiprināšana.

«Tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne – nozīmīga, ilglaicīga un redzama. Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt,» piebilst Bergmanis.

BNN jau vēstīja – ja Krievija rīt iebruktu Baltijas valstīs, skaitliskā mazākumā esošie NATO spēki tiktu sakauti trīs dienu laikā, secināts pēc ASV domnīcas RAND Corporation kopā ar ASV bruņoto spēku virsniekiem un civilajām amatpersonām veikto kara spēļu beigām.

«Spēlēs iegūtie secinājumi ir nepārprotami. Tā, kā šobrīd izvietota, NATO nevar sekmīgi aizstāvēt tās visvieglāk ievainojamo dalībvalstu teritoriju,» paziņoja RAND Corporation, kas vadīja kara spēļu izpēti.

Virknē kara spēļu, kas izspēlētas vairāku mēnešu laikā no 2014. līdz 2015.gadam, Krievijas bruņotie spēki spēja ieņemt Rīgu vai Tallinu 36 līdz 60 stundu laikā.

ASV un Baltijas valstu karavīri ar ASV gaisa spēku palīdzību nespēja apturēt mehanizēto Krievijas vienību virzīšanos uz priekšu, ciešot smagus dzīvā spēka zaudējumus, norādīts pētījumā.

Pētījumā uzsvērts, ka atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO ir pārsteigusi nesagatavotu.

Krievijas iebrukuma Baltijas valstīs gadījumā ASV un citām alianses dalībvalstīm nebūtu pietiekami daudz karavīru, tanku un bruņutransportieru, lai palēninātu Krievijas spēku virzīšanos uz priekšu, teikts RAND Corporation pētnieku Deivida Šlapaka un Maikla Džonsona ziņojumā.

«Šāda ātra sakāve atstātu NATO ierobežotu skaitu iespēju, visas no tām būtu sliktas,» pausts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka ASV un citas NATO dalībvalstis varētu censties veikt asiņainu pretuzbrukumu, uz ko Krievija varētu reaģēt, eskalējot konfliktu. Otra iespēja būtu draudēt ar plaša mēroga atbildi, kurā varētu būt iekļauta arī kodolieroču izmantošana. Trešā iespēja būtu vismaz uz laiku atzīt sakāvi un sākt jaunu Auksto karu ar Maskavu.

Kara spēlēs tomēr arī norādīts uz soļiem, kurus NATO var spert, lai izvairītos no sakāves un nostiprinātu NATO austrumu flangu, raidot skaidru signālu Krievijai, ka viegla uzvara nav iespējama.

Spēki septiņu brigāžu lielumā, tai skaitā trīs smagi bruņotas brigādes, ko atbalstītu gaisa spēki un artilērija, būtu pietiekami, lai «novērstu ātru Baltijas valstu ieņemšanu». Šādu papildu spēku uzturēšana izmaksātu 2,7 miljardus ASV dolāru (2,47 miljardus eiro) gadā.

Ref: 102.000.102.11795


Pievienot komentāru

  1. lili teica:

    …bergmanis kādreiz rakstītu ar lilo burtu ,bet tagad kauns par tādu ministru ….latviešu tauta iet bojā un te baro kaut kādus liekēžus….rainondiņam vajag aizsardzību kā arī visai valdības varzai ……..Interesanti cik nato samaksāja par tās bandas uzrurēšanu no tautas ļoti plānā maciņa ?????

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,