bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis

Berlinālē 2019 Latvija īpaši lepojas ar pilnmetrāžas animācijas filmu birumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 7.februārī sākas 69.starptautiskais kinofestivāls, kas desmit dienu garumā tradicionāli ir aktīvs darba cēliens arī Latvijas kinoprofesionāļiem – gan Berlināles filmu tirgū, gan šogad arī konkursa programmā, vēsta Nacionālā kino centra pārstāve Elīna Cire.

Viņa stāsta, ka šogad Latvijas dalība Berlināles notikumos ir īpaši fokusēta uz animāciju, jo varam lepoties ar pārsteidzošu pilnmetrāžas animācijas filmu birumu, kas apliecina kinoindustrijas potenciālu. Kopš 2018.gada nogales aktīvā apritē ir jau trīs pilnmetrāžas animācijas filmas, 2019.gada otrajā pusē gaidāmas vēl vairāku animācijas lielfilmu pirmizrādes, un tas ļauj dēvēt Latviju par animācijas lielvalsti.

Tāpēc tradicionālajā Berlināles industrijas sadaļā, Eiropas Filmu tirgū / European Film Market (7.–15.februāris) Latvijas stends, kuru aprūpē Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Rīgas Filmu fonds (Rīgas dome), šogad veidots kā dažādu animācijas tēlu pasaule, sadarbībā ar Latvijas Animācijas asociāciju izdots speciāls katalogs par animācijas studijām un spilgtākajiem autoriem. Nacionālais Kino centrs Berlinālei sagatavojis arī statistikas katalogu Facts&Figures un nozares aktīvāko studiju un producentu katalogu Latvian Film Industry. Nacionālā Kino centra izdevumi atrodami šeit.

Latvijas animācijas kopējo tēlu vēl spilgtāku padara fakts, ka jaunākā no šīm septiņām pilnmetrāžas filmām – studijas Rija kopražojums ar Igauniju Lote un pazudušie pūķi – ir viena no 15 filmām Berlināles konkursa programmā Generation, kam darbi tika atlasīti no apmēram 2 500 pretendentiem. Šajā konkursā filmas vērtē divas žūrijas – bērnu un jauniešu žūrija, kas laureātiem piešķir Kristāla lāci, un starptautiskā žūrija, kas piešķir Grand Prix. Jāpiebilst, ka Latvijas filmas jau savulaik saņēmušas gan Kristāla lāci (Nila Skapāna animācija Lidojam?! (1995) un Renāra Vimbas spēlfilma Es esmu šeit (2016)), gan arī Grand Prix (Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu, 2014), bet arī citos gados Latvijas animācijas filmas vairākkārt bijušas atlasītas šim konkursam, īpaši studijas Animācijas Brigāde darbi.

Dalība konkursa programmā Lotei nodrošina piecus seansus festivāla programmā, pirmais no tiem notiks 10.februārī Eiropas Filmu tirgus ietvaros. Latvijā filma Lote un pazudušie pūķi parādīsies tūlīt pēc Berlināles, kinoteātru repertuārā no 22.februāra. Tā kā Lote pamata finansējumu saņēmusi Igaunijā kā mūsu ziemeļu kaimiņu Simtgades filma, pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja 2.janvārī Igaunijā, un kopš tā laika kaimiņvalstī filmu apmeklējuši jau vairāk nekā 64 000 skatītāju.

Eiropas filmu tirgū tiks demonstrēta arī visjaunākā filma no Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei – studijas Atom Art un režisora Edmunda Jansona Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi; divus seansus 9.02. un 11.02. rīko filmas starptautiskais izplatītājs New Europe Film Sales. Jau pirms Berlināles kļuva zināms, ka šīs filmas izplatīšanas tiesības pārdotas izrādīšanai Francijā, un dalība Berlināles filmu tirgū ir iespēja paplašināt Jēkaba starptautiskās izplatīšanas teritoriju, kur jau ietilpst arī filmas kopražojuma partnervalsts Polija.

Latvijas filmu projekti Berlinālē piedalās arī dažādos procesos ārpus animācijas aktivitātēm – studijas Mistrus Media producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe izvēlēti dalībai Radošā Eiropa MEDIA (RE MEDIA) biroju organizētā topošo filmu attīstīšanas platformā Share Your Slate. Studija Mistrus Media ir saņēmusi RE MEDIA atbalstu trīs spēlfilmu projektu attīstīšanai – Opera Buffa (režisors Ivo Briedis), Maiņa (režisors Reinis Kalviņš) un Mākslas detektīvi (režisors Armands Zvirbulis), un no 10. līdz 12.februārim Berlīnes Filmu tirgus ietvaros producentiem būs iespēja tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem un finansētājiem, lai turpinātu projektu attīstīšanu. Platformai Share Your Slate izveidots katalogs, kurā iekļauti projekti no 23 Eiropas valstīm, un RE MEDIA biroji no Vācijas organizēs individuālas tikšanās, lai veicinātu sadarbības iespējas.

Un vēl viena Latvijas sakarība ar šāgada Berlināli – festivāla konkursa programmā iekļauta norvēģu režisora Hansa Petera Molanda spēlfilma Out Stealing Horses / Ut og stj¿le hester, kuras mākslinieku komandā strādājusi Latvijas kompānija Reverb Scenery Production un tās vadītājs Henrijs Deičmanis.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 332 400 kinobiļetes, demonstrētas 380 filmas 1 096 seansos un strādājuši vairāk nekā 21 000 kinoindustrijas profesionāļu no 130 valstīm, ieskaitot 3 700 žurnālistu no pasaules medijiem. Savukārt Eiropas filmu tirgū satiekas vairāk nekā 9 900 kinoprofesionāļu no 110 pasaules valstīm. Berlināles gada budžets ir apmēram 25 miljoni eiro, federālā valdība to 2018.gadā atbalstījusi ar 7,7 miljoniem eiro.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.