bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 01.04.2020 | Vārda dienas: Dagne, Dagnis
LatviaLatvija

Bērziņš: nebūšu tas prezidents, kas atbalsta otru valsts valodu Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Andris Bērziņš

«Manā skatījumā vienmēr ir bijis «mēs»,» uzsverot, ka Latvijas iedzīvotājus nekad nav dalījis savējos un svešajos, pirmajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē pirmdien, 5. decembrī atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Mūs vieno teritorija un valoda, un tas ir kā enkurs, pie kura jāturas. Es pilnīgi noteikti nebūšu tas Prezidents, kas paraksta likumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu Latvijā, vienlaikus uzsvēra Bērziņš.

Bērziņš pirmajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē iepazinās ar padomes pārstāvju viedokļiem par mazākumtautību lomu Latvijā, īpaši akcentējot sabiedrības saliedēšanas nepieciešamību, kas Valsts prezidenta skatījumā šobrīd ir viens no būtiskākajiem Latvijas valsts attīstības un nākotnes jautājumiem, informē Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Mazākumtautību biedrības priekšsēdētājs Romāns Alijevs sēdes sākumā uzsvēra to, ka Latvijas mazākumtautības ir mūsu valsts lepnums un bagātība, tās neatņemama sastāvdaļa un dzīva realitāte. «Mēs vēlamies iesaistīties arī latviešu kultūras telpas dzīvē, stiprināt kontaktus. Mēs jau esam daudz darījuši, lai veicinātu Latvijā dzīvojošo tautību saliedētību, lai mazinātu sašķeltības riskus. Mums ir daudz viedokļu par to, kas mūs visus var vienot, uz kādām vērtībām un idejām to balstīt,» sacīja Alijevs.

Bērziņš, uzklausot katra padomes pārstāvja informāciju par savu nacionālo biedrību vai pārstāvniecību, izteica apņēmību turpmāk cieši sadarboties ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi, lai tajā iniciētās un atbalstītās idejas virzītu reālai īstenošanai dzīvē. «Mums ir jāatrod atslēga tam, kā saliedēt sabiedrību. Ja mēs paši to neizdarīsim, mūsu vietā to izdarīs citi. Turklāt labākais veids kā attīstīt ekonomiku, ir atrast labāko sabiedrības saliedētības modeli. To nedrīkst saistīt ar asimilāciju nekādā gadījumā,» pauda Valsts prezidents.

Ref: 102.000.102.400


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    beidzot kaut kas prātīgs no Bērziņa puses

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19 Rīgas patversmē; visiem noteikta karantīna

Latvijas Televīzijas vēsta, ka saslimšana konstatēta kādas reliģiskas organizācijas patversmē, kur apstiprināti vismaz 30 COVID-19 saslimšanas gadījumu.

FDP atzinīgi novērtē valdības rīcību COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EM atgādina arī dzīvokļu iemītniekiem ievērot distanci no kaimiņiem

Gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

Izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Igaunijā degvielas tirdzniecība sarukusi par 30%–50%

Degvielas tirgotāji Igaunijā COVID-19 uzliesmojuma un ārkārtas ierobežojumu laikā ir novērojuši būtisku tirdzniecības apjoma kritumu, taču benzīnam un dīzeļdegvielai tas atšķiras, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

airBaltic nogādā mājās vairāk nekā 2 700 pasažieru

Kopumā no 20. līdz 30.martam speciālajos lidojumos airBaltic pārvadājusi 2 262 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus no Abū Dabī, Amsterdamas, Frankfurtes, Stambulas, Londonas, Malagas, Maltas un Tbilisi uz Rīgu.

Elektrības cena nokritusies līdz zemākajam līmenim septiņu gadu laikā

Elektroenerģijas cenas straujo kritumu sekmējuši labvēlīgie laikapstākļi – siltā ziema, vējainais laiks un pieaugušās ūdens rezerves elektroenerģijas ražošanai.

Lielbritāniju mudina COVID-19 dēļ pagarināt Brexit pārejas posmu

Eiropas Parlamenta lielākā partiju apvienība ir nākusi klajā ar aicinājumu Lielbritānijai pārcelt ES izstāšanās pārejas perioda beigu termiņu uz vēlāku laiku, jo, valstij cīnoties ar COVID-19 uzliesmojumu, sarunām ar ES atliek vēl mazāk laika, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Koronavīrusa gadījumi Baltijā. Latvijā – 398, Lietuvā – 533, Igaunijā – 745

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 398. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 533 savas valsts iedzīvotājiem, kas saslimis ar koronavīrusu.

Šuplinska pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni izpaliks

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stājas spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!