bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

Bez pietiekama pamatojuma – norāda uz trūkumiem rīkojumā par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Indriķis Muižnieks

Pirms valdībai lemt par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāuzlabo sagatavotais rīkojuma projekts, teikts Valsts kancelejas atzinumā par IZM sagatavoto rīkojuma projektu Par LU rektoru.

Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

«Ņemot vērā minēto, nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Kā arī no rīkojuma nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski, lai ierobežotu personas tiesības kandidēt uz rektora amatu,» teikts Valsts kancelejas atzinumā.

Papildus Valsts kancelejā vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķi rīkojumā izdarītie secinājumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, piemēram, teiktais, ka LU Rīgas Medicīnas koledžas un LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas studējošajiem tiek nepamatoti liegtas tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

Valsts kancelejā vērsa uzmanību, ka tās pārziņā ir nevis vērtēt LU rektora vēlēšanu norisi, bet gan sniegt atzinumu par IZM sagatavoto rīkojuma projektu Par LU rektoru, kurā apšaubīta šo vēlēšanu rezultāta leģitimitāte.

Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

«IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu,» uzsvēra iestādē.

Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā Par LU rektoru.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Gan PwC Legal, gan zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc 12.augustā notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

«Jaunās konservatīvās partija (JKP) lūdza iekļaut šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā maksimāli ātri. Ja gadījumā nepieciešams vēl dažu juristu vērtējums, tad šo jautājumu vajadzētu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Novilcināt šo jautājumu nevar, jo LU ir nepieciešama jauna vadība un šī jautājuma atlikšana tiks uzskatīta par nepamatotu,» uzsvēra JKP pārstāve Juta Strīķe

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā.

«Šī sistēma ir uzlabojama, tāpēc valdības plānā ir sistēmu uzlabot. Ja viena procedūra [LU rektora vēlēšanās] nav pareizi ievērota, tas nav pats galvenais. Galvenais ir saprast, kā uzlabot augstskolu sistēmu kopumā – sākot ar pārvaldes modeli, lai rektoru ieceltu padome, nevis studenti un profesori, tāpat jādomā par finansējuma piesaisti, starptautiskām publikācijām, ārzemju mācībspēku piesaisti utt. Iecere ir panākt, ka augstskolas administrācija tiktu atslogota tā, lai tās var kārtot saimnieciskos darbus, bet mācībspēks var darīt savu darbu,» sacīja Kariņš.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka svarīgākais risināmais jautājums ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. Parādnieks arī piebilda, ka 13.augustā tiks saņemti noslēdzošie juridiskie izvērtējumi par LU rektora vēlēšanās, ko veikušas Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, kas būs svarīgi no politiskās lēmuma pieņemšanas procedūras.

«Konceptuāli esam atbalstījuši izglītības un zinātnes ministres pozīciju,» piebilda Parādnieks.

Attīstībai/Par! pārstāvis Daniels Pavļuts pievienojās iepriekš paustajam, ka LU rektora vēlēšanas ir jāskata divējādi, proti, tās ir radījušas krīzi LU, negatīvi ietekmējot augstskolas reputāciju.

«Šis jautājums ir jāvērtē juristiem. Ja šādi atzinumi būs, tad neredzu iemeslu, lai Attīstībai/Par! ministri neatbalstītu šādu lēmumprojektu,» pauda Pavļuts.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->