bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 15.11.2019 | Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
LatviaLatvija

Bez pietiekama pamatojuma – norāda uz trūkumiem rīkojumā par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Indriķis Muižnieks

Pirms valdībai lemt par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāuzlabo sagatavotais rīkojuma projekts, teikts Valsts kancelejas atzinumā par IZM sagatavoto rīkojuma projektu Par LU rektoru.

Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

«Ņemot vērā minēto, nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Kā arī no rīkojuma nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski, lai ierobežotu personas tiesības kandidēt uz rektora amatu,» teikts Valsts kancelejas atzinumā.

Papildus Valsts kancelejā vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķi rīkojumā izdarītie secinājumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, piemēram, teiktais, ka LU Rīgas Medicīnas koledžas un LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas studējošajiem tiek nepamatoti liegtas tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

Valsts kancelejā vērsa uzmanību, ka tās pārziņā ir nevis vērtēt LU rektora vēlēšanu norisi, bet gan sniegt atzinumu par IZM sagatavoto rīkojuma projektu Par LU rektoru, kurā apšaubīta šo vēlēšanu rezultāta leģitimitāte.

Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

«IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu,» uzsvēra iestādē.

Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā Par LU rektoru.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Gan PwC Legal, gan zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc 12.augustā notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

«Jaunās konservatīvās partija (JKP) lūdza iekļaut šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā maksimāli ātri. Ja gadījumā nepieciešams vēl dažu juristu vērtējums, tad šo jautājumu vajadzētu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Novilcināt šo jautājumu nevar, jo LU ir nepieciešama jauna vadība un šī jautājuma atlikšana tiks uzskatīta par nepamatotu,» uzsvēra JKP pārstāve Juta Strīķe

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā.

«Šī sistēma ir uzlabojama, tāpēc valdības plānā ir sistēmu uzlabot. Ja viena procedūra [LU rektora vēlēšanās] nav pareizi ievērota, tas nav pats galvenais. Galvenais ir saprast, kā uzlabot augstskolu sistēmu kopumā – sākot ar pārvaldes modeli, lai rektoru ieceltu padome, nevis studenti un profesori, tāpat jādomā par finansējuma piesaisti, starptautiskām publikācijām, ārzemju mācībspēku piesaisti utt. Iecere ir panākt, ka augstskolas administrācija tiktu atslogota tā, lai tās var kārtot saimnieciskos darbus, bet mācībspēks var darīt savu darbu,» sacīja Kariņš.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka svarīgākais risināmais jautājums ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. Parādnieks arī piebilda, ka 13.augustā tiks saņemti noslēdzošie juridiskie izvērtējumi par LU rektora vēlēšanās, ko veikušas Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, kas būs svarīgi no politiskās lēmuma pieņemšanas procedūras.

«Konceptuāli esam atbalstījuši izglītības un zinātnes ministres pozīciju,» piebilda Parādnieks.

Attīstībai/Par! pārstāvis Daniels Pavļuts pievienojās iepriekš paustajam, ka LU rektora vēlēšanas ir jāskata divējādi, proti, tās ir radījušas krīzi LU, negatīvi ietekmējot augstskolas reputāciju.

«Šis jautājums ir jāvērtē juristiem. Ja šādi atzinumi būs, tad neredzu iemeslu, lai Attīstībai/Par! ministri neatbalstītu šādu lēmumprojektu,» pauda Pavļuts.


Pievienot komentāru

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.

Saeimas lēmums: Bezdarbnieku pabalstu izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta. 

Igaunijā novērots gadsimta zemākais bezdarbs

Igaunijā bezdarba līmenis gada trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz viszemākajai atzīmei valsts gadsimtu ilgajā vēsturē, proti, līdz 3,9%, tā liecina oficiālie statistikas dati.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam trešajai kārtai virza divus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu izvirzīt divus pretendentus.

Ārstu arodbiedrības lems par turpmākiem protestiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome otrdien, 19.novembrī, lems par turpmākām protesta akcijām.

Tusks aicina britus nepadoties Brexit apturēšanā

Lielbritānijā pēc mēneša gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks netieši norādījis, ka valsts izstāšanās no Eiropas Savienības vēl ir novēršama.

Pabriks: Svešu personu aizdomīga interese par militārajiem objektiem Latvijā vērtējama kā vidēji augsta

Patlaban svešu un nepiederošu personu aizdomīga interese par Latvijas militārajiem objektiem, izmantojot dažādas izpētes metodes, tostarp dronus, ir vērtējama kā vidēji augsta, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Auto ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem vestas kontrabandas cigaretes

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija atklājusi lielu daudzumu kontrabandas cigarešu transportlīdzekļos ar viltotiem diplomātiskajiem numuriem.

Izraēlā un Gazā pēc divām vardarbības dienām sākts pamiers

Tuvajos Austrumos pēc divas dienas ilgām militārām apšaudēm stājies spēkā pamiers starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem Gazā, tā pavēstījuši Ēģiptes, ANO un kaujinieku pārstāvji.

Neizdodas atcelt ReRe panākto aizliegumu slēgt jaunus līgumus par būvdarbiem JRT

Augstākās tiesas jeb Senāta Civillietu departaments trešdien, 13.novembrī, atteicies pieņemt Ģenerālprokuratūras virsprokurora protestu par tiesneša lēmumu.

Pirmajā dienā 14 stundu ilgās debatēs izskata mazāko daļu nākamā gada budžeta likumprojektu

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima 14 stundas ilgās debatēs izskatīja mazāko daļu likumprojektu.

Video: Venēcijā lielākie plūdi pēdējos 50 gados

Gleznainajā Itālijas kanālu pilsētā ūdens līmenis cēlies par 1,87 metriem. Paisuma atnesti plūdi, kas Venēcijā ir lielākie kopš 1966.gada, prasījuši arī divu cilvēku dzīvības.

Opozīcija asi pārmet pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt brīvpusdienas

Asas diskusijas trešdien, 13.novembrī, parlamentā raisījis priekšlikums uzlikt pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienas, kas līdz šim nodrošinātas tikai no valsts budžeta līdzekļiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!