bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna

Bezdarba līmenis sezonas beigās var mainīties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Šī gada otrajā ceturksnī pieaudzis nodarbināto skaits un samazinājies bezdarba līmenis līdz 19,4% (20,4% pirmajā ceturksnī), ziņo Centrālā Statistikas pārvalde (CSP).

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna

Nodarbinātības pieaugumu veicināja gan darba meklētāju skaita samazināšanās, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū.

Darba meklētāju skaits 2.ceturksnī samazinājās par 9 tūkst., sasniedzot 226 tūkst. cilvēku. Tādējādi darba meklētāju īpatsvars saruka līdz 19.4% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem (20.4% 1.ceturksnī). Tomēr, ilgtermiņa bezdarbs jeb to cilvēku skaits, kas meklē darbu jau ilgāk par vienu gadu, vēl mazliet palielinājās, sasniedzot 99 tūkst. (96 tūkst. 1.ceturksnī). Kopumā darba tirgus atgūšanās notiek pat nedaudz straujāk nekā bijām gaidījuši – lai gan ekonomiskā aktivitāte atveseļojas lēnām, eksporta izaugsme jau atspoguļojas nodarbinātības ciparos. Pašlaik sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars vidēji 2010.gadā sasniegs 19.5% – iespējams, ka rudens mēnešos tas atkal nedaudz pieaugs, bet gada beigās turpinās samazināties.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka iedzīvotāji aktīvāk iesaistījās darba tirgū. Neaktīvo cilvēku skaits samazinājās līdz 34.5% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Īpaši priecē fakts, ka 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, par 17 tūkst. samazinājās to cilvēku skaits, kas ir zaudējuši cerību atrast darbu (līdz 44 tūkst.). Tas saskan ar patērētāju konfidences (jeb noskaņojuma) aptaujām – mājsaimniecību bezdarba gaidas turpina samazināties.

Kopumā, labāki darba tirgus rādītāji norāda arī uz iespējamu mājsaimniecību patēriņa ātrāku atveseļošanos. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka iedzīvotāji turpina darba meklējumos doties prom no valsts, ko CSP pilnā mērā nevar iekļaut savos aprēķinos. Tas samazina iedzīvotāju skaitu un attiecīgi arī patēriņu, bremzējot arī ekonomisko izaugsmi.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas atspoguļojas nozaru rādītājos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir ļāvis bezdarba līmenim nedaudz nokristies. Liela loma ir sezonas darbiem, kuriem beidzoties, bezdarba līmenis varētu nedaudz pakāpties pirmā ceturkšņa rādītāja virzienā. Jauni rekordi, visticamāk, sasniegti netiks. Tomēr strauji uzlabojumi arī nav gaidāmi, izmaiņas bezdarba rādītājos sekos ekonomikā vērojamajai tendencei ar noteiktu laika nobīdi. Respektīvi, augstāko punktu bezdarba līmenis sasniedza tieši šā gada pirmajā ceturksnī (20.4%), kad ekonomikā lielākais kritums jau bija aiz muguras un sāka iezīmēties pozitīvās tendences.

Kā rāda statistika, strauji audzis to darba meklētāju loks, kas ilgstoši ir bez darba. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 45.6 tūkstošiem. Turklāt saglabājas liels darba meklētāju skaits ar darba pieredzi. Visticamāk šie bezdarbnieki ir to nozaru darbinieki, kas piedzīvojušas vislielāko kritumu un tuvākajā laikā tik daudz strādājošos atpakaļ uzņemt nespēs. Daļa šādu darba meklētāju nāk arī no publiskā sektora. Tādēļ liela loma būs nodarbinātības politikai jeb valsts aktīvai rīcībai piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas un bezdarbnieku spējai rast savu prasmju pielietojumu citā profesijā, kā arī pieņemt jaunos nosacījumus darba tirgū.

Jāatzīmē, ka stabilizējas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 4.1%. No šīs grupas kā potenciālos darba meklētājus var uzskatīt 44.1 tūkstoti iedzīvotāju, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Tas ir resurss ar kuru ir iespējams rēķināties un uzrunāt, pirms runāt par imigrācijas nepieciešamību. Salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies vien par nepilnu tūkstoti.

Patlaban iezīmējas pretrunīgas tendences un sagaidāms, ka tuvākajos gados būs vērojama paradoksāla situācija. Nostiprinoties ekonomiskajai izaugsmei, kas varētu rādīt noturīgāku veikumu jau nākamgad, priekšplānā izvirzīsies tieši bezdarba jautājums. Neskatoties uz to, ka ekonomika uzrādīs pieaugumu, bezdarba līmenis saglabāsies augsts, forumos tiks diskutēts par došanos emigrācijā, bet darba devēji intervijās sūkstīsies par darbinieku trūkumu. Tas saglabās savu aktualitāti vēl vairākus gadus uz priekšu, bet radušās situācijas risinājums būs meklējams izglītības sistēmas reformās jeb tās spēju sagatavot iedzīvotājus atbilstoši ekonomikas vajadzībām.

Pēteris Strautiņš, DnB Nord bankas ekonomikas eksperts

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais darbaspēka apsekojums atklāj, ka 2.ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies līdz 19.4%. Drusku pārsteidzoši, ka kritums – par 1 procentpunktu ceturkšņa laikā, ir bijis pat straujāks par reģistrētā bezdarba izmaiņām, aplūkojot 2.ceturkšņa un 1.ceturkšņa vidējo rādītāju starpību. Te jāatzīmē, ka 1.ceturkšņa ietvaros reģistrētā bezdarba līmenis vēl pieauga. Bija izskanējis viedoklis, ka attiecībai vajadzētu būt pretējai, jo reģistrētā bezdarba kritumu veicina arī nevēlēšanās reģistrēties pēc pabalsta saņemšanas termiņa beigām, kamēr apsekojums atklāj arī «klusos» bezdarbniekus. Taču var izvirzīt arī hipotēzi, ka ziņas par ekonomiskās situācijas uzlabošanos palielina cerības atrast darbu, kas savukārt mudina reģistrēties.

Bezdarba samazināšanos ir virzījis tieši nodarbinātības pieaugums, nevis aiziešana no darba tirgus, kas būtu ļoti nevēlami. 2.ceturksnī valstī vidēji strādāja gandrīz par 20 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 1.ceturksnī. Nodarbināto skaitu tikai nedaudz ietekmējusi «simtlatnieku» programma, kurā iesaistīto skaits ceturkšņa laikā pieaudzis tikai par 700 cilvēkiem. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits ceturkšņa laikā ir samazinājies par 9.6 tūkstošiem, bet ļoti strauji, par 16.1 tūkstoti jeb vairāk nekā ceturto daļu samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Šādu pavērsienu varēja gaidīt, taču izmaiņu temps ir pārsteidzošs. Jāpiebilst, ka uz pilnu slodzi strādājošo skaits ir pieaudzis vēl straujāk, par 33.4 tūkstošiem.

Sagaidāms, ka 3.ceturksnī bezdarba kritums būs straujāks, jo aizvadītā ceturkšņa rezultātu vēl ietekmēja apstāklis, ka 1.ceturkšņa sākumā bezdarba līkne vēl bija augšupejoša. Sagaidu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies par apmēram 1.5%. Nav šaubu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies gada griezumā.

Tomēr bezdarbnieku skaits joprojām ir ļoti liels un tā būs sāpīga problēma vēl vairākus gadus. Lielu devumu bezdarba samazināšanā nenoliedzami var dot iekšzemes pieprasījuma aktivizēšanās, mājsaimniecībām aktīvāk tērējot naudu un izmantojot jau atkal daudz plašākās aizņemšanās iespējas. Taču līdz galam šo problēmu var atrisināt tikai strukturālas pārmaiņas ekonomikā, pieaugot eksporta nozaru īpatsvaram.

Cik tieši liels ir nepieciešamais darbavietu skaits, pateikt ir ļoti grūti. Kompetentu valsts iestāžu vērojumi liecina, ka apmēram ceturtā daļa reģistrēto bezdarbnieku faktiski strādā. Jādomā, ka daudzi no viņiem nevēlas atklāt savu statusu arī darbaspēka apsekojuma aptaujas veicējiem, jo bažījas iekulties nepatikšanās, uztverot visas valsts iestādes kā vienotu veselumu un nejūtoties pārliecināti par aptauju anonimitāti. Tāpēc ne reģistrētais bezdarbs, ne darbaspēka apsekojuma uzrādītais darba meklētāju īpatsvars nav uzskatāmi par precīziem «patiesā» bezdarba līmeņa rādītājiem.

Interesanti, ka apsekojuma uzrādītās algu izmaiņas uzrāda, ka nedaudz samazinājušās gan ļoti mazās algas: līdz 200 latiem un arī lielās algas, virs 1000 latiem. Tas saskan ar vērojumu, ka ekonomikas izaugsmi šobrīd virza preču sektors, kurā algu atšķirības ir mazākas, nekā pakalpojumu sektorā. Varbūt tas ir pirmais solītis ceļā uz Latvijas tapšanu par vidusšķiras sabiedrību.


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.