bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Biedrība: Kapsētas ierīkošanas aizsegā plāno iznīcināt Ķemeru Nacionālā parka kāpas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste

Ikviens būs pamanījis, cik strauji Latvija zaudē mežus, un, lai ko arī neteiktu Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvji, koki nav burkānu lauks, kurus izrauj un pēc tam iestāda no jauna, norāda biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, kuras atklātā problēma liecina par citu bīstamu tendenci. Nacionālās apvienības (NA) pēdējos gados vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kapsētas ierīkošanas aizsegā  veikusi darbības, kurām grūti atrast citu apzīmējumu kā Latvijas nacionālo parku teritoriju izsaimniekošana.

Nacionālie parki ir visas sabiedrības atpūtai, dabas daudzveidības un skaistu Latvijai raksturīgu ainavu aizsardzībai izveidotas teritorijas, kuras pati valsts ar likumu iekļāvusi nozīmīgu un īpaši aizsargājamu teritoriju sarakstā. Latvijas iedzīvotāji paļaujas, ka tās aizsargā valsts, tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, satraukta biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm.

Jāpiebilst, ka pretrunīgi vērtētos Ķemeru nacionālā parka aizsardzības noteikumus otrdien, 6.septembrī, skatīs valdības sēdē.

Alkatība

Vēlme iegūt pārējai Latvijas sabiedrībai piekritīgu valsts aizsardzībā esošu piejūras meža zemi Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā radusies Engures novada domei ar Gundaru Važu (NA) priekšgalā, kas to pēc visa spriežot uztver kā bezsaimnieka zemi. Pēc mediju informācijas Engures (agrāk Lapmežciema) novada politiķi izsenis pazīstami ar acīmredzamu vienaldzību pret sabiedrības interesēs izveidoto aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu. Tas, ka pārkāpumi turpinās teju desmitgadi, liecina par valsts pārvaldes nevēlēšanos novērst Lapmežciema pagasta (Engures novads) politiķu veicamos pārkāpumus.

Lai līdzsvarotu dabas vērtību saglabāšanas intereses un cilvēka ietekmi Ķemeru nacionālajā parkā (ĶŅP), kas atrodas 50% Engures novada, tika izveidotas speciālas zonas. Pašvaldībai pieejamās neitrālo un ainavu zonas tā uz nebēdu nodeva savrupmāju būvniecībai, iedzīvotājiem nepieciešamos objektus – bērnu spēļu laukumus (Bigauņciems) un kapsētas (Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems) neierīkojot vai nelikumīgi paredzot izveidot dabas lieguma zonā (Ragaciems).

Par teritorijas plānošanas pārkāpumu nopietnību liecina apstāklis, ka to dēļ toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministrs Edgars Zalāns 2009.gadā no ieņemamā amata atbrīvoja Lapmežciema novada priekšsēdētaju Edmundu Pētersonu (ZZS; pašlaik No sirds Latvijai). Tomēr situācija nemainījās un 2012.gadā pieņemtajā novada teritorijas plānojumā Engures pašvaldība pārkāpa normatīvo aktu prasības, Mežainās piejūras kāpās Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā ieplānojot kapsētu.

Dotais gadījums ir vērā ņemams, jo bez pašvaldības pilnvaras pārkāpušas arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) amatpersonas, kurām uzticēts cīnīties par doto teritoriju saglabāšanu. Proti, DAP Pierīgas reģionālā administrācija bez tiesiska pamata saskaņoja Engures novada domes izstrādāto teritorijas plānojumu, kas paredz ĶNP dabas lieguma atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Acu aizmālēšana

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste, kurš pirmais cēla trauksmi par Ķemeru nacionālajā parkā atklātajām prettiesiskajām darbībām, atzīmē, ka no trauksmes cēlāja pataisīts par izsmieklu. Jau 2014.gada 30.oktobrī viņš kopā ar Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvjiem vērsās VARAM, vēršot pašvaldību uzraugu uzmanību uz ĶNP notiekošajām prettiesiskajām darbībām. Pretēji labas pārvaldības praksei, VARAM tā vietā, lai norādītu pašvaldībai uz nepieciešamību izveidot kapsētu to pieļaujošā zonējumā, atbildēja, ka nemaz negrasās atkāpties no agrākās ieceres grozīt ĶNP individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai pēc būtības legalizētu pašvaldības plānu.

Tā kā par līdzīgu pārkāpumu novēršanu atbildīgo institūciju, tostarp Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras, darbinieki neatsaucās Kaunistes aicinājumam novērst pārkāpumus, viņš uzrunāja Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA).

Tā vietā, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu informāciju, žurnālists Imants Vīksne meta aizdomu ēnu uz pašu trauksmes cēlāju, apšaubot viņa nolūkus un nodēvējot viņu par «mitrāju mīļotāju». Savās publikācijās NRA sniegusi nepatiesu informāciju, piedēvējot Kaunistem to, ka vides aktīvists iebilstot «kapsētas izveidei vienīgajā iespējamajā vietā».

Lai panāktu konstruktīvu risinājumu Kauniste pirms vairāk nekā gada iesniedza VARAM piecas alternatīvas kapsētas ierīkošanas vietas. Viņš pārliecinājās ne tikai par to sanitāro aizsargjoslu (300m), bet arī gruntsūdens līmeņa piemērotību. Dotos aprēķinus nevēlējās redzēt ne Valsts kanceleja, kur viņš meklēja palīdzību, ne VARAM, ne Engures novada pašvaldība.

Vīksne savās publikācijās minējis arī nepārbaudītu informāciju, tostarp, ka Engures novada Ragaciema kapi būs piepildīti jau pēc pusotra gada, radīdams maldīgu priekšstatu par jaunas kapsētas izveides steidzamību. Publicēts arī pašvaldības prettiesisko ieceri atbalstošās DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora Andra Širova minētais, ka citas vietas kapiem, kā vien Engures novada domes dabas liegumā izvēlētā vieta, neesot.

Iedzīvotāju maldināšana

Zīmīgi, kā situācijas gaitā ietekmēti arī iedzīvotāji. Kauniste atzīst, ka, ja pirms NRA publicētajiem Vīksnes rakstiem iedzīvotāji bijuši neitrāli, izrādot neizpratni par jaunu kapu izveides steidzamību, pēcāk viņi kļuvuši atturīgāki. Tomēr arī tas nav sašķobījis patstāvīgi domājošo lapmežciemiešu viedokli. Turpinājumā, īsi pēc tam, kad Kauniste atspēkojis pašvaldības apgalvojumus par alternatīvu neesamību, Lapmežciema pagasta pārvalde sākusi maldinošu informatīvo kampaņu, kurā dabas vērtības pretnostatītas iedzīvotāju interesēm. Kā biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, tā Pilsoniskā alianse pārliecinājās, ka Engures novada pašvaldība ar nolūku panākt piekrišanu tās prettiesiskajai ieceri, apzināti paudusi vienpusīgu informāciju.

Tomēr par kliedzošāko ētikas normu pārkāpumu Kauniste uzskata pašvaldības sasaukto iedzīvotāju sapulci, kurā tās deputāts Kaunistes tuvumā sēdošai sirmgalvei apgalvojis, ka sapulcē pārstāvēto nevalstisko organizāciju iebildumu pret dabas lieguma apbūvi patiesais iemesls esot to pārstāvjiem tur piederošie īpašumi. Pēc Kaunistes domām minētais novērojums liecina par Engures pašvaldības politiķu vidū valdošo nesodāmības apziņu.

Zaudētās iespējas

Lēmums izlīdzināt ainaviski vērtīgas kāpas tieši ietekmēs Lapmežciema pagasta iedzīvotāju iespējas, uzskata Kauniste. Mežizstrādes ietekmē reti kur vairs sastopamais priežu mežs ir unikāla pagastā dzīvojošo salīdzinoša priekšrocība. Pastaigām un dabas tūrismam piemērotais mežs, kur paredzēts ierīkot kapsētu, cauru gadu nodrošina iespēju pievilināt parka apmeklētājus, kuri ir galvenie vietējo iedzīvotāju sniegto pakalpojumu – zivju tirgus, viesu māju u.c. klienti. Biedrības  pārstāvis ir pārliecināts, ka prasmīga doto vērtību popularizēšana un citu saistītu pakalpojumu radīšana nodrošinātu iedzīvotājiem darba iespējas un novērstu nepieciešamību meklēt darbu citviet. Jāatzīmē, ka minētais saskan ar pašas Engures novada domes pieņemto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura paredz «dabas doto priekšrocību izmantošanu saistošu tūrisma pakalpojumu attīstībai un neapbūvētu teritoriju saglabāšanai novada viesu un rekreācijas vajadzībām».

Engures novada deputātiem būtu jārūpējas ne tikai par kapsētu ierīkošanu, bet arī par jaunām darba vietām un novada izaugsmes veicināšanu, uzskata Kauniste. Iecere ierīkot kapsētu novadnieku un viesu visvairāk apmeklētajā atpūtas teritorijā Gausajā jūdzē liek apšaubīt vairuma Engures novada domes deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

Valsts pārvaldes institūciju attieksme

Minētais gadījums atklājis arī valsts pārvaldē pastāvošo neatsaucību pret sabiedrības pārstāvju centieniem atjaunot tiesiskumu. Neskaitot acīmredzami prettiesisko Teritorijas  plānojuma saskaņojumu valsts iestādē (DAP), jautājumus rada premjerministra Māra Kučinska (ZZS) un Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa rīcība.

Sastopoties ar VARAM atrakstīšanos par ministrijas rīcības neatbilstību virknei normatīvo aktu, biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis vērsās Valsts kancelejā, lai ar tās un atbildīgo iestāžu starpniecību pārliecinātos par biedrības spēkiem sarūpēto alternatīvo kapsētas vietu atbilstību to ierīkošanas prasībām.

Dienu pirms biedrības organizētās tikšanās Valsts kancelejas vadītājs bez saskaņošanas ar biedrību tās uz tikšanos aicinātajiem Veselības ministrijas un Tiesībsarga pārstāvjiem norādīja, ka to klātbūtne nebūšot nepieciešama. Tādejādi liedzot biedrībai apliecināt, ka VARAM virzītajai ĶŅP dabas lieguma zonas aizsardzības pakāpes mazināšanai nav pamata.

Līdzīgi izvērtās Kučinska vadītā Ministru Kabineta Komitejas (MKK) 2016.gada 29.augusta sēde, kurā ministri izskatīja VARAM sagatavoto ĶNP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu. Tās laikā NA vadītā Tieslietu ministrija, kas līdz šim bija norādījusi uz VARAM izstrādāto Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu neatbilstību augstāka spēka tiesību normai, negaidīti neturpināja uzturēt pašas izteiktos iebildumus.

Sēdes gaitā Kauniste argumentēti pamatoja, ka pašvaldības apgalvojumi par jaunu kapu izveides nepieciešamību ir nepamatoti. Biedrības izdarītie aprēķini liecina, ka Engures novada esošās kapsētas spēj apmierināt novada vajadzības nākamos 40 gadus, turklāt pašvaldības kapiem izvēlētā vieta nenodrošina 300 metru sanitārās aizsargjoslas prasības. Brīdī, kad Kauniste vēlējās uzsvērt, ka ĶŅP dabas lieguma zonas saglabāšana ir Latvijas sabiedrības interesēs nevis Engures novada domes īpašums, Kučinskis viņu pārtrauca.

Par spīti tam, ka biedrība apliecināja to, ka Pašvaldību savienības un Engures novada domes prasībām ierīkot kapus dabas lieguma zonā nav pamata, MKK izlēma no jauna iekļaut ĶŅP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā normu, kas pretēji spēkā esošajam aizliegumam atļauj dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Ievērojot valstī notiekošo intensīvo mežizstrādi, turpinot sarukt sabiedrības atpūtai paredzētām un ainaviski vērtīgām teritorijām, biedrība aicina sabiedrību nepieļaut valstiski nozīmīgu dabas vērtību iznīcināšanu.

Atklātais gadījums atklāj tiesiskā valstī nepieņemamu praksi, kad atsevišķa pašvaldība, sistemātiski pārkāpjot tiesību aktus un turklāt nesastopot praktiski nekādu pretestību no augstākās ierēdniecības puses, spēj uzraugošajā ministrijā panākt sev labvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas, brīdina biedrība.

Ref: 102.000.102.13435


Pievienot komentāru

  1. kadreiz teica:

    tajaa vietaa dzivoju = debiilie zaljie = Ragaciemaa kapi pastaav jau paari par 150 gadiem.

  2. Vides aizsardzība teica:

    Dabas saglabāšana ir nepieciešama, bet nevajag nonākt līdz absurdam, kur novada iedzīvotāji nevar izveidot kapus, jo var ciest kāda sūna

  3. jurka teica:

    Piedodiet zaļie vides draugi, bet neuzskatu, ka kādi ciema kapi var būt drauds videi un cilvēkiem. 1)manas dzimtas kapi visi ir mežainās vietās un lieliski sadzīvo ar kokiem, parasti neviens lauku kapos kokus necenšas izzāģēt tieši otrādi. 2)mirušie dabā sadalās un vidi neapdraud, neiet jau runa par mēra kapiem vai kādas citas bīstamas kaites nopļautu ciematu no kā būtu jāsargājas
    .

  4. RGPP 8 nodala teica:

    Товарищ Г.Каунисте.
    После воссоединения Латвийского региона с Россией Вы товарищ Каунисте будете определены на должность главного лесника Латвии.

    Все виновные по вашему мнению лица будут привлечены к уголовной ответственности.

    Под вашим чутким контролем будет торжествовать справедливость.

    8.отдел Экономической полиции г.Рига.

  5. VP teica:

    Policists-neveiksminieks ….putnu biedēkli
    Kauniste tev pašam nav smiekli par sevi….

    • Mirdza teica:

      Kāpēc uzbrūkat cilvēkam, kas atklājis likumpārkāpumu? Tad jau metieties virsū visiem, kas šai iecerei iebilduši – Tiesībsargam, Valsts Kontrolei, Latvijas dabas fondam…

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.