Biedrība par ceļu nozari: 2020.gadā Latvijas atpalicība no Lietuvas būs vēl iespaidīgāka

«Atšķirībā no Latvijas, kas 2019.gadā valsts budžetu autoceļiem ir samazinājusi par astoņiem procentiem, Lietuvā tas ir palielināts par 70 miljoniem eiro jeb 14,2%,» atzīmē biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Lietuvas valsts budžets autoceļiem ir palielināts no 493 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 563 miljoniem eiro 2019.gadā. Savukārt Latvijā budžets autoceļiem ir samazināts par astoņiem procentiem un šogad būs 312,3 miljoni eiro, pauž LCB.

«Protams, Lietuva ir lielāka valsts, un autoceļu budžetus nevar mehāniski salīdzināt. Taču tas, ka laikā, kad mēs samazinām jau tā nepietiekamo finansējumu, lietuvieši ir spējuši papildus atrast 70 miljonus, laikam ir izsmeļoša atbilde uz jautājumu, kāpēc Lietuvā ceļi ir labāki, bet pie mums tie turpina brukt,» secina Bērziņš.

Viņš norāda, ka Lietuvas valdība ir spējusi ieplānot 90 miljonus eiro valsts nozīmes rajonu ceļu un vietējās nozīmes ceļu ar grants virsmu asfaltēšanai. «Latvijā satiksmes ministrs valsts vietējo ceļu problēmu piedāvā risināt, tos nododot pašvaldībām.»

«2020.gadā Latvijas atpalicība no kaimiņvalsts būs vēl iespaidīgāka, jo jau šogad ir beigušies Latvijai pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas lielā mērā finansēja ceļu nozari.»

Nākamgad, lai aizvietotu neesošo ES finansējumu, papildus būtu jāatrod 100 – 120 miljoni eiro. Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits jau ir paziņojis, ka autoceļi nav šīs valdības prioritāte, situāciju komentē LCB valdes priekšsēdētājs.

2017.gadā starptautiskajā valstu konkurētspējas aptaujā Doing Business Latvija ceļu infrastruktūras vērtējums jau pazeminājās par piecām pozīcijām, 180 valstu konkurencē ieņemot 55. vietu. Igaunija bija 32., bet Lietuva 47.vietā. Latvija vērtējumā atradās starp Maroku un Ungāriju, atzīmē Bērziņš.

BNN jau ziņoja, ka  Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzskata, ka valsts ceļu saimniecībā ir svarīgi noteikt prioritātes un valsts atbildībā būtu jābūt tikai galvenajiem ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti, kā arī svarīgākajiem reģionālajiem ceļiem.

«Nav pareizi, ka valsts patlaban atbild par katru grantēto ceļu. Jāuzstāda mērķis, lai Latvijā tāpat kā Somijā valsts īpašumā ir 17% ceļu nevis 28% ceļu kā ir patlaban,» teica Linkaits.

Viņš uzsvēra, ka vairuma mazsvarīgāko ceļu nodošana pašvaldību atbildībā ļautu risināt ilgstošo finansējuma trūkumu ceļiem. Linkaits atgādināja, ka atrisināt finansējuma nepietiekamību ceļiem ir solījušas jau daudzas iepriekšējās valdības, bet risinājums tā arī nav atrasts.

«Jāatzīst, ka naudas ir tik, cik nodokļos ieņemam. Neliekuļosim, solīdami, ka akcīzes nodoklim par degvielu pilnībā jānonāk ceļiem – tā nekad nav bijis un nebūs, jāmeklē citi risinājumi,» sacīja Linkaits.

Satiksmes ministrs arī uzsvēra, ka patlaban notiek gatavošanās autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanai 2021.gadā, jo nozarē valdošais monopolstāvoklis neveicina attīstību.

Arī VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange sacīja, ka daudzās valstīs tikai aptuveni 5% ceļu ir valsts pārziņā, piemēram, Zviedrijā valsts pārziņā ir 15 000 kilometru ceļu, bet Latvijā – vairāk nekā 20 000 kilometru.

«Pērn definējām aptuveni 4000 kilometru, kurus esam gatavi atdot pašvaldību pārziņā, bet ir pārņemti tikai 14 kilometri,» sacīja Lange.

Viņš piebilda, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apmēra samazināšanās varētu veicināt reformas ceļu nozarē. «Reformas sākas tur, kur beidzas nauda. Lietuvā un Igaunijā atkarība no ES fondiem ir divas reizes mazāka nekā Latvijā,» sacīja Lange.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas