Bijušais Rietumu bankas jurists grib izpirkt Bondara parādu Krājbankas lietā

Kādreizējā Krājbankas valde ir parādā bankai vairāk nekā 15 miljonus eiro. Taču bankas administrators KPMG no bijušajiem darbiniekiem spējis iekasēt aptuveni 100 tūkstošus eiro. Tāpēc prasība par atlikušās naudas piedziņu tika izlikta izsolē par būtiski mazāku naudu – 128 500 eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

«Pirms manta tiek izsolīta, tā tiek novērtēta. Ārējais eksperts ir noteicis šo vērtējumu, vadoties no tām iespējām, no pieejamās informācijas par tiem aktīviem, kas vēl var būt šīm personām. Tie var būt ienākumi no darba algām un pensijām,» skaidro zvērināta advokāte, KPMG advokātu biroja vadītāja Latvijā Una Petrauska.

Pagājušajā nedēļā izsole noslēdzās un piedāvājumu izteica viens pretendents. «Šobrīd darījums nav noslēgts. Naudas līdzekļi arī vēl nav samaksāti,» saka Petrauska.

KPMG pircēju vārdā nesauc, bet De facto zināms, ka turpmāk parādu no Bondara un citiem gatavs piedzīt Aleksejs Ovods. Viņš nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem Spānijā, 2017.gadā kandidēja uz Jūrmalas domi no Saskaņas, bet pirms desmit un vairāk gadiem pārstāvēja Oļega Stepanova intereses Ventspils tranzītbiznesā.

Ventspilī Ovods darbojās vienā nometnē ar politiķa Bondara advokātu Mārtiņu Kvēpu. Un šis fakts liek izvirzīt versiju, vai gadījumā pats Bondars, izmantojot starpnieku, nav nopircis parādu pret sevi, stāsta raidījumā.

Šādu iespēju noraida Kvēps: «Pilnīgi noteikti – nē, mums tas arī bija milzīgs pārsteigums, gaidījām visu ko, tikai ne šādu neparastu iznākumu.» Bondara advokāts kategoriski noliedz, ka viņš vai klients pat būtu komunicējuši ar izsoles uzvarētāju Ovodu: «Ar Ventspils karu beigām mūsu attiecības pilnībā arī beidzās.»

Kvēps neslēpj, ka apsvēruši iespēju paši izpirkt Bondara parādu pret Krājbanku, bet ne par šādu naudu –

lai arī izsoles sākumcena ir krietni zemāka par parāda kopsummu, tā vienalga ir augstāka nekā no bijušās valdes varēs iekasēt, pārliecināts advokāts.

«Tur nav komerciālās loģikas pilnīgi nekādas, tur ir citi mērķi, pilnīgi noteikti,» pauž Kvēps. Viņš uzskata, ka šāds darījums ir «naudas atmazgātāju sapnis», jo par 128 tūkstošiem tiek nopirkts kaut kas, kas uz papīra maksā 15 miljonus, tādēļ šādu parādu var pārdot tālāk.

Advokāts gan arī neizslēdz sliktāku variantu. «Iespējams, ka tur ir interese kaut kādiem pavisam tumšiem Krievijas – es nevienu citu nevaru iedomāties – spēkiem nedaudz ieinvestēt kāda politiķa nopirkšanā, jo viņš [Bondars] tiek reāli tā kā sasietām rociņām nopirkts ar šādu prasījumu pārņemšanu. Tur var ļoti daudz ko sliktu izdarīt, ja ir vēlēšanās, ar parādniekiem,» domā advokāts.

Par Ovoda motīviem De facto neko noskaidrot neizdevās. Sazvanīts, viņš ātri nolika telefonu, piesaucot sliktus sakarus, bet vēlāk vairs necēla un uz nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.

Ja noliek malā versiju, ka Krājbankas parādnieki paši izpirkuši parādu par mazāku naudu, tad vēl vienu versiju ļauj izvirzīt Ovoda darbs Rietumu bankā, stāsta De facto.

«Viņš pats norādījis, ka no 2011. līdz 2014.gadam esot bankā vadījis juridisko departamentu. Savukārt no Spānijas kompāniju reģistra oficiālās avīzes izriet, ka Ovoda dibinātajā firmā Alfavista Invest amatpersona ir vēl viens ilggadējs bijušais Rietumu bankas darbinieks Ilja Hagins.»

De facto atgādina, ka viens no Rietumu bankas akcionāriem ir Arkādijs Suharenko, kurš vada arī Ebreju draudžu un kopienu padomi, kurai nesen Saeima lēma piešķirt 40 miljonus eiro kompensāciju. Par šo jautājumu atbildīgo Saeimas komisiju vada tieši deputāts Bondars.

Rietumu banka īsā atbildē noraidīja jebkādu saistību ar izsoles uzvarētāju. «Jūsu minētās personas Rietumu bankā nestrādā jau vairākus gadus, un tām nav ar banku nekādu attiecību,» atbildēja bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša.

Bijušais Krājbankas prezidents Bondars pat nepieļauj, ka Rietumu bankas akcionāram varētu būt kāda interese par šo izsoli, jo «Suharenko ir ar citu integritāti».

«Tad vismaz, ja kaut kas tāds būtu plānots, man būtu zināms, – man par to nekas nav zināms,» atbildēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Bondars.

Deputāts nevēlas zīlēt, kā interesēs viņam nepazīstamais Ovods darbojas: «Protams, mēs varam spekulēt, ar ko vēl savā dzīvē šis cilvēks ir saticies un ar ko viņam varētu būt kopīgas intereses par šo darījumu. Es to nedarīšu. Tas būtu bezatbildīgi no manas puses,» sacīja Bondars.

Cik vēl no bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem naudas piedzīs, tas būs atkarīgs no izsoles uzvarētāja vēlmēm un sekmēm. Bet, lai izsole noslēgtos, vēl ir jāiemaksā pirkuma nauda un nedrīkst būt šaubu par līdzekļu izcelsmi, atzīmē raidījuma žurnālisti.

Kā zināms De facto, par darījumu kāds ziņojis vairākām valsts iestādēm, to skaitā Valsts drošības dienestam.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas