bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Bijusī NMPD vadītāja satraukta par nepārdomātām reformām dienestā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarmīte Villere

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) tiek plānotas sasteigtas, pašrocīgas un nepārdomātas reformas, šādu viedokli pauž Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā dienesta vadītāja Sarmīte Villere.

Villerei pieejama neoficiāla informācija liecina, ka no 1.augusta daudzos NMPD brigāžu atbalsta centros un lokalizācijas punktos atsevišķām brigādēm tiks noņemtas nakts stundas un tās tiks pārveidotas par dienas brigādēm. «Ideja pielāgot brigāžu skaitu izsaukumu plūsmai pati par sevi nav peļama, bet to var veikt vietās, kur lokalizētas daudzas brigādes un ir nelieli attālumi līdz slimnīcām, pretējā gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums kļūs nepieejams pacientiem,» uzsver Villere.

Viņš uzskata, ka pirms šādām reformām bija jāveic skrupuloza statistikas analīze ilgtermiņā, jādiskutē ar sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, ģimenes ārstu institūciju un sociālajiem dienestiem. Pretējā gadījumā šādas reformas var nodarīt lielu ļaunumu nozarei, zaudējot profesionāļus un radot pieaugošu mirstību pacientu vidū, viņa skaidroja.

Villere atgādina, ka NMPD brigādes tiek uzturētas gatavībai sniegt palīdzību, kad tā ir vajadzīga un adekvātā situācijā brigādei jāgaida izsaukums. «Kā piemēru varu minēt Norvēģijas Oslo priekšpilsētu Tensbergu, kur pirms dažiem gadiem viesojos –izsaukumu skaits ambulancei diennaktī bija viens vai reizēm neviens un amatpersonām nebija ienācis prātā likvidēt šīs brigādes. Valdības izpratne par neatliekamās palīdzības nepieciešamību valstiskā līmenī un tās pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas gadījumos ir fundamentāla vērtība, kas Latvijā pašlaik klibo, jo diemžēl neatliekamā palīdzība tiek novērtēta no naudas prizmas skatu punkta,» stāsta NMPD bijusī vadītāja.

Vienlaikus viņa vērš veselības aprūpes organizatoru uzmanību uz faktu, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem bieži vien NMPD brigāde ir vienīgais glābiņš, jo veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama. Viņa arī uzsvēra, ka dienesta resurss ir daļa no valsts iekšējās drošības sistēmas. Tāpēc spmācīts, motivēts un pieredzējis veselības aprūpē strādājošs personāls, tostarp neatliekamā medicīnā, ir vislielākā vērtība, ar kuru nedrīkst eksperimentēt, pauž Villere.

Vienlaikus viņa norāda, ka patlaban vērojamas dažādas diskusijas presē un kuluāros par to, kāda būs neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas posmā Latvijā.

Villere uzskata, ka patlaban aktuāli viedokļi par divu ārstniecības personu brigādēm, kur viena persona pilda arī autovadītāja pienākumus, vai divu personu brigādēm, kur viens ir autovadītājs, bet otrs ārsta palīgs, bet pēc brīža iespējams radīsies vēl kāds cits piedāvājums. «Visa šī «raustīšanās» izskatās, kā, piedodiet, bez ūdens palikušu zivju sišanās ap ledu. Vienota viedokļa par to, kā būtu jāfunkcionē Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kur tikai viena neliela daļa ir neatliekamā medicīna, diemžēl nav,» kritiska ir NMPD bijusi vadītāja.

Pēc viņas domām, NMPD vadība cenšas rast nestandarta risinājumus, kuri ne vienmēr ir saprotami darbiniekiem un pacientiem un tas liecina par vienota veselības aprūpes sistēmas koncepta un virsvadības trūkumu.

Villere norāda, ka vislielākā Latvijas neatliekamās medicīnas problēma, tāpat kā visā Latvijas veselības aprūpē, ir personāla trūkums. Viņa gan izteicās, ka pēc nelielas stīvēšanās, Veselības ministrija atrada Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai apmaksātu specializācijas gadu NMPD ārsta palīgiem, tādējādi nodrošinot sertificētu personālu pietiekamā skaitā nākotnē.

Vienlaikus, pēc Villeres paustā, paaudžu maiņa NMPD prognozējama vēl līdz 2023.gadam, savukārt izveidojusies situācija un neskaidrās diskusijas par to, kāda profila brigādes būs tuvākajā nākotnē, kas tajās strādās, kādu atalgojumu saņems, rada nedrošību darbiniekos un pacientos.

Jau ziņots, ka NMPD no 1.jūlija plāno īstenot pilotprojektu – dienas laikā lielajās pilsētās uz izsaukumiem dotos brigādes ar diviem mediķiem, kuri paši arī vadītu speciālo transportlīdzekli, pagājušajā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pastāstīja dienesta vadītāja Liene Cipule.

Viņa žurnālistiem skaidroja, ka šādas brigādes no diviem cilvēkiem paredzētas darbam lielajās pilsētās dienas laikā, kad ir augsta izsaukumu intensitāte. Kopumā šogad plānots izveidot 11 šādas brigādes – lielāko daļu Rīgā, un pa vienai – Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī.

Oktobrī paredzēta pilotprojekta izvērtēšana. Ja projekts būs veiksmīgs, tad nākamajos trīs gados kopumā varētu izveidot 45 šādas brigādes.


Pievienot komentāru

  1. nmp teica:

    tad jau ugunsdzèsèju posteñi arī jàsamazins, laukos viñiem ir vèl mazàk izsaukumu nekà nmp

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.