bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Bijusī NMPD vadītāja satraukta par nepārdomātām reformām dienestā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sarmīte Villere

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) tiek plānotas sasteigtas, pašrocīgas un nepārdomātas reformas, šādu viedokli pauž Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā dienesta vadītāja Sarmīte Villere.

Villerei pieejama neoficiāla informācija liecina, ka no 1.augusta daudzos NMPD brigāžu atbalsta centros un lokalizācijas punktos atsevišķām brigādēm tiks noņemtas nakts stundas un tās tiks pārveidotas par dienas brigādēm. «Ideja pielāgot brigāžu skaitu izsaukumu plūsmai pati par sevi nav peļama, bet to var veikt vietās, kur lokalizētas daudzas brigādes un ir nelieli attālumi līdz slimnīcām, pretējā gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums kļūs nepieejams pacientiem,» uzsver Villere.

Viņš uzskata, ka pirms šādām reformām bija jāveic skrupuloza statistikas analīze ilgtermiņā, jādiskutē ar sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, ģimenes ārstu institūciju un sociālajiem dienestiem. Pretējā gadījumā šādas reformas var nodarīt lielu ļaunumu nozarei, zaudējot profesionāļus un radot pieaugošu mirstību pacientu vidū, viņa skaidroja.

Villere atgādina, ka NMPD brigādes tiek uzturētas gatavībai sniegt palīdzību, kad tā ir vajadzīga un adekvātā situācijā brigādei jāgaida izsaukums. «Kā piemēru varu minēt Norvēģijas Oslo priekšpilsētu Tensbergu, kur pirms dažiem gadiem viesojos –izsaukumu skaits ambulancei diennaktī bija viens vai reizēm neviens un amatpersonām nebija ienācis prātā likvidēt šīs brigādes. Valdības izpratne par neatliekamās palīdzības nepieciešamību valstiskā līmenī un tās pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas gadījumos ir fundamentāla vērtība, kas Latvijā pašlaik klibo, jo diemžēl neatliekamā palīdzība tiek novērtēta no naudas prizmas skatu punkta,» stāsta NMPD bijusī vadītāja.

Vienlaikus viņa vērš veselības aprūpes organizatoru uzmanību uz faktu, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem bieži vien NMPD brigāde ir vienīgais glābiņš, jo veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama. Viņa arī uzsvēra, ka dienesta resurss ir daļa no valsts iekšējās drošības sistēmas. Tāpēc spmācīts, motivēts un pieredzējis veselības aprūpē strādājošs personāls, tostarp neatliekamā medicīnā, ir vislielākā vērtība, ar kuru nedrīkst eksperimentēt, pauž Villere.

Vienlaikus viņa norāda, ka patlaban vērojamas dažādas diskusijas presē un kuluāros par to, kāda būs neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas posmā Latvijā.

Villere uzskata, ka patlaban aktuāli viedokļi par divu ārstniecības personu brigādēm, kur viena persona pilda arī autovadītāja pienākumus, vai divu personu brigādēm, kur viens ir autovadītājs, bet otrs ārsta palīgs, bet pēc brīža iespējams radīsies vēl kāds cits piedāvājums. «Visa šī «raustīšanās» izskatās, kā, piedodiet, bez ūdens palikušu zivju sišanās ap ledu. Vienota viedokļa par to, kā būtu jāfunkcionē Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kur tikai viena neliela daļa ir neatliekamā medicīna, diemžēl nav,» kritiska ir NMPD bijusi vadītāja.

Pēc viņas domām, NMPD vadība cenšas rast nestandarta risinājumus, kuri ne vienmēr ir saprotami darbiniekiem un pacientiem un tas liecina par vienota veselības aprūpes sistēmas koncepta un virsvadības trūkumu.

Villere norāda, ka vislielākā Latvijas neatliekamās medicīnas problēma, tāpat kā visā Latvijas veselības aprūpē, ir personāla trūkums. Viņa gan izteicās, ka pēc nelielas stīvēšanās, Veselības ministrija atrada Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai apmaksātu specializācijas gadu NMPD ārsta palīgiem, tādējādi nodrošinot sertificētu personālu pietiekamā skaitā nākotnē.

Vienlaikus, pēc Villeres paustā, paaudžu maiņa NMPD prognozējama vēl līdz 2023.gadam, savukārt izveidojusies situācija un neskaidrās diskusijas par to, kāda profila brigādes būs tuvākajā nākotnē, kas tajās strādās, kādu atalgojumu saņems, rada nedrošību darbiniekos un pacientos.

Jau ziņots, ka NMPD no 1.jūlija plāno īstenot pilotprojektu – dienas laikā lielajās pilsētās uz izsaukumiem dotos brigādes ar diviem mediķiem, kuri paši arī vadītu speciālo transportlīdzekli, pagājušajā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pastāstīja dienesta vadītāja Liene Cipule.

Viņa žurnālistiem skaidroja, ka šādas brigādes no diviem cilvēkiem paredzētas darbam lielajās pilsētās dienas laikā, kad ir augsta izsaukumu intensitāte. Kopumā šogad plānots izveidot 11 šādas brigādes – lielāko daļu Rīgā, un pa vienai – Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī.

Oktobrī paredzēta pilotprojekta izvērtēšana. Ja projekts būs veiksmīgs, tad nākamajos trīs gados kopumā varētu izveidot 45 šādas brigādes.


Pievienot komentāru

  1. nmp teica:

    tad jau ugunsdzèsèju posteñi arī jàsamazins, laukos viñiem ir vèl mazàk izsaukumu nekà nmp

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.