bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.07.2018 | Vārda dienas: Ramona, Ritma
LatviaLatvija

Bijusī zemes dienesta vadītāja centusies Ventspilij izkārtot miljonu vērtas investīcijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijusī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga

Šovasar valsts sekretāru sanāksme izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavotu koncepciju, kas paredzēja  par četriem miljoniem eiro uzbūvēt Ventspilī Valsts zemes dienesta arhīvu. Ventspils izvēlēta, jo esot gatava dot zemi. Par to sasutušas citas pašvaldības, jo arī būtu gatavas dot zemi šādam mērķim, taču tas viņām nav jautāts.

Augustā projektu apturēja Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Ieceres pamatojums, par ko lemts Valsts sekretāru sanāksmē, esot balstīts kļūdainos aprēķinos, neatbilst valsts interesēm, un ne Zemes dienests, ne Tieslietu ministrija šobrīd šādu projektu nevarot atļauties, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Valsts zemes dienesta 740 darbinieki pārzina zemes un būvju uzskaiti, robežas un kadastrālās vērtības. Desmitiem gadu lēmumi un plāni bijuši uz papīra. Šie dokumenti dienestam jāglabā mūžīgi. Nepieciešamība pēc mūsdienīga arhīva ir aktuāla jau vismaz desmit gadu. Taču vienmēr citas vajadzības bija spiedīgākas.

Līdz 18.augustam Valsts zemes dienestu vadīja Elita Baklāne Ansberga. Viņai arhīvs bija prioritāte. Gada sākumā izstrādāta koncepcija, kas paredz arhīvus no visām reģionālajām nodaļām savest viena vietā. Visām pašvaldībām, kur tagad atrodas dienesta reģionālās nodaļas, jautāts, vai tām nav atbilstošas telpas, ko varētu piemērot arhīva vajadzībām. Atsaukušās daudzas pašvaldības. «Es domāju, ka jebkurš pašvaldības vadītājs gribētu, lai arhīvs, kur strādā inteliģenti intelektuāļi, ar stabilām, no valsts budžeta apmaksātām, varbūt ne pārāk labi apmaksātām, bet tomēr stabilām darba vietām atrastos tur. 40 darba vietas, kur ir gan arhivāri gan IT speciālisti, tas ir jebkurai pašvaldībai ļoti interesants objekts,» komentē Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.

Tomēr zemes dienesta prasības bija tik specifiskas, ka neviena pašvaldība neko atbilstošu piedāvāt nevarēja. Ar to darbs ar pašvaldībām beidzās. Taču Valsts sekretāru sanāksmē jūlijā nonāca Tieslietu ministrijas virzīta koncepcija, kurā bija izlemts arhīva ēku nemeklēt, bet uzbūvēt jaunu. Tai nebūtu tikai papīra ķīpu glabāšanas funkcija, bet arī digitalizācijas centrs. Projektā uzsvērts, ka arhīva glabātava varētu būt lieliska vieta skolēnu ekskursijām, un tas jābūvē Ventspilī, jo pašvaldība dod zemi. Sākotnēji dome piedāvājusi arī arhīvu uzbūvēt, ieguldīto atpelnot ar nomas maksām. Taču šādas saistības Tieslietu ministrija nebija gatava uzņemties. Citām pašvaldībām dienests zemi neprasīja. «Februāra sākumā bija šī informācija, aicinājums piedāvāt un tas bija izstrādāts ļoti detalizēti. Profesionāli sagatavots un tur bija tehniskie parametri par ēkām. Par zemi nebija runa,» stāsta Madonas novada domes priekšsēdētājs.

Vasarā Zemes dienesta vadītāja amatu pameta. Arhīva būvniecības idejas virzītāja tagad strādā Ventspils domē Ekonomikas nodaļas vadītājas amatā. Baklāne Ansberga noliedz, ka amatu Ventspils domē būtu ieguvusi pateicoties Ventspils interešu lobēšanai arhīva būvniecībā. «Ņemot vērā, ka tas droši vien īpaši korekti arī nebija, es patiesībā arī aizgāju, pirms jautājums jau tālāk virzīts un izlemts, jo man  vienmēr likās, ka nav līdz galam korekti, ka es ļoti aktīvi lobēju šo jautājumu, jo tad uz mani skatās ar aizdomām. Bet tā kā es ticu, ka šis ir viens no ļoti labiem variantiem, es nekādā gadījumā nevaru kaunēties par to, ka šis variants ir sagatavots,» teic Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītāja Baklāne Ansberga.

Ventspils dome ir iecerējusi, ka Valsts zemes dienesta centralizētais arhīvs atradīsies krastmalā – ar skatu uz ostu. Taču zemes gabals domei nepiederēja, tāpēc tas tika nopirkts par gandrīz 100 tūkstošiem eiro. Zemesgrāmatā 12.agustā reģistrēts darījums, kurā Ventspils dome arhīva celtniecībai vajadzīgo  zemi par 98 tūkstošiem eiro nopērk no nekustamo īpašumu biznesmeņa Alda Plauža. Darījums noticis tik steidzīgi, ka mākleris nav informēts, ka zeme jau pārdota, turklāt par augstāku cenu, kāda piedāvāta sludinājumā.

Līdz ar Baklānes Ansbergas aiziešanu no Valsts zemes dienesta, Ventspils projektam vairs nav atbalsta.

Koncepciju ar arhīvu Ventspilī uz apspriešanu valdībā virzīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tagad viņš taisnojas, ka uzticējies Baklānei Ansbergai. Neesot zinājis, ka projekts pārāk dārgs un citas pašvaldības nav pietiekami aptaujātas. «Viņa ar šo projektu atnāca jūnijā, varbūt pat ātrāk, prezentēja, ka viņa ir izskatījusi visas iespējas, un ka vienīgā iespēja ir Ventspils. Šo projektu neatbalstījām, teicām, ka ir vēl jāveic sarunas, pieprasījām dokumentus, vai visas pašvaldības ir vienādi uzrunājusi, kur atklājās, ka citām pašvaldībām ir arhīva telpu pielāgošana, Tā kā uzticoties, iniciatīvai tā kā ļāvos šim stāstam, ne tā kā vienpersoniski. Mums ir jāsaņem atzinumi arī no ministrijām,» norāda Kronbergs.

Šobrīd koncepcija ir apturēta. Kļūdas un pretrunas tajā  atradusi gan Finanšu ministrija, gan Pārresoru koordinācijas centrs. Nav pamatojuma, kāpēc izvēlēta tieši Ventspils. Apšaubīts, ka nesaņemot papildu naudu no budžeta, būs iespējams ēku uzbūvēt. Tagad ministrijai ir jauna koncepcija. Arhīvi varētu palikt reģionos, taču būtu apvienoti zem viena jumta ar zemesgrāmatām un, iespējams, tiesām un Uzņēmumu reģistru.

Ref: 102.000.102.13482


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Šoferu trūkuma dēļ var nākties samazināt starptautisko autopārvadājumu apjomus

Latvijas autopārvadājumu kompānijās sāk trūkt šoferu un, ja netiks mainīti Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi, var nākties samazināt autopārvadājumu apmērus, stāsta autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Jaunākie komentāri