bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
LatviaLatvija

Bijušo Rīgas Centrāltirgus vadītāju apsūdz arī kukuļu izspiešanā, tā de facto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBijušo Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu sāka tiesāt jau trešajā kriminālprocesā. Šoreiz Abramovs tiek apsūdzēts par regulāru kukuļa izspiešanu no kāda tirgus nomnieka – par to, lai līgums netiktu lauzts pirms laika. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto zināms, ka Valsts policijas kriminālprocess pret bijušo tirgus darbinieku Aivo Bruģi janvārī sākts aizdomās par līdzīgiem pārkāpumiem. Bruģis amatā nonāca tieši Abramova darbības sākumā.

Vairāk nekā piecus gadus (RCT) vadīja jurists Abramovs, kuru Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) amatā iecēla bez konkursa. No amata Abramovs aizgāja ne ar vienu, bet pat vairākiem skandāliem – vispirms jau pēc lieguma strādāt valdē speciāli viņam tirgū tika izveidots jauns amats, kuru viņš saglabāja arī pēc pirmās apsūdzības. Savukārt mēnesi vēlāk, jau apsūdzētā statusā, Abramovu tirgus placī aizturēja KNAB, atzīmē raidījumā.

Šobrīd Abramovam un dažiem citiem tirgus darbiniekiem (kopumā trīs lietās) izvirzītās apsūdzības zīmē nepievilcīgu ainu par to, cik sistēmiska korupcija varētu būt valdījusi Rīgas Centrāltirgū.

De facto atgādina, ka 2015.gada nogalē pirmizrādi pieredzēja dokumentālā filma par Rīgas Centrāltirgu, kurā kā labs saimnieks tika slavēts arī Abramovs. Tobrīd Abramovam jau dažus mēnešus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja drošības līdzeklis liedza pildīt Centrāltirgus vadītāja pienākumus. Tā vietā viņam tika izveidots jauns amats: valdes padomnieks stratēģisko projektu jautājumos. Turklāt formāli Abramovs no valdes netika atsaukts arī pēc tam, kad viņam 2016.gada maijā pirmo reizi tika uzrādīta apsūdzība.

Abramovs uz apsūdzēto sola sēdās jau trešajā kriminālprocesā – apsūdzībā par kukuļa pieņemšanu pēc tā izspiešanas. Par šādu nodarījumu likums paredz cietumsodu no trim līdz 11 gadiem. Tieši šīs izmeklēšanas ietvaros 2016.gada vasarā KNAB Centrāltirgus teritorijā aizturēja Abramovu ar skaidru naudu, vēsta LTV.

Iepriekš par lietas apstākļiem nekas nebija zināms. De facto noskaidroja, ka ar abiem iepriekšējiem Abramova kriminālprocesiem tā nav saistīta: ne par uzņēmuma Dezinfa uzvaru Centrāltirgus rīkotajā dezinsekcijas un deratizācijas iepirkumā, ne par naudas piesavināšanos par tirdzniecības vietām nakts tirgū.

Šoreiz, saskaņā ar apsūdzību, Abramovs izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka – SIA Cerebriti valdes locekļa un īpašnieka Mārtiņa Vadža. Maksājums esot bijis fiksēts – 1 100 eiro mēnesī. Kopumā četros piegājienos – divreiz tirgus administrācijas telpās, divreiz kafejnīcās sakņu paviljona tuvumā – Abramovs esot saņēmis 8 800 eiro, norāda raidījumā.

«Tieši par to, lai nebūtu nepatikšanas, jo faktiski pēc tiem visiem līguma noteikumiem ļoti vienkārši Rīgas Centrāltirgus bija tiesīgs šo līgumu lauzt. Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek. Un, lai šādu iespēju Rīgas Centrāltirgus neizmantotu, par mieru un par iespēju turpināt darbību arī tika pieprasīta, faktiski izspiesta, tā nauda un arī saņemta,» par apsūdzības būtību stāsta Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska.

Abramovs savu vainu pilnībā noliedz, taču neielaižas skaidrojumos par to, kāpēc vismaz pēdējā reizē pie sakņu paviljona no Vadža saņēma skaidru naudu: «Tie ir apstākļi un apsvērumi, un argumenti un liecības, un paskaidrojumi, kas lietas materiālos. Es varu vēlreiz apstiprināt: mani pavilkt uz to, ka es tur sākšu tagad tur savu aizstāvību pozicionēt – nē, nenotiks tas. Nē, nē, nē. Tas ir tā pietiekami sensitīvi – viss tāds process.»

Savukārt prokurore Šumska atklāj, kā situāciju skaidrojis Abramovs: «Vismaz ar pēdējo daļu [naudas] viņš bija aizturēts tai dienā. Skaidrojums kārtējais ir, ka nemaz neesot zinājis, ka tā ir nauda. Ka kaut kas bija pasniegts zem galda, domājis – kaut kāds dokuments, iebāzis kabatā nepaskatoties. Kā to vērtēt – tas jau ir tiesas ziņā.»

Tāpat raidījumā atzīmē, ka Abramovs pirmajā tiesas sēdē paziņoja, ka viņš vēl neesot gatavs uzklausīt lieciniekus. Viņš pats sevi aizstāv trīs krimināllietās, tāpēc vēl neesot izdevies iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Līdz ar to cietušais Vadzis liecības sniegs tikai maijā, bet pirms liecināšanas sniegt interviju viņš atturējās.

De facto atzīmē, ka līdzīgi nerunīgs bija arī Vitālijs Litvins – bijušais Centrāltirgus Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. Šeit viņš ir liecinieks, taču tā dēvētajā nakts tirgus lietā Litvins kopā ar Abramovu un trīs agrākajiem nakts tirgus uzraugiem ir apsūdzēts par piesavināšanos lielā apmērā. Abām amatpersonām apsūdzības ir arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Tika organizēta grupa. Faktiski augšā ir organizētāji, un fiziski nakts tirgus uzraugi, kuri ņēma no tirgotājiem to naudiņu par tirdzniecības vietām – nevis no tiem, kam ir abonements, bet no tiem, kas brauc tāpat patirgot. Un, attiecīgi, nedodot pretī čeku, ņēma to naudiņu skaidrā un gar kasi to nesa – lielāko daļu augšā un kaut ko vēl sev kripatiņu ņēma,» par nakts tirgus lieta stāsta prokurore Šumska, kura uztur apsūdzību visos trīs Abramova kriminālprocesos.

Pavisam nesen sākts kriminālprocess pret bijušo Abramova kolēģi, kas tiek dēvēts par viņa labo roku – Aivo Bruģi, kura pēdējais amats bija Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. «Pazīstams, protams, es jau nenoliegšu. Pietiekami zināms cilvēciņš, tā ka tā informācija – diezgan šokējoša,» par bijušo kolēģi tagad saka Abramovs.

Bruģis nav valsts amatpersona, tāpēc lietu izmeklē Valsts policija, un aizdomas ir nevis par kukuli, bet prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Policija janvārī sākto procesu nekomentē, taču de facto zināms, ka tirgotāju aprindās par Bruģi kā «jumtu» runāts jau kādu laiku. To nenoliedz arī iepriekšējais Centrāltirgus vadītājs, tagad Saeimas deputāts Andris Morozovs (Saskaņa): «Aizdomas par tirdzniecības nodaļas vadītāju bija, bet nebija faktu attiecīgi. Cilvēki laikam gadu laikā ir tā vai nu iebiedēti vai nu bija arī pieraduši, ka ne visi ticēja attiecīgi mūsu godpilnai rīcībai. Tāpēc informācija nebija atnākusi tik ātri, cik tai vajadzēja [atnākt].»

Kopš rudens Rīgas Centrāltirgu vada konkursā atrastais Artis Druvinieks. Izteikumos par Bruģi, kurš pēc aizturēšanas uzrakstīja atlūgumu, viņš ir diplomātisks. Tas esot bijis nepatīkams pārsteigums. No sarunas noprotams, ka Druvinieks apzinās – tirgū problēmu joprojām ir daudz, taču situācija esot uzlabojusies: «Arī Bruģa kungs ir vecās komandas pārstāvis. Respektīvi, tas viss, par ko mēs runājam, ir vairāk vai mazāk saistīts ar kaut kādu pagātni. (..) Ņemot vērā, ka ir diezgan izteikti nomainījies kontingents Centrāltirgū vadošajos amatos: mums ir jauns tehniskais direktors, jauns tirdzniecības organizācijas vadītājs, jauns apsaimniekošanas nodaļas vadītājs… Respektīvi, šī komanda ir vismaz par 50 procentiem nomainījusies, un cilvēki, kas ir bijuši kādreiz, vairāk nespēj īsti ietekmēt to, kas notiek tagad.»

Druvinieks arī sola, ka viņš cilvēkus nevērtēšot pēc partejiskās piederības, bet gan pēc spējām, kas, kā izskatās, vismaz līdz šim tā nav bijis vienmēr. Savulaik Anatolijs Abramovs kandidēja no Saskaņas saraksta Madonas novadā. Savukārt nupat no amata aizgājušais apsūdzētais Vitālijs Litvins pērn Jelgavā no Saskaņas kandidēja kopā ar šobrīd ilgstoši slimojošo Centrāltirgus preses sekretāru, Jelgavas domes deputātu Ivaru Jakovelu.

Šie cilvēki gan no partijas jau ir prom, taču Mārketinga un komunikācijas daļu vada pirms gada Saskaņas aģitācijas pasākumos aktīvais Aleksandrs Šuņins, ārpakalpojumā konsultācijas sniedz agrākais Nila Ušakova tēla veidotājs Jurģis Liepnieks, savukārt par valdes padomnieku strādā Rīgas domes deputāts Valērijs Petrovs.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!