bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 19.08.2019 | Vārda dienas: Imanta, Melānija
LatviaLatvija

Bijušo Rīgas Centrāltirgus vadītāju apsūdz arī kukuļu izspiešanā, tā de facto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBijušo Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu sāka tiesāt jau trešajā kriminālprocesā. Šoreiz Abramovs tiek apsūdzēts par regulāru kukuļa izspiešanu no kāda tirgus nomnieka – par to, lai līgums netiktu lauzts pirms laika. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto zināms, ka Valsts policijas kriminālprocess pret bijušo tirgus darbinieku Aivo Bruģi janvārī sākts aizdomās par līdzīgiem pārkāpumiem. Bruģis amatā nonāca tieši Abramova darbības sākumā.

Vairāk nekā piecus gadus (RCT) vadīja jurists Abramovs, kuru Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) amatā iecēla bez konkursa. No amata Abramovs aizgāja ne ar vienu, bet pat vairākiem skandāliem – vispirms jau pēc lieguma strādāt valdē speciāli viņam tirgū tika izveidots jauns amats, kuru viņš saglabāja arī pēc pirmās apsūdzības. Savukārt mēnesi vēlāk, jau apsūdzētā statusā, Abramovu tirgus placī aizturēja KNAB, atzīmē raidījumā.

Šobrīd Abramovam un dažiem citiem tirgus darbiniekiem (kopumā trīs lietās) izvirzītās apsūdzības zīmē nepievilcīgu ainu par to, cik sistēmiska korupcija varētu būt valdījusi Rīgas Centrāltirgū.

De facto atgādina, ka 2015.gada nogalē pirmizrādi pieredzēja dokumentālā filma par Rīgas Centrāltirgu, kurā kā labs saimnieks tika slavēts arī Abramovs. Tobrīd Abramovam jau dažus mēnešus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja drošības līdzeklis liedza pildīt Centrāltirgus vadītāja pienākumus. Tā vietā viņam tika izveidots jauns amats: valdes padomnieks stratēģisko projektu jautājumos. Turklāt formāli Abramovs no valdes netika atsaukts arī pēc tam, kad viņam 2016.gada maijā pirmo reizi tika uzrādīta apsūdzība.

Abramovs uz apsūdzēto sola sēdās jau trešajā kriminālprocesā – apsūdzībā par kukuļa pieņemšanu pēc tā izspiešanas. Par šādu nodarījumu likums paredz cietumsodu no trim līdz 11 gadiem. Tieši šīs izmeklēšanas ietvaros 2016.gada vasarā KNAB Centrāltirgus teritorijā aizturēja Abramovu ar skaidru naudu, vēsta LTV.

Iepriekš par lietas apstākļiem nekas nebija zināms. De facto noskaidroja, ka ar abiem iepriekšējiem Abramova kriminālprocesiem tā nav saistīta: ne par uzņēmuma Dezinfa uzvaru Centrāltirgus rīkotajā dezinsekcijas un deratizācijas iepirkumā, ne par naudas piesavināšanos par tirdzniecības vietām nakts tirgū.

Šoreiz, saskaņā ar apsūdzību, Abramovs izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka – SIA Cerebriti valdes locekļa un īpašnieka Mārtiņa Vadža. Maksājums esot bijis fiksēts – 1 100 eiro mēnesī. Kopumā četros piegājienos – divreiz tirgus administrācijas telpās, divreiz kafejnīcās sakņu paviljona tuvumā – Abramovs esot saņēmis 8 800 eiro, norāda raidījumā.

«Tieši par to, lai nebūtu nepatikšanas, jo faktiski pēc tiem visiem līguma noteikumiem ļoti vienkārši Rīgas Centrāltirgus bija tiesīgs šo līgumu lauzt. Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek. Un, lai šādu iespēju Rīgas Centrāltirgus neizmantotu, par mieru un par iespēju turpināt darbību arī tika pieprasīta, faktiski izspiesta, tā nauda un arī saņemta,» par apsūdzības būtību stāsta Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska.

Abramovs savu vainu pilnībā noliedz, taču neielaižas skaidrojumos par to, kāpēc vismaz pēdējā reizē pie sakņu paviljona no Vadža saņēma skaidru naudu: «Tie ir apstākļi un apsvērumi, un argumenti un liecības, un paskaidrojumi, kas lietas materiālos. Es varu vēlreiz apstiprināt: mani pavilkt uz to, ka es tur sākšu tagad tur savu aizstāvību pozicionēt – nē, nenotiks tas. Nē, nē, nē. Tas ir tā pietiekami sensitīvi – viss tāds process.»

Savukārt prokurore Šumska atklāj, kā situāciju skaidrojis Abramovs: «Vismaz ar pēdējo daļu [naudas] viņš bija aizturēts tai dienā. Skaidrojums kārtējais ir, ka nemaz neesot zinājis, ka tā ir nauda. Ka kaut kas bija pasniegts zem galda, domājis – kaut kāds dokuments, iebāzis kabatā nepaskatoties. Kā to vērtēt – tas jau ir tiesas ziņā.»

Tāpat raidījumā atzīmē, ka Abramovs pirmajā tiesas sēdē paziņoja, ka viņš vēl neesot gatavs uzklausīt lieciniekus. Viņš pats sevi aizstāv trīs krimināllietās, tāpēc vēl neesot izdevies iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Līdz ar to cietušais Vadzis liecības sniegs tikai maijā, bet pirms liecināšanas sniegt interviju viņš atturējās.

De facto atzīmē, ka līdzīgi nerunīgs bija arī Vitālijs Litvins – bijušais Centrāltirgus Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. Šeit viņš ir liecinieks, taču tā dēvētajā nakts tirgus lietā Litvins kopā ar Abramovu un trīs agrākajiem nakts tirgus uzraugiem ir apsūdzēts par piesavināšanos lielā apmērā. Abām amatpersonām apsūdzības ir arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Tika organizēta grupa. Faktiski augšā ir organizētāji, un fiziski nakts tirgus uzraugi, kuri ņēma no tirgotājiem to naudiņu par tirdzniecības vietām – nevis no tiem, kam ir abonements, bet no tiem, kas brauc tāpat patirgot. Un, attiecīgi, nedodot pretī čeku, ņēma to naudiņu skaidrā un gar kasi to nesa – lielāko daļu augšā un kaut ko vēl sev kripatiņu ņēma,» par nakts tirgus lieta stāsta prokurore Šumska, kura uztur apsūdzību visos trīs Abramova kriminālprocesos.

Pavisam nesen sākts kriminālprocess pret bijušo Abramova kolēģi, kas tiek dēvēts par viņa labo roku – Aivo Bruģi, kura pēdējais amats bija Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. «Pazīstams, protams, es jau nenoliegšu. Pietiekami zināms cilvēciņš, tā ka tā informācija – diezgan šokējoša,» par bijušo kolēģi tagad saka Abramovs.

Bruģis nav valsts amatpersona, tāpēc lietu izmeklē Valsts policija, un aizdomas ir nevis par kukuli, bet prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Policija janvārī sākto procesu nekomentē, taču de facto zināms, ka tirgotāju aprindās par Bruģi kā «jumtu» runāts jau kādu laiku. To nenoliedz arī iepriekšējais Centrāltirgus vadītājs, tagad Saeimas deputāts Andris Morozovs (Saskaņa): «Aizdomas par tirdzniecības nodaļas vadītāju bija, bet nebija faktu attiecīgi. Cilvēki laikam gadu laikā ir tā vai nu iebiedēti vai nu bija arī pieraduši, ka ne visi ticēja attiecīgi mūsu godpilnai rīcībai. Tāpēc informācija nebija atnākusi tik ātri, cik tai vajadzēja [atnākt].»

Kopš rudens Rīgas Centrāltirgu vada konkursā atrastais Artis Druvinieks. Izteikumos par Bruģi, kurš pēc aizturēšanas uzrakstīja atlūgumu, viņš ir diplomātisks. Tas esot bijis nepatīkams pārsteigums. No sarunas noprotams, ka Druvinieks apzinās – tirgū problēmu joprojām ir daudz, taču situācija esot uzlabojusies: «Arī Bruģa kungs ir vecās komandas pārstāvis. Respektīvi, tas viss, par ko mēs runājam, ir vairāk vai mazāk saistīts ar kaut kādu pagātni. (..) Ņemot vērā, ka ir diezgan izteikti nomainījies kontingents Centrāltirgū vadošajos amatos: mums ir jauns tehniskais direktors, jauns tirdzniecības organizācijas vadītājs, jauns apsaimniekošanas nodaļas vadītājs… Respektīvi, šī komanda ir vismaz par 50 procentiem nomainījusies, un cilvēki, kas ir bijuši kādreiz, vairāk nespēj īsti ietekmēt to, kas notiek tagad.»

Druvinieks arī sola, ka viņš cilvēkus nevērtēšot pēc partejiskās piederības, bet gan pēc spējām, kas, kā izskatās, vismaz līdz šim tā nav bijis vienmēr. Savulaik Anatolijs Abramovs kandidēja no Saskaņas saraksta Madonas novadā. Savukārt nupat no amata aizgājušais apsūdzētais Vitālijs Litvins pērn Jelgavā no Saskaņas kandidēja kopā ar šobrīd ilgstoši slimojošo Centrāltirgus preses sekretāru, Jelgavas domes deputātu Ivaru Jakovelu.

Šie cilvēki gan no partijas jau ir prom, taču Mārketinga un komunikācijas daļu vada pirms gada Saskaņas aģitācijas pasākumos aktīvais Aleksandrs Šuņins, ārpakalpojumā konsultācijas sniedz agrākais Nila Ušakova tēla veidotājs Jurģis Liepnieks, savukārt par valdes padomnieku strādā Rīgas domes deputāts Valērijs Petrovs.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->