bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 07.04.2020 | Vārda dienas: Helmuts, Zina, Zinaīda

Biržu indeksi krītas pēc Federālās rezervju sistēmas lēmuma nemainīt procentlikmes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien, 20.martā, pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam Brexit jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi  nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss Nasdaq Composite nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O’Hērs (Patrick O’Hare) sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

FRS piesardzība «rada bažas par to, ko tā reāli nozīmē globālās ekonomikas perspektīvai», sacīja analītiķis. Viņš teica, ka tā pieļauj iespējamību, «ka ASV ekonomika pievils», un piebilda, ka zemas procentlikmes var mazināt banku kreditēšanu.

FRS lēmums arī izraisīja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro un jenu.

Jau vēstīts, ka Lielbritānija trešdien lūdza Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit līdz 30.jūnijam. Premjerministre Terēza Meja (Theresa May) par to informēja vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam (Donald Tusk).

Tusks paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi varētu piekrist neilgai Brexit atlikšanai, ja Lielbritānijas parlaments beidzot apstiprinātu divreiz noraidīto Mejas noslēgto vienošanos par izstāšanos no bloka.

Lai Brexit varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā.

Britu mārciņas perspektīva «turpina būt satraucoša, jo ES gatavojas bezvienošanās Brexit iespējamībai un cirkulē baumas par Mejas iespējamu atkāpšanos», sacīja BK Asset Management analītiķe Keitija Liena (Kathy Lien).

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānijas Bayer akcijas vērtība trešdien piedzīvoja strauju kritumu par apmēram 10% saistībā ar jau otro nelabvēlīgo ASV tiesas lēmumu nesen iegādātajam uzņēmumam Monsanto.

«Tas var atvērt slūžas tālākām [tiesu] lietām, un grupai varbūt vajadzēs atlikt malā lielas naudas summas potenciālām lietām,» sacīja CMC Markets analītiķis Deivids Medens (David Madden).

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 0,80 dolāriem līdz 59,83 dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,89 dolāriem līdz 68,50 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average 20.martā kritās par 0,6% līdz 25 745,67 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 saruka par 0,3% līdz 2824,23 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par 0,1% līdz 7728,97 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,5% līdz 7291,01 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,6% līdz 11 603,89 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,8% līdz 5382,66 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1352 līdz 1,1412 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3268 līdz 1,3189 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 111,39 līdz 110,70 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,56 līdz 86,52 pensiem par eiro.


Pievienot komentāru

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Latviju šonedēļ plāno šķērsot kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!