BNN INTERVIJA | Jaunais AT priekšsēdētājs: Tiesu sistēma iekritusi slazdā

Augstākās tiesas tiesnesis Aigars Strupišs

Kāpēc Latvijā tiesas spriedumu kvalitāte pielīdzināma neasam zāģim? Un – tiesas spriedumam Aivara Lemberga lietā pēc pieciem gadiem jābūt. Par naudas izšķērdēšanu tiesu sistēmā un plāniem procesuālo huligānismu sodīt ar brīvības atņemšanu intervijā BNN stāsta jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

«Problēma ir tajā, ka ne visi tiesneši izmanto savas pilnvaras»

Augstākās tiesas (AT) tiesnesi Aigaru Strupišu Saeima 21.maijā apstiprināja par AT priekšsēdētāju. Balsojums negaidīti vienbalsīgs – 91 parlamentārietis balso «par». Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Strupišs izvirza spriedumu kvalitātes uzlabošanu.

To, kāpēc Latvijā nerīkojas veiklāk tiesas spiedumu kvalitātes uzlabošanā, procesa paātrināšanā, BNN Strupišs salīdzina ar malkas zāģēšanu: «Iet vīrs pa mežu, skatās – otrs zāģē koku. Zāģē, zāģē, un nekas viņam nesanāk. Pirmais pienāk un saka – klausies, tev zāģis neass, vajag uzasināt! Uz ko zāģētājs atbild – nav laika, jāzāģē.» Strupišs skaidro: «Manuprāt, tiesu sistēma ir iekritusi tajā pašā slazdā – nav laika asināt, taču zāģēšana turpinās. Kad zāģē ar to neaso zāģi, protams, ir, kā ir – kaut kas virzās uz priekšu, bet ne tā, kā varētu.» Jaunais AT priekšsēdētājs arī norāda, ka viņa ienākšana «no malas», iespējams, ir pozitīva no tā aspekta, ka var ieraudzīt tās problēmas, pie kurām sistēmā ilgstoši strādājošie jau ir pieraduši un vairs neievēro.

Kā galvenās lietas, kas būs zem vārdu salikuma «sprieduma kvalitātes uzlabošana», Strupišs norāda, ka tiesu sistēmā nepieciešams saīsināt debašu runas ilgumu, izbeigt liecinieku nepārtrauktās maiņas. Tāpat nepieciešams izvērtēt pierādījumu iesniegšanas kārtību, lai pēdējā brīdī «nenorautu» tiesas sēdes.

Strupiša ieskatā, atslēgas punkti, kas pašlaik ar steigu jālabo, lai uzlabotu tieslietu sistēmu ir tiesnešu apmācība. Viņaprāt, augsti kvalificētam tiesnesim būtu jāspēj atšķirt, kuras debašu runas ir pārtraucamas un kurās notiek «ūdens liešana» no apsūdzētā vai aizstāvja puses. «Citādi tas ved «nekurienē». Problēma ir tajā, ka ne visi tiesneši izmanto savas pilnvaras pārtraukt debates, lai gan viņi to var darīt.»

AT jaunievēlētā priekšsēdētāja ieskatā, šīs apmācības būtu veids, kā efektivizēt tiesu spriedumus. Tāpat viņš atzīmē: «Tiek cilāts arī jautājums par kriminālprocesa izskatīšanas gaitu, piemēram, varbūt nevajag nolasīt visus pierādījumus. Tas ir apspriežams jautājums, kas ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo tas zināmā mērā kādā brīdī var pagriezties pret cilvēktiesībām. Vajadzētu iesaistīt nopietnus ekspertus, lai to izvērtētu.»

«Bet ideja nav zemē metama, lai efektivizētu kriminālprocesa izskatīšanas gaitu,» komentē Strupišs.

Uz BNN jautājumu, kāpēc garajos kriminālprocesos, piemēram, Lemberga lietā, neiztiesā atsevišķas epizodes, Strupišs norāda, ka, viņaprāt, to vajadzētu sākt darīt.

«Šobrīd, cik saprotu, tas ir gan likuma, gan apsūdzības celšanas jautājums. Ir jāizpēta, kas ir «šaurā vieta» šajā gadījumā.»

Viņš atzīmē, ka arī ārzemju kolēģi ir vaicājuši, kāpēc krimināllietās tā vietā, lai notiesātu pāris atsevišķas epizodes, tiek izšķērdēti valsts naudas līdzekļi, lai pierādītu visas un tikai tad izteiktu spriedumu. Proti, lai piemērotu sodu, pietiek pierādīt pāris atsevišķas epizodes, bet gala spriedumu var izteikt vēlāk. Jaunais AT priekšsēdētājs uzsver: «Ir jāpaskatās, cik daudz tā ir likuma problēma un cik daudz tā ir prakses piemērošanas problēma.»

Viņa ieskatā, lai Latvijā uzlabotu spriedumu kvalitāti, arī šis būtu punkts, ko nepieciešams mainīt.

Turpinot sarunu par tiesas vilcināšanu ar atrunām par slimību, Strupišs uzsver: «Te būtu jādomā iespējamais kontroles mehānisms tam, vai slimības lapas tiek izdotas pamatoti. Ārstiem būtu jāsāk domāt, kam viņi izdod slimības lapas. Tā ir nobriedusi tiesu sistēma, ka tiesneši ir gatavi rakstīt blakuslēmumus kā «Lūdzu, pārbaudiet, vai tā slimības lapa, ko ārsts izdevis, ir pamatota».» AT jaunievēlētais priekšsēdētājs uzsver, ka ārstiem nepamatoti izdotās slimības lapas var radīt lielas problēmas.

Saskatāmā korelācija, kāpēc tieši ilgajos tiesu procesos figurē amatpersonas un spriedumu sagaidīšana aizņem tik ilgus gadus, Strupiša ieskatā, atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz tiesām. «Tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Piemēram, tiesneši, kas nozīmēti šajos skaļajos procesos, zina, ka viņiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, līdz ar to uzņemas mazāku risku – varbūt nepārtrauc, varbūt procesuālos huligānus «neliek pie vietas», kā vajadzētu.»

Tomēr pašlaik Tieslietu padomes darba grupā tiek pētīti jautājumi, kāpēc tiesvedības procesi ir tik ilgi, un arī šis ir viens no rādītājiem, kas tiks ņemts vērā, atzīmē Strupišs.

Procesuālais huligānisms: Latvija varētu sākt cīnīties arī ar brīvības atņemšanu

Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā novēro «procesuālo huligānismu». Uz BNN jautājumu, vai Latvijā vajadzētu piekopt praksi, ka pārkāpējs nevis tiek sodīts ar naudassodiem, ko viņam gana viegli samaksāt, bet tiek piemērota brīvības atņemšana uz pāris dienām, Strupišs piekrītoši uzsver: «Ja citi (iepriekšējie) instrumenti nestrādā, jāmeklē, kas strādā.» Viņš atzīmē, ka vairākās valstīs šāds mehānisms jau tiek īstenots, kad tiesa «huligānam» piemēro vienu līdz trīs dienu ilgu cietumsodu.

AT jaunievēlētais priekšsēdētājs uzskata, ka šo instrumentu, esot savā amatā, varētu virzīt, jo arī tas palīdzētu tiesu spriedumu uzlabošanā. Jāatzīmē, ka procesuālais huligānisms, pēc AT pētījuma, ir arī viens no biežākajiem tiesu procesa vilcināšanas rīkiem.

«Tieslietu padomes darba grupā ir secināts, ka uz procesuālo huligānismu visbiežāk norāda pretējo pušu advokāti tiesneši mazāk, prokurori pavisam maz,» atzīmē Strupišs.

«Pēc pieciem gadiem Lemberga lietā spriedumam jābūt»

AT priekšsēdētāju ievēl uz pieciem gadiem. Runājot par Strupiša apņemšanos uzlabot spiedumu kvalitāti un paātrināt tiesas procesus, lai tos iztiesātu saprātīgā termiņā, viņš atzīmē, ka ilgajiem tiesas procesiem spriedumam ir jābūt, tai skaitā vienam no vērienīgākajiem kriminālprocesiem Latvijā – Lemberga lietā.

«Nevaru ietekmēt konkrēto tiesas spriešanu, nevaru ietekmēt konkrēto tiesnesi. Ja spējam valstī un sistēmā kopumā efektivizēt tiesu procesus, tas turpmāk būs saistoši arī konkrētam tiesnesim konkrētā procesā un ne tikai.»

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Visus tiesnešus, prokurorus un advokātus no Jelgavas tiesas, kuri pieļāva smagus pārkāpumus lietā par Matīsa ielas 45, Rīgā denacionalizāciju – kājām aizdzīt uz Sibīriju !!!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas