BNN INTERVIJA | Kabanovs: Kariņa izteikumi par tranzīta jomas maznozīmību tautai var nozīmēt sociālu degradāciju

Ja Latvija samazinās kravu plūsmas, neattīstīs tranzīta jomu, tautiešiem tas var nozīmēt sociālu degradāciju, proti, ļoti daudz jomas speciālisti paliks bezdarba un viņiem Latvijā vairs nebūs ko darīt, telefonsarunā ar BNN pauž Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (S).

«Šķiet, Kariņa kungs aizmirst, ka tranzīts nozīmē ne tikai kravas pārvietošanu, bet gan visu sarežģīto procesu, kas ietver gan mašīnbūvi, gan sakaru nodrošināšanu, gan IT nozari. Latvijai tas nes ļoti daudz pievienotās vērtības. Tranzītu apkalpo daudz saistošo uzņēmumu, kas ir augšminēto nozaru pārstāvji.» 

BNN jau rakstīja, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka vēlme attīstīt tranzītu ir «novecojusi domāšana, kas valsti ilgstoši atturējusi [no attīstības]». Kariņš paudis, ka kravu apjoms, kas iet caur ostām, padara bagātus tikai atsevišķus indivīdus, bet valsti kopumā – nē.

Vēl par šo tematu: Loģikas iztrūkums. Kariņš uzskata, ka tranzītbizness Latvijai nav nepieciešams

Kabanovs uzsver: «Ja mēs samazināsim kravas plūsmas pa dzelzceļu, tas nozīmē, ka nebūs darba ritošo sastāvu remontniekiem, IT speciālistiem, un tā mēs varam turpināt.»

«Tāpēc Kariņa kunga pozīcija, man šķiet, ir tuvredzīga, un tā neatbilst Latvijas tautsaimniecības dziļajām tradīcijām.»

Lai gan skaidrs, ka šādi premjera izteikumi nav diez ko glaimojoši Latvijai kopumā, Kabanovs uzskata, ka diez vai «Kariņa kungs savā pusmūžā varētu mainīties personībā». Proti, Kabanova prāt, maz ticams, ka premjers mainīs savu nostāju attiecībā uz tranzīta nozares nozīmību Latvijas tautsaimniecībai. «Acīmredzot mums visiem būs jāsadzīvo ar tādu personu valsts valdībā līdz brīdim, kad šī koalīcija pārstās eksistēt.»

Runājot par to, kā šie izteikumi ietekmēs sabiedrību kopumā, Kabanovs norāda, ka tai var nākties piedzīvot bēdīgas sociālekonomiskās sekas. «Sabiedrībai tas nozīmē sociālu degradāciju, jo daudzi speciālisti, strādnieki var palikt bez darba, un nekas viņiem nespīd Latvijā.»

Tranzīta jomas attīstība ir cieši saistīta ar ostu regulējumu. Kā zināms, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi ostu reformu, ko atbalstījusi arī valdības koalīcija, taču reformai ir pietiekami daudz pretinieku gan uzņēmēju, gan politiķu, gan asociāciju aprindās. Kabanovs vērtē, ka ostu reformu vajadzētu īstenot ciešā sazobē ar kravu nozares speciālistiem un nozaru asociācijām. «Nezinu, kāpēc to uzspiež no augšas, bet nav mijiedarbības starp ministriju un uzņēmējiem.»

«Pašlaik Satiksmes ministrija īsteno, varētu teikt, ostu okupāciju. Viņi nozīmē savus vadītājus un līdz ar to pārējiem uzspiež darīt to ko, nosaka.»

«Mēs varam salīdzināt dažu ostu statistiku 2020.gadā. Un mēs redzam, kas ostas attīstās statiskā ceļā, kad saglabā savu autonomiju un normālu pārvaldību, viņu kritums nav tik dramatisks kā Ventspilij un Rīgai, kur bija ministriju ieviesta vadība. Tāpēc mans viedoklis ir tāds, ka valstij mazāk jāiesaistās tiešajā menedžmentā. Man šķiet, ka uzņēmēji savā starpā varētu to labāk darīt.»

Jāatgādina, ka uzņēmēji arī pauduši atbalstu t.s. «Liepājas modelim», kad ostas pārvaldībā ir iesaistīti gan valsts, gan pašvaldību, gan uzņēmēju pārstāvji, norādot, ka Liepājas osta ir vienīgā, kurā saglabājies stabils kravu apgrozījums.

Kabanovs arī atzīmē, ka ir saprotams, ka «esošā koalīcija cīnās pret vairākiem tā sauktajiem oligarhiem, kas ietekmē tranzīta sfēru, bet man liekas, ka te ir darbs tiesībsargājošām iestādēm».

«Mēs nevaram vienlaikus godīgus uzņēmējus likt vienā grozā ar mazu skaitu cilvēku, kas ir uz noziedzības ceļa.»

Opozīcijas deputāts uzsver, ka būtu jāsaglabā visas darbojošās sfēras mūsu ekonomikā un tautsaimniecībā. «Diemžēl es neredzu Satiksmes ministrijā nekādas progresīvas pieejas pie tranzīta uzturēšanas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šeit drīzāk «piešņaudz» tranzītu ar savām iniciatīvām par ostām, ostu pārvaldību.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas