BNN intervija | Neaizskaramo kasta ar oligarhiem? Iestādes negrib izvērtēt Olainfarm sarunas

Attiecīgi politiskie spēki ar saviem kontaktiem tiesībsargājošo iestāžu vadošo amatpersonu vidū, tautas valodā runājot, «liek lietas uz bremzēm». Proti, ja arī krimināllieta ir ierosināta, tad tā netiek pienācīgi izmeklēta vai kādā citādā veidā tiek sabotēta lietas virzība, sarunā ar BNN par to, kāpēc varētu netikt ierosināta krimināllieta par Olainfarm sarunām, komentē jurists Alvis Pīlāgs.

Pēc Pīlāga domām, iesaistītās personas kriminālprocesa neuzsākšanai ir tās, kuras saistītas ar Ekonomikas ministriju, proti, ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.

Jāatgādina, ka interneta vietnē ir publiskotas sarunas, kurās dzirdams, kā Valērija Maligina mantojumu «dala» Nemiro pietuvināti cilvēki. Olainfarm sarunās dzirdams ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ar kuru viņš reiz strādājis vienā advokātu birojā. Tāpat sarunās dzirdams Rebenoka darbabiedrs, jurists Mārtiņš Krieķis. Abi kopā ar citiem «mantinieču karos» iesaistītajiem runā par to, kā sadalīt mantojumu ar dažādiem paņēmieniem, kurus nevarētu raksturot kā godprātīgus. Aina iezīmējas vēl spilgtāka, norādot uz faktu, ka ierakstītās sarunas jau 2018.gada beigās izvērtēšanai nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai. Jautājums – kādēļ ilgstoši netiek uzsākts kriminālprocess?

Runājot par to, kādi tam varētu būt apstākļi, Pīlāgs norāda, ka nav nekāda pamata neuzsākt kriminālprocesu «Olainfarm sarunas ir izgājušas publiskā telpā, tādēļ es neredzu nevienu kriminālprocesuālu apstākli, uz kā pamata neuzsākt kriminālprocesu un nepārbaudīt sarunu satura atbilstību realitātē notikušām faktiskām darbībām. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Personu sākotnēji var neatzīt par aizdomās turēto, uzsākot kriminālprocesu, taču, ja fakti apstiprinās, tad konkrētas personas var tikt atzīt par aizdomās turētām. Ja fakti neapstiprinās, tad – izbeigt uzsākto kriminālprocesu.»

«Kas ir traucējošais moments to nedarīt? Ekonomikas ministrs Nemiro? [Viņa padomnieks] Rebenoks? Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuram 11.jūlijā beidzas pilnvaras?»

«Olainfarm sarunās viens ir ētiskais moments. Taču, ja saruna ir par kaut ko konkrētu un ja tur ir minēti konkrēti fakti, piemēram, neatļauta labuma došana kādai no pusēm, [tad tās ir jāizvērtē],» vēlreiz uzsver jurists.

«Tiesību sargājošo iestāžu amatpersonām būtu jāvērtē, vai tas ir bijis mēģinājums, attiecīgi to kvalificēt pēc mēģinājuma, vai tas ir sagatavošanās noziegumam, tad attiecīgi kvalifikācija pēc sagatavošanās noziegumam, vai arī tas ir jau noticis noziegums, un tad  attiecīgi izmeklējot.»

Nevar būt tā, ka par vienkāršu zādzību lietu ierosina nekavējoties, taču, ja notiek ekonomiski noziegumi, mahinācijas, finanšu manipulācijas un prettiesiskas vienošanās, kam, par cik un ko, par ko, nekas nenotiek. «Tad jau jāvērtē darbinieku atbildība, kuri ir saņēmuši lietas materiālu – kāpēc viņi to nevirza tālāk. Tur būtu jāiesaistās Ģenerālprokuratūrai kā uzraugam un jāvērtē, kas tad īsti notiek.»

Ja grib, viss notiek triecientempos

Kā norāda Pīlāgs: «Neviens te negrib neko pa īstam darīt.» Viņš apgalvo, ka «viss ir ātri izdarāms, ja ir griba».

BNN uz sarunu uzaicināja Pīlāgu, jo viņš, kad strādāja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par Finanšu policijas pārvaldes (FPP) Iekšējās drošības daļas izmeklētāju, pats bijis iesaistīts kriminālprocesā, kas bija uzsākts, pamatojoties uz ierakstītām sarunām. Proti, 2008.gadā tika ierakstītas sarunas, kurās viņš piedalījās. Kopš tā brīža līdz kriminālprocesa uzsākšanai aizritēja trīs nedēļas. «Trīs nedēļu laikā, ja grib, tad KNAB un Ģenerālprokuratūra lietu var virzīt triecientempos – personu var aizturēt un iespundēt cietumā un lietu virzīt tālāk gan uz prokuratūru, gan uz tiesu,» norāda jurists.

Pīlāgs tiek apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas intelektuālo atbalstīšanu, dodot padomus, kas notika sarunas dalībnieku sarunās un domās, jo nekādas darbības nesekoja, bet Ģenerālprokuratūra paudusi apgalvojumu, ka sarunās saklausāma nodokļu nemaksāšanas imitācija, taču, vēršoties VID, tas pateicis, kad nav tiesiskā regulējuma par nodokļu nemaksāšanas imitāciju un atbildības noteikšanu, kā arī nekāds zaudējumu aprēķins nav veikts. «Turklāt atbilstoši nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem termins nodokļu nemaksāšanas imitācija nav sastopams.»

«Ja mēs ejam pēc šāda darbības algoritma, tad arī pieturamies pie tā. Ja nē, tad kaut kas nav īsti kārtībā ar profesionālismu, ar kompetenci no tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāju puses.»

Viņš uzsver: «Ja ir vēlme izmeklēt vienalga ko un lietas pamatā ir tikai sarunas, tad ir pietiekams pamats uzsākt kriminālprocesu un šīs sarunas pārbaudīt kriminālprocesa gaitā. Nav nevienai tiesībsargājošai iestādei iegansta – «nav pietiekama pamata [ierosināt kriminālprocesu]». Var atsaukties uz kriminālprocesu nr. 16870002048 un ir pamats rīkoties pēc analoģijas.»

Procesus nevar padarīt par farsu

««Oligarhu lieta» parādīja, ka notiek konkrētas sarunas. Masu medijos tās ir publicētas. Arī «Latvenergo lietā» bija sarunas, kas ir publicētas. Tālāk «Olainfarm lietā» arīdzan parādās sarunas, kas ir publicētas. Kāpēc Olainfarm un «oligarhu lietā» viss netika novirzīts līdz apsūdzībai? Jautājums atklāts,» uzsver Pīlāgs.

«Sabiedrības interesēs ir, lai šie procesi būtu maksimāli caurskatāmi. Nevar no parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) puses padarīt šo procesu par farsu. Tas nebūtu pieļaujams. Ja jūtams, ka šāds farss notiek, es uzskatu, ka atbildīgām PIK amatpersonām vienkārši būtu jānoliek savas pilnvaras un jādod iespēja vadīt [izmeklēšanas procesu] politiski neitrālām vai tādam politiskam spēkam, par kuru nepastāv šaubas, ka viņš tiešām var šo lietu profesionāli novest līdz gala rezultātam, t.i., līdz izmeklēšanas komisijas slēdzienam,» norāda jurists.

Uz BNN jautājumu, vai oligarhu lietu vajadzētu atkal pacelt, viņš norāda: «Es šobrīd neredzu politisko spēku, kas to varētu pacelt.»

«Valstī tiek veidota neaizskaramo kasta, biznesa elite, kura ir oligarhu līmenī – ostas, visādas Latvenergo padomes, OIK utt., ja vienu cilvēku, kas strādā par apsargu vai policistu, [ar ierakstītām sarunām] bija pietiekami, lai sodītu, bet oligarhus un Olainfarm, nav pietiekami.»

Saistītie raksti

3 KOMENTĀRI

  1. Kamēr varas gaiteņos staigā oligarhu ielikteņi un pat vesela ielikteņu partija, nekas nemainīsies. Kaut kā jau tās oligarhu atmestās sēnalas jāatpelna. Skumji… un kauns

  2. Valstī valda 13 bandītiski grupējumi,kastas.Līdz Latvijā neieradīsies izmeklētāji no ārzemēm,Latvijā nekas,pilnīgi nekas nemainīsies.Pat ne ES tiesas šeit nemainīs neko,astoņkāja kāja stiepjas arī tur.Pasaules starptautiskās Tiesas,kuras nav zaudējušas neatkarību,šeit varētu tikai ko mainīt un notiesāt grupējumus.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas