BNN JAUTĀ | Ekonomists: Inflācija jau šobrīd apsteidz algu pieaugumu

«Ietekme uz mājsaimniecībām noteikti būs negatīva – inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums ekonomikā, jo cenas aug arī citām precēm un pakalpojumiem,» tā gāzes tarifu pieaugumu mājsaimniecībām portālam BNN komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēc ekonomista aprēķiniem tikai gāzes cenas kāpums Latvijas ekonomikai var izmaksāt papildus 800-900 miljonus eiro gadā.

«Rudenī augstās gāzes cenas atspoguļosies arī lielākos siltumenerģijas tarifos. Valsts atbalsts daļēji kompensēs cenu kāpumu,

taču cenas augs un inflācija jau šobrīd apsteidz algu pieaugumu.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja sāk samazināties un ne visiem ir uzkrājumi, tādēļ citās jomās patēriņš var samazināties,» skaidro Āboliņš.

Bankas Citadele veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka teju katrs trešais Latvijā ir gatavs par apkuri un elektrību maksāt vairāk, ja tas palīdz kļūt neatkarīgiem no Krievijas energoresursiem, un vēl 15% to būtu gatavi darīt, taču šobrīd tam pietrūkst finanšu līdzekļu.

Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 32% atzinuši, ka par apkuri un elektrību gatavi maksāt vairāk, ja tas palīdz būt neatkarīgiem no Krievijas. Visbiežāk šādu atbildi snieguši vīrieši, kas dzīvo Rīgā, Pierīgā vai Zemgalē un kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 751 līdz 1 000 eiro.

Tāpat aptuveni katrs sestais jeb 15% Latvijā atklāj, ka par energoresursiem idejiski būtu gatavi maksāt vairāk, taču šobrīd to nevar atļauties. Šī atbilde populāra bijusi sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Īstermiņā maksāt par apkuri un elektrību vairāk nav gatavi 39% Latvijas sabiedrības, un visbiežāk šādu atbildi snieguši Rīgā un Latgalē dzīvojoši iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Starp tiem, kas nav gatavi maksāt dārgāk, lielākais īpatsvars mīt tieši Latgalē, kur šādu viedokli pārstāv 53% vietējo respondentu.

«Jau tagad skaidrs, ka par siltumu rudenī būs jāmaksā vairāk visiem – par to liecina pašvaldību izziņotās siltumenerģijas tarifa izmaiņas, kas atsevišķās pašvaldībās pieaugs pat divas reizes. Šādās reizēs lieti noder drošības spilvens, kas parasti ir trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā neparedzētu izdevumu segšanai. Ja drošības spilvens līdz šim nav izveidots, tad šobrīd ir īstais laiks to darīt tiem, kas ik mēnesi var atlikt kaut pārdesmit eiro, savukārt tiem, kam ir privātīpašumi, der apsvērt siltināšanas darbus vai saules paneļu iegādi. Tie būs lielāki ieguldījumi, taču ar vērā ņemamiem ieguvumiem ilgtermiņā,» norāda Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks. «Redzam, ka daļa iedzīvotāju jau ir sākuši gatavoties rudens sezonai –Citadeles dati liecina, ka no janvāra interese par kredītiem saules paneļu iegādei privātpersonu segmentā pieaugusi teju trīs reizes, un šogad noslēgto līgumu skaits par finansējumu saules paneļiem ir pieckāršojies.»

Analizējot atbildes, kuras snieguši respondenti ar augstāko izglītību, noskaidrots, ka 38% par apkuri un elektrību ir gatavi maksāt vairāk un vēl 12% būtu gatavi, taču nevar to atļauties. Tikmēr 35% atklāj, ka nav gatavi maksāt vairāk, bet 15% aptaujāto bijis sarežģīti noformulēt savu viedokli.

«Zīmīgi, ka aptaujas rezultātos vērojama arī inflācijas ietekme – cenu kāpuma rezultātā iedzīvotāju pirktspējai samazinoties, pietiekami liela sabiedrības daļa jeb 15% norāda, ka viņu pārliecība un vēlme kļūt neatkarīgiem no Krievijas mudinātu par energoresursiem maksāt vairāk, taču pašreizējā finansiālā situācija to vienkārši neļauj darīt,» norāda Mūrnieks.

Lasiet arī: BNN JAUTĀ | Gāzes cena mājsaimniecībām varētu augt arī nākamgad

BNN jau vēstīja ka AS Latvijas Gāze dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no  1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%.

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% – no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% – no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% – no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas