BNN JAUTĀ | Gāzes cena mājsaimniecībām varētu augt arī nākamgad

«Ja Eiropa tuvākajā laikā atteiksies no Krievijas gāzes vai arī Krievija pati pārtrauks lielāko piegāžu apjomu uz Eiropu un/vai ja Latvijai neizdosies nodrošināt alternatīvas Krievijas gāzei pietiekamā apmērā, tad gāzes cena mājsaimniecībām augs vēl arī ar jauno gadu,» portālam BNN norāda Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

«Taču, ja šie scenāriji nepiepildīsies, tad varam sagaidīt, ka gāzes cena vairs īpaši lielāka nekļūs un varbūt pat nedaudz samazināsies,» tā gāzes tarifu pieaugumu mājsaimniecībām komentē ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, «dabasgāzes cenu pieaugums mājsaimniecībām bija gaidāms, jo šī cena būtiski atpalika no tās, ko šogad, it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, redzam biržās. Pagājušajā nedēļā izziņotie tarifu pieaugumi, kas stājas spēkā ar 1.jūliju, ir aprēķināti pie dabasgāzes cenas 107,34 eiro par megavatstundu. Gāzes cena Nīderlandes dabasgāzes tirdzniecības biržā bija ap 100 eiro par megavatstundu un vairāk visu pavasari. Savukārt jūnija sākumā tā samazinājās zem 90 eiro par megavatstundu.»

«Jūlija sadārdzinājums gan būs sāpīgs, it īpaši tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās ar gāzes apkuri, vēl jo vairāk, ja māja nav energoefektīva un nepieciešams liels gāzes apjoms, lai nodrošinātu siltumu. Tiem iedzīvotājiem, kas izmanto gāzi nelielos apjomos, piemēram, ēdiena gatavošanai, pieaugums eiro izteiksmē nebūs liels – daži eiro, pat tad, ja procentos tas izskatās daudz iespaidīgāk. Ņemot vērā, ka cenas strauji aug ne tikai dabasgāzei, bet arī citiem energoresursiem un pārtikai, mājsaimniecību rocība, protams, cieš.

Inflācija visiem ir augsta, bet mazāk turīgām mājsaimniecībām tā ir vēl augstāka,

jo tēriņi ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem un par pārtiku veido proporcionālu lielāku daļu nekā turīgākām mājsaimniecībām.

Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības,» skaidro Buceniece.

«Tomēr iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem manevrēšanas iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas – piemēram, 2020.gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā piektā daļa sabiedrības. Pērn gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz lielākām vai mazākām grūtībām «savilkt galus kopā». Bez valsts atbalsta norēķināšanās par energoresursiem būtu ļoti liels izaicinājums būtiskai sabiedrības daļai. Šobrīd, kad valdība izskata dažādus atbalsta pasākumus, jau ir skaidrs, ka daļa energoresursu cenu sadārdzinājuma iedzīvotājiem tiks kompensēta nākamajā apkures sezonā. Turklāt mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, visticamāk, gaidāms papildu atbalsts pabalstu veidā. Šie pasākumi palīdzēs mazināt cenu kāpuma nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju.»

BNN jau vēstīja ka AS Latvijas Gāze dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no  1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%.

Lasiet arī: Ekonomists: Iedzīvotāju pirktspēja tuvākajos ceturkšņos piedzīvos strauju lejupslīdi

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% – no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% – no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% – no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu – automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas