bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhi» joprojām politikā. Tautas vēlēts prezidents? Tautsaimniecības augšupeja Baltijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠonedēļ Latvijā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja strīdīgo Veselības finansēšanas likumprojektu, tomēr pat pēc ilgstošām deputātu debatēm tajā nav iekļautas konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados. Tikmēr Latvijā rosās vēl viens strīdīgs jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām. Proti, šonedeļ Saeimas Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā, kas nozīmē, ka tas būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumos.  Savukārt «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē kādreizējais laikraksta Diena galvenā redaktora pienākumu izpildītājs, žurnālists Guntis Bojārs norādīja uz Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles aktivitātes periodiem saistībā ar avīzes darbu. Pozītīvās ziņas nāca no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, kas savās jaunākajās prognozēs paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Kritums; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis. 

PĀRMAIŅAS: Juridiskās komisijas vairākums atbalsta atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai» līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums trešdien, 29.novembrī, atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.

Pret šo iniciatīvu balsoja Zaļo un zemnieku savienības un partijas No sirds Latvijai deputāti.

Līdz ar to šis būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, ko apspriedīs atbildīgā darba grupa. Juridiskā komisija nolēma veidot šādu darba grupu, kurai būs jāvērtē, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.

Darba grupā strādās frakciju deleģēti pārstāvji un tai jāpiedāvā savi secinājumi līdz marta vidum.

Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi par to, vai Valsts prezidentu būtu jāievēlē atklātā balsojumā.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/juridiskas-komisijas-vairakums-atbalsta-atklatas-valsts-prezidenta-velesanas-256791

CĪŅA: Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā neiekļauj konkrētas summas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 30.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados.

Tieši par finansējuma pieaugumu un mediķu algu palielinājumu šodien Saeimas sēdē bija plašākās debates. Opozīcijas frakcijas Saskaņa rosināja likumā ierakstīt, ka, izstrādājot budžeta projektu, 2018.gadā nepieciešams paredzēt valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei ne mazāku par 227 miljoniem eiro, 2019.gadā – ne mazāku par 341 miljoniem eiro, bet 2020.gadā – ne mazāku par 442 miljoniem eiro.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) debatēs skaidroja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) mudināja likumprojektā minēt finansējuma pieaugumu pa gadiem. Arī Saskaņa uzskata, ka likumā jābūt norādītam ikgadējām finansējuma pieaugumam veselības aprūpes nozarei.

Valdošo koalīciju pārstāvošais Romualds Ražuks (V) skaidroja, ka par skaitļiem komisijā bija ilgstošas debates, tomēr likumos precīzus skaitļus ierakstīt nevarot, tāpēc finansējuma pieaugums tikšot norādīts procentuāli. Viņš arī piebilda, ka vidēja termiņa budžetā cipari ir iekļauti, bet šī likuma mērķis neparedzot atspoguļot šādus ciparus. Pie šiem jautājumiem vēl tiks strādāts, uzsvēra Ražuks.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/saeima-atbalsta-veselibas-aprupes-finansesanas-likumprojektu-neieklaujot-taja-konkretas-finansejuma-summas-257066

PATIESĪBA: Bojārs par kādreizējo darbu Dienā jeb «Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos»

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Žurnālists Guntis Bojārs

«Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos un prasa, ko jūs tur darāt,» šādu uzsaukumu no Viestura Koziola atceras uz «Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijas sēdi uzaicinātais Aizliegtais paņēmiens vadītājs un idejas autors, bijušais Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs.

Sēdes laikā, 27.novembrī, Bojārs atbildējis par to, kā ar sabiedrības viedokli centušies manipulēt Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Bojārs atklāj: «Viesturs Koziols, kuram piederēja laikraksta Diena akcijas, uzsauca mani pie sevis kabinetā un teica: «Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos un prasa, ko jūs tur darāt.»»

Sēdē jautājumus uzdevis arī Saeimas deputāts Andrejs Judins: «Mans jautājums ir tāds, vai bija mēģinājumi, vai bija vēlme manipulēt ar sabiedrības viedokli, jo, cik tas ir veiksmīgi, tas ir cits stāsts.»

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/bojars-ka-ar-sabiedribas-viedokli-censas-manipulet-lembergs-skele-slesers-257081

IZAUGSME: Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, apstiprina Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

Reizniece-Ozola stāsta, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Finanšu ministre norāda, ka finanšu jomā ES sagaida daudz izaicinājumu, piemēram, ekonomikas un monetārās savienības jautājumi un citi. «Darāmā ir daudz,» piebildusi Reizniece-Ozola.

Viņa atturējusies prognozēt balsojuma rezultātu. Finanšu ministre atzina, ka lēmumu, ticamākais, pieņems Eiropas Parlamenta lielās politiskās grupas – Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/reizniece-ozola-pieteikusi-kandidaturu-uz-eirogrupas-prezidenta-amatu-257111

KRITUMS: Virkne no «Oligarhu lietā» iesaistītiem politiķiem politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Andrejs Judins

«Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. KNAB ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» esošo situāciju Kustības Par! mājas lapā komentē Saeimas deputāts Andrejs Judins.

Deputāts norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. «Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus. Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.»

Judins Kustības Par! lapā vēsta, ka šobrīd normatīvie akti neļauj publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, «tomēr ir acīmredzams, ka vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, jo sevišķi, ņemot vērā, ka virkne no «Oligarhu lietā» iesaistītiem politiķiem ir politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus par publisko līdzekļu sadali un apsaimniekošanu. Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem – tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi,» turpina Judins.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pienemumi-par-valsts-sagrabsanas-meginajumiem-latvija-apstiprinas-uzsver-judins-256578

NĀKOTNE: OECD Latvijai lēš straujāko tautsaimniecības augšupeju Baltijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, un Latvijai tiek lēsta straujākā tautsaimniecības augšupeja Baltijas valstu vidū.

«Saskaņā ar jaunāko Ekonomikas pārskatu, OECD Latvijai šogad prognozē ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%. Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā,» atzīmē Finanšu ministrijā (FM).

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori  – eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/latvijai-tiek-lesta-straujaka-tautsaimniecibas-augsupeja-baltijas-valstu-vidu-256593

VIEDOKLIS: Demokrātija nevar pastāvēt, ja vairākums klusē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

«Pirms 76 gadiem šajā dienā notika viena no lielajām Latvijas tautas vēstures traģēdijām, kad Rumbulā masveidīgi tika iznīcināti ebreju izcelsmes Latvijas pilsoņi. Pieminot upurus, mēs iestājamies par to, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos», uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pabriks-demokratija-nevar-pastavet-ja-vairakums-kluse-257038

Ref:224.000.103.2966


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.