bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Āboltiņa prom no politikas. Pieaugošā emigrācija Lietuvā. Ārvalstu investoru noskaņojums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ viena no spilgtākajām Latvijas politiķēm – Solvita Āboltiņa vērsusies Saeimā ar iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu. Pašlaik Āboltiņai neesot «ne mazāko domu» atgriezties politikā, tomēr viņa atzīst, ka šajā jautājumā jāvadās pēc principa – «nekad nesaki nekad».

Tikmēr Lietuvā, analizējot arvien pieaugošo emigrāciju, Starptautiskās Migrācijas organizācijas veiktā pētījumā secināts, ka no vienas puses vairums pašvaldību jūtas zaudējušas cīņu ar Rietumeiropu, no otras – vairums arī necenšas atsaukt aizbraucējus mājās.

Savukārt Igaunijā Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass (Riho Terras) atgādina, ka Krievija pērnā septembra militārajās mācībās Zapad izmēģinājusi vērienīgu uzbrukumu NATO aliansei.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Āboltiņa parakstījusi iesniegumu par mandāta nolikšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solvita Āboltiņa.

Politiķe Solvita Āboltiņa vērsusies Saeimā ar iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu, apstiprina parlamenta Preses dienestā.

Saeimas deputāts zaudē mandātu brīdī, kad parlamentārieša pilnvaras tiek apstiprināts citam politiķim. Nākamā Saeimas sēde ir 11.janvārī, kurā varētu apstiprināt mandātu deputātam, kurš strādās Āboltiņas vietā.

Paredzēts, ka trešdien, 10.janvārī, Āboltiņa piedalīties Saeimas darbā, kā arī vadīs Nacionālās drošības komisijas sēdi.

Politiķe jau iepriekš paziņoja, ka 21.decembra Saeimas sēde bija pēdējā, kurā viņa piedalās. Āboltiņa pauda, ka viņa neplāno atgriezties politikā. «Es piekrītu teicienam Nekad nesaki nekad, bet šobrīd man nav ne mazāko domu par atgriešanos politikā.»

Runājot par aiziešanu no politikas, Āboltiņa intervijā uzsvēra, ka mandāta nolikšana ir viņas pašas lēmums, turklāt tas esot briedis kopš Saeimas vēlēšanām. Viņa sacīja, ka mērķus un ticību, ar kuriem ienāca politikā, viņa nav zaudējusi, bet zaudēja komandas un pleca sajūtu.

Āboltiņa vadīja Vienotību kopš 2011.gada – līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad Vienotība bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā Vienotība ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom ir akcionāru vidū

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja – lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Sertifikācijas dokumentu sagatavošanas laikā neatkarīgs sertificēts IT auditors ir pārliecinājies par komerciālas informācijas apriti un nav konstatējis trūkumus šajos procesos.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Ventspils brīvostas prasība par nomas līgumu laušanu ir juridiski absurda

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmums Kālija parks noraida pārmetumus par noslēgto nomas līgumu pārkāpumiem un Ventspils brīvostas pārvaldes tiesā celto prasību par zemes un piestātņu nomas līgumu laušanu savā paskaidrojumā Ventspils tiesai sauc par nepamatotu un juridiski absurdu, informē AS Kālija parks padomes loceklis Aivars Gobiņš.

«Kālija parks pilnībā neatzīst Ventspils brīvostas pārvaldes prasību, jo tā ir nepamatota, nepierādīta, juridiski absurda un nepieļaujama,» teikts uzņēmuma tiesai sniegatjos paskaidrojumos.

Kālija parks uzskata, ka nav pārkāpis ar brīvostas pārvaldi noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, un norāda, ka nekad nav apņēmies nodrošināt jebkādus papildu ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldei. Uzņēmums norāda, visi ienākumi, kurus iznomātājs vēlas saņemt no nomnieka, ir ietverti nomas maksā, un Ventspils brīvostas pārvaldes prasībā nav izvirzītas nekādas pretenzijas par nomas maksas samaksu no Kālija parka puses. Nekādas citas mantiska rakstura prasības saistībā ar iznomātās teritorijas un piestātņu lietošanu pret nomnieku iznomātājs nav tiesīgs izvirzīt, uzskata Kālija parks.

«Kālija parks nekad nav solījis Ventspils brīvostas pārvaldei pārkraut noteiktu kravas apjomu un nav uzņēmies nekādas papildus saistības jebkādu Ventspils brīvostas pārvaldes papildus ienākumu nodrošināšanai,» teikts uzņēmuma paskaidrojumos tiesai. Turklāt, jebkurā gadījumā Kālija parkā pārkrautais kravas apjoms nekādā veidā neskar un neietekmē maksājamās nomas maksas apmēru, apgalvo uzņēmums.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Latvijas slimnīcās vienreizlietojamie instrumenti tiek izmantoti atkārtoti

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Veselības ministrija (VM) ir atzinusi, ka medicīniskie instrumenti, kuri paredzēti vienreizējai lietošanai, atsevišķos gadījumos tiek dezinficēti un lietoti atkārtoti. Ministrijā uz šo brīdi vēl notiek diskusijas par to, kā ārstniecības iestādei būtu jārīkojas pārstrādātas medicīniskās ierīces pielietošanas gadījumā – vai būtu tikai jāinformē pacients par šādu faktu, vai arī būtu jāprasa pacienta atļauja šādas ierīces izmantošanai,» vēsta Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes Valdes loceklis Juris Beikmanis.

Beikmanis norāda, ka VM atzīst, ka attiecībā uz vienreiz lietojamo medicīnisko ierīču pārstrādi šobrīd nav izstrādātas nekādas kārtības vai procedūras un sola to tuvākajā laikā izdarīt. Uz šo brīdi ir spēkā noteikums par to, ka medicīniskās ierīces lietotājam ir pienākums vadīties no ražotāja instrukcijām un norādījumiem, taču praksē tas ne vienmēr notiek.

Kā laikrakstam Diena ir atzinis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sterilizācijas nodaļas vadītājs Gundars Lācis, «3% ierīču var gan izjaukt, gan pareizi izmazgāt un apstrādāt, lai tās noteiktu reižu skaitu izmantotu atkārtoti. Stradiņos to nedara, bet Latvijā kopumā par to nepieciešama izsvērta diskusija, lai lemtu, kā rīkoties nākotnē».

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Uzlabojas ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Latvijā ārvalstu investoru noskaņojums gada laikā ir uzlabojies, trešdien, iepazīstinot ar Ārvalstu investīciju vides indeksu 2017.gadā, atzina tā veidotājs Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Vienlaikus viņš arī norāda, ka problēmas īpaši nemainās, un pamatā tās ir saistītas ar demogrāfisko situāciju un darbaspēka pieejamību.

Aptaujātie investori Latvijas pievilcības pieaugumu ārvalstu investīcijām pēdējā gada laikā ir novērtējuši ar vidēji 2,5 ballēm no piecām, kamēr 2016.gadā Latvijas pievilcības kāpumu investori vērtēja ar divām ballēm. Savukārt Latvijas politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju vidi investori novērtējuši ar 2,9 ballēm pretstatā 2,3 ballēm gadu iepriekš.

Kā trīs jomas, kurās aizvadītā gada laikā nav redzams īpašs progress, investori minējuši demogrāfisko situāciju, darbaspēka pieejamību, kā arī veselības aprūpes un sociālo sistēmu. Demogrāfisko situāciju indeksā investori novērtējuši ar 1,6 ballēm no piecām. Turklāt 74% aptaujāto atzinuši, ka šajā jomā gada laikā nav redzējuši nekādus uzlabojumus.

«Jā, demogrāfijā jūs nevarat sagaidīt straujas izmaiņas, bet kaut kādu progresu jūs gribat redzēt. Ja to redzēs, tad šī līkne nebūs ar lejupejošu tendenci. Šajā gadījumā jau investori nevērtē to, cik ir piedzimuši bērni, bet viņi vērtē politikas iniciatīvas, to, kas tiek darīts, lai demogrāfisko situāciju uzlabotu, piesaistītu atpakaļ aizbraukušos u.tml. Mēs šajā ziņā neko pozitīvu neredzam. Un, ja mēs šodien neredzam neko pozitīvu, tad ko mēs varam sagaidīt nākotnē?,» uzsver Sauka.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Zapad bija izmēģinājums militāram uzbrukumam Rietumiem, vērtē Igaunijas spēku komandieris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, ģenerālleitnants Riho Terrass

Krievija pērnā septembra militārajās mācībās Zapad izmēģinājusi vērienīgu uzbrukumu NATO aliansei, tā apgalvojis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass (Riho Terras).

«Izteikšos skaidri: ar mācībām Zapad 2017 Krievija izspēlēja liela apjoma militāru uzbrukumu NATO,» tā ģenerālleitnants Riho Terrass norādījis intervijā vācu laikrakstam Bild, kā to svētdien, 7.janvārī, citēja amerikāņu ziņu portāls Newsweek.

«Tās netika vērstas tikai pret Baltijas valstīm, jo tā bija virkne militāra konflikta mācību, kas pletās no dziļiem Ziemeļiem līdz Melnai jūrai».

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Lietuvā, lai piesaistītu aizbraukšos tautiešus, prezidente cenšas sapurināt sagumušās pašvaldības

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuvā, analizējot arvien pieaugošo emigrāciju, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) veiktā pētījumā secināts, ka no vienas puses vairums pašvaldību jūtas zaudējušas cīņu ar Rietumeiropu, no otras – vairums arī necenšas atsaukt aizbraucējus mājās. Tomēr valsts galva, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzsvērusi: visveiksmīgāk piesaistīt emigrējušos spēj tieši rīcība pašvaldību līmenī.

Tikšanās reizē prezidentes pilī Viļņā trešdien, 10.janvārī, prezentēts pētījums par pašvaldību darbu reemigrācijas jomā, kāds veikts pirmoreiz atjaunotās Lietuvas vēsturē.

Iepazīstinot ar tā rezultātiem, SMP Lietuvas nodaļas vadītāja Audra Sipavičiene (Audra Sipavičenė) norādījusi: «Noteikti varam sacīt, ka pašvaldības jūtas zaudējušas cīņā par saviem aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Tās uzskata, ka, lai ko tās darītu, ar to būs par maz, ja salīdzina ar Rietumvalstu piedāvātajām iespējām. Pastāv arī izpratne, ka problēma ir jārisina valstij, nevis pašvaldībām».

Pētījumā piedalījušās 44 no 60 Lietuvas pašvaldībām, kaut arī 2017.gadā pozitīva migrācijas bilance, proti, vairāk atbraukušo nekā izbraukušo, bijusi tikai dažās pašvaldībās, tostarp Viļņā, Kauņā un Palangā.

Pētījumā secināts, ka 59% no pašvaldībām labprātāk saglabā esošos iedzīvotājus nekā cenšas atgūt aizbraukušos. Savukārt piesaistīt atpakaļ izbraukušos iedzīvotājus cenšas vien 21% pašvaldību un arī tās koncentrējas nevis uz savu cilvēku piesaistīšanu no ārvalstīm, bet uz to atvilināšanu no lielākām Lietuvas pilsētām uz mazākām.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3411


Pievienot komentāru

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.