bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 15.07.2018 | Vārda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no «karstākajām» tēmām šonedēļ Latvijā ir «Oligarhu lietas» galaziņojums. Vairāki politiķi uzskata, ka tas ir paviršs un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Tikmēr Sudraba uzskata, ka darbs ir veikts kvalitatīvi. 

Šonedēļ gan ziņu aģentūrai LETAI, gan Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Aizdomas, ka uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Uzbrukums; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri (NSL) un Aivaru Meiju (NSL) no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Šāds lēmums saistīts ar to, ka No sirds Latvijai (NSL) frakcija oficiāli beigusi pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās no tās. Normatīvais regulējums nosaka, ka Mandātu komisijā jāstrādā pa diviem deputātiem no katras frakcijas, bet Nacionālajā drošības komisijā (NDK) – pa vienam.

Tāpat Saeima nolēma atsaukt Balodi no NDK. Tātad turpmāk NDK darboties pieci deputāti līdzšinējo sešu vietā, turklāt Saskaņas pārstāvim Jānim Tutinam nav pielaides valsts noslēpumam, tātad reāli komisijas darbā iesaistās četri deputāti.

Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

CĪŅA: Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts – man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Kaimiņš pārliecināts, ka izvēlētā sēde, uz kuru viņam tiks liegts ierasties, ir gaidāmā «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšana.

Tas, viņaprāt, izplānots apzināti, tā kā Kaimiņš ir ļoti aktīvi iesaistījies lietas izskatīšanā. Viņš iepriekš vairākkārt norādījis uz komisijā notiekošajām aplamībām, tendenciozām sakritībām, iesaistīto cilvēku un ekspertu interešu konfliktiem, pašam apmeklējot un dokumentējot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes.

Jau vēstīts, ka deputāts Valdis Kalnozols Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrakstījis iesniegumu, sūdzoties par Kaimiņa izteikumiem sēdes laikā: «Kad pēdējo reizi savu sievu siti?», «Aizej pie ārsta, ja gribas!», «Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!», «Tu esi slims!», «Valdi Kalnozol, manuprāt, Jūs tiešām esat traks!»

Izvērtējot iesniegumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma piespriest Artusam Kaimiņam sodu – liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi.

«Es domāju, ka sods ir nesamērīgs. Proti, ja mēs skatām visus tos pārkāpumus, kas ir bijuši Saeimas ētikas komisijā pēdējos 27 gadus, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē kādam deputātam tiek atņemta iespēja, kas ir lielākais sods, apmeklēt Saeimas sēdi. Un šī lielākā soda saņēmējs esmu es – sava privātā viedokļa paušanas dēļ,» BNN komisijas lēmumu komentējis Kaimiņš.

Vairāk uzziniet: šeit.

UZBRUKUMI: E-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti uzbrukumi pēc pasūtījuma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš stāsta, ka Cert.lv ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teic Teivāns.

Tāpat viņš norāda, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda Cert.lv vadītājas vietnieks.

Teivāns atzīmē, ka šādu uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Jautāts, vai būs iespējams noteikt vismaz valsti, no kurienes organizēti uzbrukumi, Cert.lv vadītājas vietnieks atzīmēja, ka patiesie uzbrucēji plūsmu koncentrē no vienas vai vairākām vietām, kas ir ļoti grūti identificējamas – tās var atklāt tikai rūpīgā sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Parasti uzbrucēju identificēšana prasa vairākus mēnešus, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.

Vienlaikus Cert.lv vadītājas vietnieks arī uzsvēra, ka e-veselības sistēma tika pārslogota, lai sistēma kļūtu nepieejama, taču dati nav noplūduši. «Gandrīz katrs jauns projekts šādā veidā tiek rūdīts,» sacīja Teivāns, piebilstot, ka šādi uzbrukumi tiek veikti gandrīz katru dienu, taču lielākā daļa netiek pamanīti, jo izdodas tos atvairīt vai arī nav rezonanses ap attiecīgajiem projektiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžāmBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolām un koledžām. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Ministrija vēsta, ka ir nodrošinājusi, ka pēdējo gadu laikā finansējums IZM augstskolām un koledžām studiju vietu nodrošināšanai pakāpeniski palielinās. Tā, 2016.gadā valsts budžeta dotācija bija 52 748 439 eiro, 2017.gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018.gadā – 57 289 790 eiro. Paredzams, ka finansējums studiju vietas izmaksām turpinās pieaugt arī nākamajos gados.

Akadēmiskā personāla minimālā atalgojuma un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmes pieaugums ir ļāvis nodrošināt lielāku katras budžeta vietas finansējumu, saglabājot kopējo vietu skaitu aptuveni 2017.gada līmenī. IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajās augstskolās un koledžās 2018.gadā kopumā ir pieejamas 26 327 budžeta vietas.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai (NSL) frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā – pusstundā – visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Viņš norādīja uz virkni gramatisko kļūdu, neprecizitātēm, taču tika pārtraukts un neuzklausīts. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju, un, lai arī kļūdas atzina, balsojumu tomēr veica un sēdi steigā slēdza.

Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Filmētajos materiālos redzams, ka nav bijusi vēlme uzklausīt bažas par nekvalitatīvi padarītu darbu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tikšanās laikā pārrunāti otrreizējā caurlūkošanā nodotie grozījumi likumā Par tiesu varu un ar plašu rezonansi medijos izskanējusī informācija par atsevišķu tiesnešu nolēmumu kvalitāti maksātnespējas lietās.

Kā būtisks solis novērtēts Augstākajā tiesā veiktā tiesu nolēmumu analīze ar mērķi vienādot tiesu praksi un informēt par to sabiedrību, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka šajā gadā plānots pētīt tiesu nolēmumus komerclietās un maksātnespējas lietās, lai apkopotu iespējamās kļūdas un piedāvātu risinājumus to novēršanā.

Vairāk uzziniet:šeit.

PĒTĪJUMS: Latviju pametuši 100’000 cilvēku ar augstāko izglītību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Kā informē profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.

Hazans norāda, ka valsti pamet lielākoties to profesiju un specialitāšu pārstāvju, kurās valsts iegulda līdzekļus, lai apmācītu lielāku skaitu cilvēku – informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, medicīnā u.c.

Kā secināts pētījumā, 40% aizbraukušo, kuriem ir augstākā izglītība, minējuši ekonomiskus iemeslus valsts pamešanai. Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar procesiem Latvijā, nesaskatīja perspektīvu nākotnē, vai vēlējās labākas perspektīvas saviem bērniem.

Ref:224.000.103.3470


Pievienot komentāru

  1. pigu izmeklēšanai teica:

    Te mēs redzam kāda vara Latvijā vēl arvien ir vecajiem komūnistiem un mafiozajiem oligarhiem. Kad būs pirmā īsti latviskā valdība? Nākošreiz?

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.