bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no «karstākajām» tēmām šonedēļ Latvijā ir «Oligarhu lietas» galaziņojums. Vairāki politiķi uzskata, ka tas ir paviršs un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Tikmēr Sudraba uzskata, ka darbs ir veikts kvalitatīvi. 

Šonedēļ gan ziņu aģentūrai LETAI, gan Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Aizdomas, ka uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Uzbrukums; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri (NSL) un Aivaru Meiju (NSL) no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Šāds lēmums saistīts ar to, ka No sirds Latvijai (NSL) frakcija oficiāli beigusi pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās no tās. Normatīvais regulējums nosaka, ka Mandātu komisijā jāstrādā pa diviem deputātiem no katras frakcijas, bet Nacionālajā drošības komisijā (NDK) – pa vienam.

Tāpat Saeima nolēma atsaukt Balodi no NDK. Tātad turpmāk NDK darboties pieci deputāti līdzšinējo sešu vietā, turklāt Saskaņas pārstāvim Jānim Tutinam nav pielaides valsts noslēpumam, tātad reāli komisijas darbā iesaistās četri deputāti.

Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

CĪŅA: Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts – man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Kaimiņš pārliecināts, ka izvēlētā sēde, uz kuru viņam tiks liegts ierasties, ir gaidāmā «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšana.

Tas, viņaprāt, izplānots apzināti, tā kā Kaimiņš ir ļoti aktīvi iesaistījies lietas izskatīšanā. Viņš iepriekš vairākkārt norādījis uz komisijā notiekošajām aplamībām, tendenciozām sakritībām, iesaistīto cilvēku un ekspertu interešu konfliktiem, pašam apmeklējot un dokumentējot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes.

Jau vēstīts, ka deputāts Valdis Kalnozols Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrakstījis iesniegumu, sūdzoties par Kaimiņa izteikumiem sēdes laikā: «Kad pēdējo reizi savu sievu siti?», «Aizej pie ārsta, ja gribas!», «Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!», «Tu esi slims!», «Valdi Kalnozol, manuprāt, Jūs tiešām esat traks!»

Izvērtējot iesniegumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma piespriest Artusam Kaimiņam sodu – liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi.

«Es domāju, ka sods ir nesamērīgs. Proti, ja mēs skatām visus tos pārkāpumus, kas ir bijuši Saeimas ētikas komisijā pēdējos 27 gadus, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē kādam deputātam tiek atņemta iespēja, kas ir lielākais sods, apmeklēt Saeimas sēdi. Un šī lielākā soda saņēmējs esmu es – sava privātā viedokļa paušanas dēļ,» BNN komisijas lēmumu komentējis Kaimiņš.

Vairāk uzziniet: šeit.

UZBRUKUMI: E-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti uzbrukumi pēc pasūtījuma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš stāsta, ka Cert.lv ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teic Teivāns.

Tāpat viņš norāda, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda Cert.lv vadītājas vietnieks.

Teivāns atzīmē, ka šādu uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Jautāts, vai būs iespējams noteikt vismaz valsti, no kurienes organizēti uzbrukumi, Cert.lv vadītājas vietnieks atzīmēja, ka patiesie uzbrucēji plūsmu koncentrē no vienas vai vairākām vietām, kas ir ļoti grūti identificējamas – tās var atklāt tikai rūpīgā sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Parasti uzbrucēju identificēšana prasa vairākus mēnešus, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.

Vienlaikus Cert.lv vadītājas vietnieks arī uzsvēra, ka e-veselības sistēma tika pārslogota, lai sistēma kļūtu nepieejama, taču dati nav noplūduši. «Gandrīz katrs jauns projekts šādā veidā tiek rūdīts,» sacīja Teivāns, piebilstot, ka šādi uzbrukumi tiek veikti gandrīz katru dienu, taču lielākā daļa netiek pamanīti, jo izdodas tos atvairīt vai arī nav rezonanses ap attiecīgajiem projektiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžāmBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolām un koledžām. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Ministrija vēsta, ka ir nodrošinājusi, ka pēdējo gadu laikā finansējums IZM augstskolām un koledžām studiju vietu nodrošināšanai pakāpeniski palielinās. Tā, 2016.gadā valsts budžeta dotācija bija 52 748 439 eiro, 2017.gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018.gadā – 57 289 790 eiro. Paredzams, ka finansējums studiju vietas izmaksām turpinās pieaugt arī nākamajos gados.

Akadēmiskā personāla minimālā atalgojuma un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmes pieaugums ir ļāvis nodrošināt lielāku katras budžeta vietas finansējumu, saglabājot kopējo vietu skaitu aptuveni 2017.gada līmenī. IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajās augstskolās un koledžās 2018.gadā kopumā ir pieejamas 26 327 budžeta vietas.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai (NSL) frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā – pusstundā – visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Viņš norādīja uz virkni gramatisko kļūdu, neprecizitātēm, taču tika pārtraukts un neuzklausīts. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju, un, lai arī kļūdas atzina, balsojumu tomēr veica un sēdi steigā slēdza.

Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Filmētajos materiālos redzams, ka nav bijusi vēlme uzklausīt bažas par nekvalitatīvi padarītu darbu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tikšanās laikā pārrunāti otrreizējā caurlūkošanā nodotie grozījumi likumā Par tiesu varu un ar plašu rezonansi medijos izskanējusī informācija par atsevišķu tiesnešu nolēmumu kvalitāti maksātnespējas lietās.

Kā būtisks solis novērtēts Augstākajā tiesā veiktā tiesu nolēmumu analīze ar mērķi vienādot tiesu praksi un informēt par to sabiedrību, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka šajā gadā plānots pētīt tiesu nolēmumus komerclietās un maksātnespējas lietās, lai apkopotu iespējamās kļūdas un piedāvātu risinājumus to novēršanā.

Vairāk uzziniet:šeit.

PĒTĪJUMS: Latviju pametuši 100’000 cilvēku ar augstāko izglītību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Kā informē profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.

Hazans norāda, ka valsti pamet lielākoties to profesiju un specialitāšu pārstāvju, kurās valsts iegulda līdzekļus, lai apmācītu lielāku skaitu cilvēku – informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, medicīnā u.c.

Kā secināts pētījumā, 40% aizbraukušo, kuriem ir augstākā izglītība, minējuši ekonomiskus iemeslus valsts pamešanai. Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar procesiem Latvijā, nesaskatīja perspektīvu nākotnē, vai vēlējās labākas perspektīvas saviem bērniem.

Ref:224.000.103.3470


Pievienot komentāru

  1. pigu izmeklēšanai teica:

    Te mēs redzam kāda vara Latvijā vēl arvien ir vecajiem komūnistiem un mafiozajiem oligarhiem. Kad būs pirmā īsti latviskā valdība? Nākošreiz?

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.