bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no «karstākajām» tēmām šonedēļ Latvijā ir «Oligarhu lietas» galaziņojums. Vairāki politiķi uzskata, ka tas ir paviršs un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Tikmēr Sudraba uzskata, ka darbs ir veikts kvalitatīvi. 

Šonedēļ gan ziņu aģentūrai LETAI, gan Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Aizdomas, ka uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Uzbrukums; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri (NSL) un Aivaru Meiju (NSL) no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Šāds lēmums saistīts ar to, ka No sirds Latvijai (NSL) frakcija oficiāli beigusi pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās no tās. Normatīvais regulējums nosaka, ka Mandātu komisijā jāstrādā pa diviem deputātiem no katras frakcijas, bet Nacionālajā drošības komisijā (NDK) – pa vienam.

Tāpat Saeima nolēma atsaukt Balodi no NDK. Tātad turpmāk NDK darboties pieci deputāti līdzšinējo sešu vietā, turklāt Saskaņas pārstāvim Jānim Tutinam nav pielaides valsts noslēpumam, tātad reāli komisijas darbā iesaistās četri deputāti.

Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

CĪŅA: Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts – man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Kaimiņš pārliecināts, ka izvēlētā sēde, uz kuru viņam tiks liegts ierasties, ir gaidāmā «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšana.

Tas, viņaprāt, izplānots apzināti, tā kā Kaimiņš ir ļoti aktīvi iesaistījies lietas izskatīšanā. Viņš iepriekš vairākkārt norādījis uz komisijā notiekošajām aplamībām, tendenciozām sakritībām, iesaistīto cilvēku un ekspertu interešu konfliktiem, pašam apmeklējot un dokumentējot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes.

Jau vēstīts, ka deputāts Valdis Kalnozols Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrakstījis iesniegumu, sūdzoties par Kaimiņa izteikumiem sēdes laikā: «Kad pēdējo reizi savu sievu siti?», «Aizej pie ārsta, ja gribas!», «Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!», «Tu esi slims!», «Valdi Kalnozol, manuprāt, Jūs tiešām esat traks!»

Izvērtējot iesniegumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma piespriest Artusam Kaimiņam sodu – liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi.

«Es domāju, ka sods ir nesamērīgs. Proti, ja mēs skatām visus tos pārkāpumus, kas ir bijuši Saeimas ētikas komisijā pēdējos 27 gadus, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē kādam deputātam tiek atņemta iespēja, kas ir lielākais sods, apmeklēt Saeimas sēdi. Un šī lielākā soda saņēmējs esmu es – sava privātā viedokļa paušanas dēļ,» BNN komisijas lēmumu komentējis Kaimiņš.

Vairāk uzziniet: šeit.

UZBRUKUMI: E-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti uzbrukumi pēc pasūtījuma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš stāsta, ka Cert.lv ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teic Teivāns.

Tāpat viņš norāda, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda Cert.lv vadītājas vietnieks.

Teivāns atzīmē, ka šādu uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Jautāts, vai būs iespējams noteikt vismaz valsti, no kurienes organizēti uzbrukumi, Cert.lv vadītājas vietnieks atzīmēja, ka patiesie uzbrucēji plūsmu koncentrē no vienas vai vairākām vietām, kas ir ļoti grūti identificējamas – tās var atklāt tikai rūpīgā sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Parasti uzbrucēju identificēšana prasa vairākus mēnešus, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.

Vienlaikus Cert.lv vadītājas vietnieks arī uzsvēra, ka e-veselības sistēma tika pārslogota, lai sistēma kļūtu nepieejama, taču dati nav noplūduši. «Gandrīz katrs jauns projekts šādā veidā tiek rūdīts,» sacīja Teivāns, piebilstot, ka šādi uzbrukumi tiek veikti gandrīz katru dienu, taču lielākā daļa netiek pamanīti, jo izdodas tos atvairīt vai arī nav rezonanses ap attiecīgajiem projektiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžāmBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolām un koledžām. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Ministrija vēsta, ka ir nodrošinājusi, ka pēdējo gadu laikā finansējums IZM augstskolām un koledžām studiju vietu nodrošināšanai pakāpeniski palielinās. Tā, 2016.gadā valsts budžeta dotācija bija 52 748 439 eiro, 2017.gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018.gadā – 57 289 790 eiro. Paredzams, ka finansējums studiju vietas izmaksām turpinās pieaugt arī nākamajos gados.

Akadēmiskā personāla minimālā atalgojuma un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmes pieaugums ir ļāvis nodrošināt lielāku katras budžeta vietas finansējumu, saglabājot kopējo vietu skaitu aptuveni 2017.gada līmenī. IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajās augstskolās un koledžās 2018.gadā kopumā ir pieejamas 26 327 budžeta vietas.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai (NSL) frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā – pusstundā – visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Viņš norādīja uz virkni gramatisko kļūdu, neprecizitātēm, taču tika pārtraukts un neuzklausīts. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju, un, lai arī kļūdas atzina, balsojumu tomēr veica un sēdi steigā slēdza.

Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Filmētajos materiālos redzams, ka nav bijusi vēlme uzklausīt bažas par nekvalitatīvi padarītu darbu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tikšanās laikā pārrunāti otrreizējā caurlūkošanā nodotie grozījumi likumā Par tiesu varu un ar plašu rezonansi medijos izskanējusī informācija par atsevišķu tiesnešu nolēmumu kvalitāti maksātnespējas lietās.

Kā būtisks solis novērtēts Augstākajā tiesā veiktā tiesu nolēmumu analīze ar mērķi vienādot tiesu praksi un informēt par to sabiedrību, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka šajā gadā plānots pētīt tiesu nolēmumus komerclietās un maksātnespējas lietās, lai apkopotu iespējamās kļūdas un piedāvātu risinājumus to novēršanā.

Vairāk uzziniet:šeit.

PĒTĪJUMS: Latviju pametuši 100’000 cilvēku ar augstāko izglītību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Kā informē profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.

Hazans norāda, ka valsti pamet lielākoties to profesiju un specialitāšu pārstāvju, kurās valsts iegulda līdzekļus, lai apmācītu lielāku skaitu cilvēku – informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, medicīnā u.c.

Kā secināts pētījumā, 40% aizbraukušo, kuriem ir augstākā izglītība, minējuši ekonomiskus iemeslus valsts pamešanai. Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar procesiem Latvijā, nesaskatīja perspektīvu nākotnē, vai vēlējās labākas perspektīvas saviem bērniem.

Ref:224.000.103.3470


Pievienot komentāru

  1. pigu izmeklēšanai teica:

    Te mēs redzam kāda vara Latvijā vēl arvien ir vecajiem komūnistiem un mafiozajiem oligarhiem. Kad būs pirmā īsti latviskā valdība? Nākošreiz?

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Igaunijas 102.neatkarības dienā aicina būt stipriem un vienotiem

Igaunijā pirmdien, 24.februārī, atzīmē 102.gadadienu kopš neatkarīgas valsts izveides. «Mums ir vajadzīga vienota un stipra Igaunija, kur novērtē ikkatru mūsu cilvēku,» svētku uzrunā sacījis Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Peluāss, ziņo ERR.

KP radušās bažas par Rimi un Maxima nepamatotu maizes atpakaļatdošanu piegādātājiem

Konkurences padome pēc konstatētajām nepilnībām maizes piegādei mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus SIA Rimi Latvija un SIA Maxima Latvija uzlabot iekšējos kontroles procesus.

Pagājušajā gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3% apmērā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1%.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Klaipēda iztērē 461 000 eiro un saņem ieteikumu neieviest tramvajus

Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda dārgi samaksājusi par sabiedriskā transporta attīstības pētījumu, kur secināts, ka pilsētai nebūtu pamatoti ieviest tramvaju tīklu.

Dānijas tiesa oficiāli lēmusi Misāni izdot Latvijai

24.februāra tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāne Latvijā. «Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju,» sacīja advokāts.

Kanāriju salas piemeklē Sahāras smilšu vētra; aptur aviosatiksmi

Spānijas Kanāriju salas ir skārusi smilšu vētra no Sahāras tuksneša. Apgrūtinātas redzamības apstākļos tikusi apturēta aviosatiksme, ietekmējot iedzīvotāju ceļojumu plānus, raksta britu raidorganizācija BBC.

LTAB: Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumus izraisa 26–35 gadus veci jaunieši

Neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū dominē Audi, Volkswagen un BMW markas auto. Šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

FID un FKTK vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Levits izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24.februārī, izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Merkeles kristīgie demokrāti sāpīgi zaudē Hamburgas vēlēšanās

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība ir guvusi partijas vēsturē vājāko vēlēšanu rezultātu Hamburgas federālajā zemē, kur Vācijas valdošo partiju apsteiguši sociāldemokrāti un zaļie, vēsta raidsabiedrība BBC.

Izsludina iepirkumu Lielās Ģildes atjaunošanas būvprojekta izstrādei

Valsts nekustamie īpašumi izsludina konkursu  koncertzāles  Lielā Ģilde atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu no A līdz A+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

JKP vadības groži paliek Bordāna rokās

Padomes sēdes rezultātā lielu izmaiņu nav arī partijas valdē – amatus tajā saglabājuši trīs no četriem līdzšinējiem valdes locekļiem. Saeimas deputātiem Jutai Strīķei, Jurim Jurašam un Krišjānim Feldmanam valdē pievienosies arī parlamentārietis Gatis Eglītis.

Itālija pēc letāliem koronavīrusa gadījumiem ievieš pārvietošanās ierobežojumus

Itālijā, kur no koronavīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši trīs cilvēki, valsts ziemeļu daļā ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, tostarp naudassods par iebraukšanu vīrusa uzliesmojuma teritorijā, ziņo The Guardian.

Šonedēļ nakts stundās bieži gaidāms sals

Pirmdien augsta spiediena atzara ietekmē daudzviet debesis skaidrosies un vienīgi rīta stundās dažviet austrumu rajonos būs īslaicīgi nokrišņi – galvenokārt slapja sniega veidā.

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

BNN nedēļas apkopojums: Zoodārzs paliek bez Līdakas. Misāne uz Latviju. Iztiks bez «pelēkā saraksta»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Cīņa, Sadancošanās, Spriedums, Paziņojums, Plāns, Dzimstība un Izmaiņas.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!