bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas attīstības «bremzētājs». Deputātu rīcības balsojums. Mācībās tikai latviešu valodā.

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPēc ilgām diskusijām Ministru kabinets beidzot piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta.

Tāpat šonedēl  noskaidrots, ka no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Attīstība, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļiem piešķir pielaidi valsts noslēpumamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas speciālisti atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Jānorāda, ka tas nozīmē, ka speciālisti varēs sākt SAB telpās esošo VDK materiālu izpēti.

SAB preses pārstāve Iveta Maura stāsta, ka SAB ir pabeidzis astoņu komisijas deleģēto personu pārbaudi par atbilstību likuma Par valsts noslēpumu prasībām.

Pārbaudes gaitā negatīva rakstura informācija nav iegūta un personas atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Vairāk uzzinietšeit.

PĀRDOMAS: Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Skola2030 ir piecu gadu valsts politikas iniciatīva Latvijā pilnveidot mācību saturu, kā arī veidu, kā šis jaunais tiek mācīts skolās. Šīs iniciatīvas ietvaros norisinās projekts Kompetenču pieeja mācību saturā, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai pirmsskolas līdz 12.klasei, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Kā teicis Pēteris Sproģis, Global Leadership Summit Latvia galvenais organizators: «Audzinot bērnus, mēs vairs nevaram teikt: «Domā par šo profesiju!» Jo nezinām, vai nākotnē tāda vēl eksistēs. Bērniem ir svarīgi iemācīt būt radošiem.»

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12.klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATTĪSTĪBALatvijas militārās infrastruktūras attīstībā plānots investēt ap 50 miljoniem eiro gadā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam Aizsardzības ministrija (AM) plāno ik gadu investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

Ministrijā norāda, ka līdzīgi kā pērn, arī 2018.gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60 procentu no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.

«Zemessardzes bāzu attīstība notiks gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums Apguldes skola aptuveni 11 hektāru platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu Aizsardzības ministrijas padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6, Rīgā,» skaidro AM.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 23.janvārī, piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Vairāk uzzinietšeit.

KRITUMS: Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādījis, ka vēl ir diezgan daudz jautājumu, kurus uzdevušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pagaidām, neatbildot uz šiem jautājumiem, lemt par likumprojekta tālāku virzību nevar, uzskata premjers. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ZZS neatbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauž, ka VL-TB/LNNK neatbalsta konvencijas ratifikāciju. Politiskais spēks uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies. Tāpēc ir otršķirīgi, vai likumprojekts par konvencijas ratifikāciju ir Ministru kabineta atvilktnē vai tiek noraidīts parlamentā, izteicās Dzintars.

Tikmēr Vienotības atbalsta labklājības ministra Jāņa Reira (V) nostāju, ka ar Stambulas konvenciju jāvirzās uz priekšu, sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. «Vienotība gan respektē koalīcijas partneru viedokli, ka ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem jādiskutē,» teica Ašeradens. Pēc to atrisināšanas jautājums tikšot virzīts uz priekšu.

Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē aizvadītajā pirmdienā, 22.janvārī, bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Pilnā apmērā jāpublisko deputātu rīcība balsojumos Saeimā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NE

Lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam.

Partijas biedri uzskata, ka pašlaik Saeimas deputātu balsojumi par likumiem, priekšlikumiem, lēmumprojektiem un arī amatpersonām tiek publiskoti balsošanas rezultātu tabulā, taču nepilnīgā veidā. «Netiek skaidri atspoguļota visu 100 Saeimas deputātu rīcība lēmumu pieņemšanas procesā. Balsojumu rezultāti atspoguļo tikai balsošanas sistēmā reģistrēto deputātu rīcību – balsojot «par», «pret», «atturas» vai «nebalso», taču nav pieejama informācija par to, kuri deputāti izvairījušies no konkrētā balsojuma un nav tajā piedalījušies, piemēram, izņemot savu karti no balsošanas pults.»

Partijas biedri uzskata, ka šādas informācijas neesamība būtiski apgrūtina žurnālistu un sabiedrības iespējas veikt objektīvus un precīzus secinājumus par konkrētu Saeimas deputātu atbildību īpaši nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, mazina Saeimas darba caurspīdīgumu un atklātību, mazina sabiedrības uzticību politiskajiem procesiem.

LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns: «Aizvadītās nedēļas balsojums, kur netika atbalstīts ierosinājums atsaukt Ingunu Sudrabu (NSL) no oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, radīja vairākus jautājums par to, kas tad īsti bija viņas «glābšanas riņķis» šajā balsojumā. Mediji ziņoja par to, ka viņa amatā palikusi Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas atbalsta dēļ, savukārt, ja rūpīgāk izvērtē balsojumu, atklājas cita aina. Sudrabas kundze saglabāja savu amatu izmeklēšanas komisijā tikai ar četru balsu pārsvaru.»

Vairāk uzziniet: šeit.

PĒTĪJUMS: Gandrīz 80% no Latvijas ciemiem neatbilst likumā noteiktajam ciemu statusamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 6 319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam, proti, tajos nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi.

Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.

Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.

Atceļot minētajām 4 880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Artis Pabriks

Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika (V) paustā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš kārtējo reizi pauda viedokli, ka Vienotībai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vajadzētu startēt kopā ar tādiem proeiropeiskiem un prolatviskiem politiskajiem spēkiem kā Par!, Latvijas attīstībai un dažādas reģionālās partijas. Vienotībai vēlēšanu sarakstā startējot vienai pašai, Pabriks ne pārāk tic tās izredzēm nokļūt Saeimā.

Kā sacīja politiķis, gadījumā, ja līdzsvars vēl vairāk izmainīsies par labu ZZS, tad agri vai vēlu tas novedīs pie vienpusīgas Latvijas politikas. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks, vienlaikus gan atzīstot, ka ZZS vienmēr ir bijis Vienotības sadarbības partneris, bez kura valdības izveidošana nebūtu izdevusies.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3540


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.