bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 15.07.2018 | Vārda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas attīstības «bremzētājs». Deputātu rīcības balsojums. Mācībās tikai latviešu valodā.

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPēc ilgām diskusijām Ministru kabinets beidzot piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta.

Tāpat šonedēl  noskaidrots, ka no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Attīstība, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļiem piešķir pielaidi valsts noslēpumamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas speciālisti atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Jānorāda, ka tas nozīmē, ka speciālisti varēs sākt SAB telpās esošo VDK materiālu izpēti.

SAB preses pārstāve Iveta Maura stāsta, ka SAB ir pabeidzis astoņu komisijas deleģēto personu pārbaudi par atbilstību likuma Par valsts noslēpumu prasībām.

Pārbaudes gaitā negatīva rakstura informācija nav iegūta un personas atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Vairāk uzzinietšeit.

PĀRDOMAS: Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Skola2030 ir piecu gadu valsts politikas iniciatīva Latvijā pilnveidot mācību saturu, kā arī veidu, kā šis jaunais tiek mācīts skolās. Šīs iniciatīvas ietvaros norisinās projekts Kompetenču pieeja mācību saturā, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai pirmsskolas līdz 12.klasei, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Kā teicis Pēteris Sproģis, Global Leadership Summit Latvia galvenais organizators: «Audzinot bērnus, mēs vairs nevaram teikt: «Domā par šo profesiju!» Jo nezinām, vai nākotnē tāda vēl eksistēs. Bērniem ir svarīgi iemācīt būt radošiem.»

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12.klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATTĪSTĪBALatvijas militārās infrastruktūras attīstībā plānots investēt ap 50 miljoniem eiro gadā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam Aizsardzības ministrija (AM) plāno ik gadu investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

Ministrijā norāda, ka līdzīgi kā pērn, arī 2018.gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60 procentu no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.

«Zemessardzes bāzu attīstība notiks gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums Apguldes skola aptuveni 11 hektāru platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu Aizsardzības ministrijas padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6, Rīgā,» skaidro AM.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 23.janvārī, piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Vairāk uzzinietšeit.

KRITUMS: Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādījis, ka vēl ir diezgan daudz jautājumu, kurus uzdevušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pagaidām, neatbildot uz šiem jautājumiem, lemt par likumprojekta tālāku virzību nevar, uzskata premjers. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ZZS neatbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauž, ka VL-TB/LNNK neatbalsta konvencijas ratifikāciju. Politiskais spēks uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies. Tāpēc ir otršķirīgi, vai likumprojekts par konvencijas ratifikāciju ir Ministru kabineta atvilktnē vai tiek noraidīts parlamentā, izteicās Dzintars.

Tikmēr Vienotības atbalsta labklājības ministra Jāņa Reira (V) nostāju, ka ar Stambulas konvenciju jāvirzās uz priekšu, sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. «Vienotība gan respektē koalīcijas partneru viedokli, ka ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem jādiskutē,» teica Ašeradens. Pēc to atrisināšanas jautājums tikšot virzīts uz priekšu.

Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē aizvadītajā pirmdienā, 22.janvārī, bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Pilnā apmērā jāpublisko deputātu rīcība balsojumos Saeimā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NE

Lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam.

Partijas biedri uzskata, ka pašlaik Saeimas deputātu balsojumi par likumiem, priekšlikumiem, lēmumprojektiem un arī amatpersonām tiek publiskoti balsošanas rezultātu tabulā, taču nepilnīgā veidā. «Netiek skaidri atspoguļota visu 100 Saeimas deputātu rīcība lēmumu pieņemšanas procesā. Balsojumu rezultāti atspoguļo tikai balsošanas sistēmā reģistrēto deputātu rīcību – balsojot «par», «pret», «atturas» vai «nebalso», taču nav pieejama informācija par to, kuri deputāti izvairījušies no konkrētā balsojuma un nav tajā piedalījušies, piemēram, izņemot savu karti no balsošanas pults.»

Partijas biedri uzskata, ka šādas informācijas neesamība būtiski apgrūtina žurnālistu un sabiedrības iespējas veikt objektīvus un precīzus secinājumus par konkrētu Saeimas deputātu atbildību īpaši nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, mazina Saeimas darba caurspīdīgumu un atklātību, mazina sabiedrības uzticību politiskajiem procesiem.

LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns: «Aizvadītās nedēļas balsojums, kur netika atbalstīts ierosinājums atsaukt Ingunu Sudrabu (NSL) no oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, radīja vairākus jautājums par to, kas tad īsti bija viņas «glābšanas riņķis» šajā balsojumā. Mediji ziņoja par to, ka viņa amatā palikusi Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas atbalsta dēļ, savukārt, ja rūpīgāk izvērtē balsojumu, atklājas cita aina. Sudrabas kundze saglabāja savu amatu izmeklēšanas komisijā tikai ar četru balsu pārsvaru.»

Vairāk uzziniet: šeit.

PĒTĪJUMS: Gandrīz 80% no Latvijas ciemiem neatbilst likumā noteiktajam ciemu statusamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 6 319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam, proti, tajos nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi.

Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.

Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.

Atceļot minētajām 4 880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Artis Pabriks

Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika (V) paustā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš kārtējo reizi pauda viedokli, ka Vienotībai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vajadzētu startēt kopā ar tādiem proeiropeiskiem un prolatviskiem politiskajiem spēkiem kā Par!, Latvijas attīstībai un dažādas reģionālās partijas. Vienotībai vēlēšanu sarakstā startējot vienai pašai, Pabriks ne pārāk tic tās izredzēm nokļūt Saeimā.

Kā sacīja politiķis, gadījumā, ja līdzsvars vēl vairāk izmainīsies par labu ZZS, tad agri vai vēlu tas novedīs pie vienpusīgas Latvijas politikas. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks, vienlaikus gan atzīstot, ka ZZS vienmēr ir bijis Vienotības sadarbības partneris, bez kura valdības izveidošana nebūtu izdevusies.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3540


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.