bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Sankcijas Magņitska lietā. Partiju neatļautie ziedojumi. Neskaidrie noteikumi kapsētās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima šonedēļ nolēma izteikt aicinājumu valdībai noteikt sankcijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. 

Tikmēr KNAB vērš uzmanību, ka veicot politisko spēku iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 857 eiro. Starp minētajiem politiskajiem spēkiem ir tādi kā Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vienotība, Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Savukārt Lietuvas un Igaunijas premjeri paziņo, ka nav plānojuši apspriest RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas likteni saistībā ar Igaunijas un Lietuvas akcionāru neseno balsojumu par viņas atstādināšanu, kā to rosinājis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Netaisnība, Kritika.

PĀRMAIŅAS: Saeima atbalsta sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 8.februārī, atbalstīja Ārlietu komisijas sagatavoto lēmumprojektu Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Lēmumā Saeima aicina Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijas Republikas teritorijā ieceļot 49 personām no Krievijas, iekļaujot tās Latvijai nevēlamo personu sarakstā, vēsta Saeimas Preses dienests.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš iepriekš uzsvēra: «Šī lēmuma pieņemšana ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta un katra parlamenta deputāta sirdsapziņas jautājums. Latvija, iekļaujot nevēlamo personu sarakstā cilvēkus, kas iesaistīti Sergeja Magņitska lietā, sekotu Amerikas Savienoto Valstu Kongresa, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu piemēram, kur jau pieņemti simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosaukti tiesību akti, kas ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un citu veidu noziegumu veikšanā iesaistītām personām.»

S.Magņitskis, advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009.gada 16.novembrī mira, teikts lēmumā.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Lietuvas un Igaunijas premjeri nav plānojuši apspriest Rubesas likteni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS ‘RB Rail’ valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa

Lietuvas un Igaunijas premjeri nav plānojuši apspriest RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas likteni saistībā ar Igaunijas un Lietuvas akcionāru neseno balsojumu par viņas atstādināšanu, kā to rosinājis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ziņu aģentūrai BNS sacījuši abu premjeru pārstāvji.

«Šobrīd tas nav plānots,» aģentūrai paziņojusi Igaunijas valdības pārstāve Trīna Opi, atbildot uz jautājumu, vai Jiri Ratass iecerējis pārrunāt šo tematu ar abu pārējo Baltijas valstu kolēģiem. «Ciktāl man zināms, viņi nav oficiāli sazinājušies par šo jautājumu,» viņa piebildusi.

Opi atgādinājusi, ka Ratasam ar Kučinski un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli 8. un 9.martā paredzēta kārtējā tikšanās Viļņā, bet vēl nav izlemts, par ko viņi tajā apspriedīsies.

Arī Skverneļa ārlietu padomnieks Deivids Matuļonis aģentūrai atbildējis, ka tuvākajā laikā nav paredzēta Baltijas valstu premjeru tikšanās, kas būtu veltīta šim jautājumam, un faktiski tā ir uzņēmumu kompetence.

«Mūsu premjers noteikti neplāno tikšanos. (..) 8. un 9.martā viņi tiksies trijatā – mēs kā Baltijas ministru padomes prezidētājvalsts viņus aicināsim uz Viļņu,» viņš paziņojis. “Mēs negatavojamies izvirzīt šo jautājumu, jo uzskatām, ka tas nav politisks, bet gan uzņēmumu jautājums.»

Kā ziņots, Kučinskis pirmdien, 5.februārī, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja, ka Latvija neatbalsta un neatbalstīs neuzticības izteikšanu Rubesai, un solīja, ka nākamnedēļ vizītes laikā Igaunijā šo situāciju pārrunās ar Igaunijas kolēģi, kā arī darīs visu, lai novērstu domstarpības projekta tālākā virzībā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Partiju vēlēšanu izdevumos atklāj neatļautus ziedojumus; starp tām ir ZZS un NA

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veicot politisko spēku iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 857 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.

Partijas pagājušajā gadā pašvaldību vēlēšanu izdevumos kopumā izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse izlietota par reklāmas izvietošanu. Lielākie reklāmas izdevumi bijuši par reklāmu komerciālajā radio, laikrakstos, žurnālos un citos periodiskajos izdevumos, kā arī par reklāmu telpās un publiskās vietās.

Konstatēts, ka 19 partijas un to apvienības norādīja nepatiesas ziņas deklarācijā, kopumā nenorādot finanšu līdzekļus 80 592 eiro apmērā. Lielāko summu jeb 34 394 eiro deklarācijā nebija norādījusi “Latvijas attīstībai”.

Tāpat starp minētajiem 19 politiskajiem spēkiem ir tādi kā Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vienotība, Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Tāpat KNAB konstatējis, ka sešas partijas pieņēma neatļautus ziedojumus no juridiskām personām 37 857 eiro apmērā. Pazīstamākās partijas ir ZZS un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA). Šie ziedojumi partijām ir jāatmaksā valsts budžetā.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Ķuzis: Nelegālo televīziju rūpala – «aisberga redzamā daļa» – ir apkarota

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

alsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva

Audiovizuālā satura nelikumīgas aprites biznesa «aisberga redzamā daļa» ir apkarota, taču nacionālo draudu novēršanā policija turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai, norāda Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

VP pērn sākusi 19 kriminālprocesus, kuru rezultātā pārtraukta televīzijas satura nelegāla piegāde aptuveni 20 000 lietotāju. Kopumā audiovizuālā satura nelicencētas aprites ierobežošanas pārkāpšana tiek inkriminēta 12 personām, no kurām vienai par nelegālās televīzijas izplatīšanas organizēšanu aptuveni 8 000 klientiem un uzņēmējdarbību bez licences tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Aizdomās turētais divus mēnešus pavadīja Rīgas Centrālcietumā.

Krimināllietās arī sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai. Bargākais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir uzņēmuma likvidācija.

Realizējot valdības politisko iniciatīvu un arī VP prioritāti – cīņu ar kibernoziegumiem un nelegālās televīzijas apkarošanu, VP kopumā pērn veikusi 563 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes. Kopumā policijā sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta un noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Ķuzis trešdien, 7.februārī,  uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā arvien vairāk aktualizējās nelegālās televīzijas apraide. Šī problēma «salikās kopā» ar ģeopolitiskās situācijas rezultātā sākto tā dēvēto informatīvo karu un šāds stāvoklis apdraudēja Latvijas nacionālo drošību.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITIKA: Reirs kritizē valsts bērnu aprūpes iestāžu finansējuma sistēmu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Būtu vērts apsvērt bērnu aprūpes iestāžu gan bērnunamu, gan internātskolu, gan slimnīcu finansējuma modeļa maiņu, lai šis finansējums nebūtu tieši atkarīgs no klientu skaita un lai izskaustu ieinteresētību tikai finansējuma dēļ bērnus pārsūtīt no vienas iestādes citai, pauž labklājības ministrs Jānis Rers (V) ceturtdien, 8.februārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma.

Ministrs norāda, ka sociāli mazāk aizsargātajiem bērniem Latvijā ir radīta «karuseļa sistēma». Tas izpaužoties tā, ka bērnu ievieto bērnunamā, kurš par konkrēto audzēkni saņem valsts finansējumu, bet šis bērnunams var bērnu aizsūtīt uz internātskolu un turpināt saņemt finansējumu, ko nu jau no Izglītības ministrijas saņem arī internātskola. Turklāt internātskola, turpinot saņemt par bērnu finansējumu, var aizsūtīt šo audzēkni tālāk uz psihoneiroloģisko slimnīcu, kura šādā gadījumā arī par konkrēto pacientu saņem finansējumu no Veselības ministrijas. Tādā veidā iestādes nav ieinteresētas ar bērnu reāli strādāt, bet gan aizsūtīt viņu prom, turpinot saņemt naudu, skaidrojis ministrs.

Runājot par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatētajiem pārkāpumiem, Reirs pauž, ka daudziem no bērniem šajā ārstniecības iestādē nemaz nevajadzēja nonākt.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Liegums «ofšoru» uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir solis pareizajā virzienā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas biedrs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

«Nesen Saeimā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas cita starpā liedz «ofšoru» uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir solis pareizajā virzienā. Latvijas interesēs ir caurskatāma nauda un paredzami nodokļu ieņēmumi, un šīs prioritātes sakrīt ar kopējo Eiropas Savienības nostāju pret zemo nodokļu valstīm un trešo valstu investīcijām,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Deputāts atsaucas uz 1.februārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz, ka publiskajos iepirkumos ir liegts piedalīties zemu nodokļu valstī vai teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kuros vairāk par 25% kapitāldaļu turētājs ir zemu nodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šos priekšlikumus grozījumiem iesniedza nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija.

Zīle, pretēji Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un partijai Vienotība, nesaskata Saeimā pieņemto grozījumu pretrunu ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu.

Ir jāatzīmē, ka BNN jau ziņoja, ka Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirmdien, 5.februārī, pauda viedokli, ka Saeimas lēmums liegt «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību.

Vairāk uzziniet: šeit.

NETAISNĪBAKapsētu saimniecība Latvijā: neskaidri noteikumi un maksājumi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai. Lai piederīgie mirušu tuvinieku varētu apbedīt cieņpilni, nepieciešamos pakalpojumus izvēloties pēc saviem ieskatiem un iespējām, pašvaldībām jānodrošina ērta pieeja informācijai, skaidri noteikumi kapavietas iegūšanai, saprotami un pamatoti maksājumi.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi,  strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegusi ieteikumus aktuālo problēmu risināšanai, taču  revidentu ieskatā valstī nepieciešams plašāks risinājums kapsētu saimniecības sakārtošanai. Tas varētu būt īpaši izstrādāts likums vai vienots pamatprincipu kopums, par ko pašvaldības vienojas savstarpēji.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3727


Pievienot komentāru

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

airBaltic: Vasaras mēnešos 7–8% lidmašīnu ir pilnībā piepildītas

Vasaras mēnešos 7-8% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnu ir pilnībā piepildītas, stāsta airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Brīvdienās ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 11.augusta plkst. 6.30 līdz 13.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 168 izsaukumus – 48 uz ugunsgrēku dzēšanu un 96 uz glābšanas darbiem, bet 24 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Augusta peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti – aizliegts peldēties Šūņu ezerā

Pēc aizvadītās nedēļas veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm oficiālajās peldvietās ir noteikts aizliegums peldēties Šūņu ezera peldvietā, Daugavpilī, kurā konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums.

Baltcom: Nākotnē LMT un Lattelecom apvienošana ir neizbēgama

Nākotnē mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons un telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom apvienošana ir neizbēgama, norāda televīzijas kabeļoperatora Baltcom vadītājs Nikolā Buasēns.

Būs mēreni silts, bieži gaidāms lietus un brāzmains vējš

Pirmdien, 13.augustā, no austrumiem pastiprināsies neliels augsta spiediena atzars, līdz ar to nokrišņi teritorijas lielākajā daļā mitēsies, un, vējam pierimstot, otrdienas naktī vietām gaidāma migla. Termometra stabiņš uzkāps līdz +18...+23 grādu atzīmei pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Spodrinās cietumu reputāciju, atbrīvojot Lukišķu Cietumu

Lietuvas Tieslietu ministrija aizvadītajā nedēļā uzsākusi ieslodzīto pārvietošanu no Lukišķu Cietuma, kas atrodas Viļņas centrā. Tas tiekot darīts, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valsts ieslodzījuma vietu sistēmai un lai samazinātu to uzturēšanas izmaksas.

BNN nedēļas apkopojums: Deputāti 13.Saeimai. «Eiropas «G» punkts». Atteikšanās no pulksteņa laika maiņas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Pamošanās; Nākotne; Paziņojums; Apsūdzība.

Latvijas cietumos 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā

Latvijas cietumos aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Gandrīz 30% ērču inficētas ar Laimas slimības izraisītājām – borēlijām

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs no 198 laboratorijā pārbaudītajām ērcēm 56 jeb 28,3% izrādījušās inficētas ar Laimas slimību izraisošajām baktērijām – borēlijām, stāsta slimnīcā.

Notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācības

No 10. līdz 16.augustam Latvijā notiek Baltijas valstu jūras eskadras mācībās BALTRON Squadex 18/2, informē Aizsardzības ministrija.