bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.09.2018 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: SAB atteikums Sudrabai. RD ierobežotie deputāti. Kam pieder sievietes ķermenis?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arī šonedēļ Latvijā viena no apspriestākajām tēmām ir ABLV Bank nākotnes plāni. Pēc bankas pārstāvju paziņojuma par pašlikvidācijas procesu, tās valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis arī ziņo, ka nākamnedēļ 30% darbinieku jeb aptuveni 300 cilvēku zaudēs darbu akciju sabiedrībā ABLV Bank.

Arī deputātei Inguna Sudrabai šī ir bijusi ne visai veiksmīga nedēļa. Satversmes aizsardzības birojs viņai atteicis pielaidi valsts noslēpumam. Kā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts Artuss Kaimiņš atkārtoti uzsver, ka, viņaprāt, Sudrabai ir jāiet cietumā par pēdējā laika «izdarībām».

Tikmēr spraigas diskusijas atkārtoti izraisās par to – kam tad pieder sievietes ķermenis. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Cīņa; Kritums; Nākotne; Atteikums; Darījums; Viedoklis.

PAZIŅOJUMS: EK pieprasa Baltijas valstīm līdz 21.martam panākt vienprātību par Rail Baltica

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) uzdevusi Baltijas valstīm ne vēlāk kā līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, ziņo Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls, atsaucoties uz sabiedriskās televīzijas ETV raidījumu Aktuālā kamera (Aktuaalne kaamera).

Tas vēsta, ka EK arī vēlas, lai līdz šim laikam tiktu panākta skaidrība «par vairākiem specifiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu».

Projekta Rail Baltica īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā raidījumam Aktuālā kamera uzsvērusi, ka domstarpības starp Baltijas valstīm izraisa bažas Briselē.

«Briseles gaiteņos jau tiek izvirzīts jautājums, vai patiešām trīs Baltijas valstis vēlas uzbūvēt maģistrāli tā, kā to paredzēja līgums, līdz ar to garantējot, ka jaunās finanšu attīstības programmas sākumā 2020.gadā mēs atradīsim nepieciešamos četrus miljardus eiro. Jā, es domāju, ka šajā gadījumā ir zināms risks,» sacījusi Rubesa.

Viņa arī teikusi, ka Rail Baltica Igaunijas un Lietuvas akcionāru lēmuma izteikt viņai neuzticību iemesls esot domstarpības organizatoriskos jautājumos.

«Izskatās, ka Igaunija un Lietuva pēdējos mēnešos patiešām tic tam, ka trīs valstis vai izpildinstitūcijas var īstenot projektu, sadarbojoties tikai savstarpēji. Tas nav tas, kā šis projekts tika iecerēts, vismaz ne tas, kā to bija iecerējusi Eiropas Savienība,» sacījusi Rubesa.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATTEIKUMS: SAB Sudrabai atteicis pielaidi valsts noslēpumam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inguna Sudraba

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi valsts noslēpumam Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL).

Prokuratūra ir izskatījusi Sudrabas sūdzību par SAB lēmumu, ar kuru viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam un atbilde februāra beigās nosūtīta iesniedzējai, pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, kura gan neatklāja, kāds ir ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmums.

Pati Sudraba, kuras vadītā komisija janvārī beidza darbu, nesniedza skaidru atbildi par SAB un ģenerālprokurora lēmumu saturu. «Viss ir procesā,» paziņoja Sudraba.

Arī SAB direktors Jānis Maizītis, taujāts, vai SAB izlēmis par pielaides izsniegšanu Sudrabai, precīzu atbildi nesniedza. «Ja nav amata, tad nav pielaides, tā nav nepieciešama,”»norādīja Maizītis. Viņš piebilda, ka konkrētāk nav gatavs komentēt šo jautājumu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Vienlaikus likums paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Pēc diskusijām nakts garumā RD ierobežos deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdienas plkst.5 pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz «galavārdu», kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.

Minētos grozījumus trešdien, 28.februārī, domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām jautājums tika izslēgts no kārtējās sēdes darba kārtības, un tika izsludināta tam veltīta ārkārtas domes sēde plkst.18.

Ārkārtas sēdē opozīcijas pārstāvji vairākkārt aicināja izsludināt pārtraukumu, lai citā dienā apspriestu šos priekšlikumus ar visu frakciju vadītājiem. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka 32 šo priekšlikumu iesniegušie deputāti tos vēlas izskatīt šajā sēdē. Mērs teica, ka pēc tam var tikt rīkotas opozīcijas lūgtās apspriedes.

Vēl pirms pusnakts, vēlreiz izskanot šādam lūgumam, Ušakovs izsludināja īsu pārtraukumu, lai par to apspriestos ar koalīcijas deputātiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: Guseļņikovs no Norvik bankas atdala Krievijas Vjatka bank, pārņemot to tiešā savas ģimenes kontrolē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Grigorijs Guseļņikovs

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku Vjatka bank bez Latvijas Norvik bankas starpniecības, teikts Vjatka bank paziņojumā.

Guseļņikovs ir Norvik bankas lielākais akcionārs.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS Norvik banka realizējuši darījumu ar Vjatka bank akcijām, kura rezultātā Vjatka bank vairs nav Latvijas Norvik bankas meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt Vjatka bankbez Norvik bankas starpniecības,» norādīts Vjatka bank paziņojumā.

Vjatka bank prezidents Sergejs Tuvalkins skaidro, ka šis darījums jau sen ticis ieplānots un bijis apdomāts solis.

«Centrālās bankas apstiprinājumu mēs jau saņēmām pagājušajā gadā un sistemātiski gatavojāmies šim darījumam. Mēs vairs neesam starptautiskās banku grupas Norvik sastāvā. Varētu teikt, ka mūs nopirka, tikai neviens nespēja uzminēt – kas tieši. Pie mums atgriezās «vecie akcionāri», kuri vienmēr rūpējušies par mūsu bankas labklājību, vienmēr par svarīgākajām prioritātēm noteica mūsu noguldītāju intereses un tiesības, kā arī rūpējās par mūsu darbiniekiem. Mēs pilnībā atdalījām Vjatka bank no Latvijas bankas. Tās jau arī iepriekš nebija saistītas savā starpā ar finanšu operācijām, taču tagad nebūs saistītas arī korporatīvi ar akcionāru kapitālu,» vēsta Tuvalkins.

Paziņojumā teikts, ka turpmāk Vjatka bank, kuras galvenā mītne atrodas Kirovā, darbosies patstāvīgi, «neatskatoties uz Eiropas banku reālijām».

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Kaimiņš Sudrabai: Manuprāt, jums ir jāiet cietumā par to, ko jūs darāt pēdējā laikā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inguna Sudraba/ekrānšāviņš no Artusa Kaimiņa Facebook.com video

«Manuprāt, jums ir jāiet cietumā par to, ko jo jūs darāt pēdējā laikā,» tā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Ingunai Sudrabai (NLS) norāda deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV). Kaimiņš uzsver deputātes negodprātīgo rīcību attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo uzskata, ka Sudrabai ir bijis interešu konflikts. Proti, viņa iesaistīta vairākās lietās, kas attiecas uz vienu no galvenajiem apsūdzētajiem Oligarhu sarunās – Aivaru Lembergu. Kaimiņš atgādina Sudrabai, ka bažas par viņas godprātu radīja arī tas, ka viņu konsultējis Lemberga dēla advokāds.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas trešdien, 28.februārī, plkst.12 vērtēja Sudrabas iesniegumu saistībā ar Kaimiņa dažādiem izteikumiem, tajā skaitā mudinājumu apcietināt kolēģi.

Komisijas nolēma izteikt deputātam Kaimiņam rakstveida brīdinājumu par dažādiem izteikumiem, tajā skaitā mudinājumu apcietināt Sudrabu.

Komisijā ar iesniegumu bija vērsusies Sudraba, aicinot izvērtēt Kaimiņa izteikumus. Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka komisija jau devīto reizi vērtē iesniegumus par Kaimiņu.

Komisija vienojās izteikt Kaimiņam rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot to oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Saeimas diskusijās par Sudrabas atsaukšanu no Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas Kaimiņš norādīja, ka izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, ko paši izmeklētāji-deputāti nav lasījuši. Politiķis aicināja Sudrabu izvēlēties sodu, iespējams, Iļģuciema cietumu, norādot, ka, viņaprāt, politiķe ir jāapcietina par viņas darbu komisijā. Deputāts citā sēdē ir norādījis, ka politiķe pirms trīs gadiem esot pieņēmusi «pareizticību, lai dabūtu krievu balsis».

Vairāk uzziniet:šeit.

KRITUMS: ABLV Bank: Nākamnedēļ bankā darbu zaudēs ap 300 cilvēkiem; New Hanzakvartāla būvniecība pārraukta

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds

Nākamnedēļ 30% darbinieku jeb aptuveni 300 cilvēku zaudēs darbu akciju sabiedrībā ABLV Bank, paziņojis bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis

Atlaisto vidū būs augsti kvalificēti darbinieki – finansisti, mārketinga speciālisti un citi. Bankas pārstāvis piebildis, ka tas nozīmē, ka atlaišanu piedzīvos ģimenes, kurās kopā ir aptuveni 700 bērnu vecumā līdz 12 gadiem. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 900 cilvēku.

«Lēmums par likvidācijas procesa sākšanu jau bija pieņemts neatkarīgi no mums. Mums bija jāpieņem lēmums, kā maksimāli pasargāt uzņēmumu, tāpēc pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Tas bija smagākais lēmums manā dzīvē, tas izdzēsa 25 gadu garumā veikto darbu un tas notika pusotras nedēļas laikā,» sacījis Bernis.

Bankas valdes priekšsēdētājs uzsvēris, ka akcionāru pilnsapulcē 26.februārī ticis uzdots veikt visas nepieciešamas darbības, lai atspēkotu FinCEN publiskoto ziņojumu, atgūstot reputāciju pasaules mērogā.

ABLV Bank līdzīpašnieks un bankas padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs sacījis, ka «patiesi grūti noticēt tam, kas ir noticis». Viņš solījis, ka bankas valde arī turpmāk ar vislielāko rūpību uzraudzīs visu, kas attiecas uz likvidatoru darbu.

Pamatojot, kāpēc banka izvēlējusies pašlikvidācijas ceļu, Bernis sacījis, ka valde šādi cenšas «pasargāt banku no neprofesionālas rīcības». Tāpat uzsvērts, ka visi jautājumi par bankas nākotni kopumā atkarīgi no likvidatoriem, kas vadīs šo procesu.

Bankas pārstāvji norāda, ka piecu dienu laikā bankai, kas gatavojas sākt pašlikvidāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) jāiesniedz likvidācijas plāns. FKTK šo plāno izskatīs 30 dienu laikā, lemjot par to, vai banka noteiktajā termiņā un pilnā apmērā spēs izpildīt saistības pret kreditoriem. Līdz brīdim, kamēr notiek izvērtēšana un likvidatoru apstiprināšana, bankas vadību turpina bankas valde.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Atceltas OIK atļaujas vēl septiņām AER koģenerācijas elektrostacijām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrija (EM) pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām, informēja EM pārstāvji.

Atļaujas atceltas tādiem uzņēmumiem kā SIA Baltekogen trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA Tektus stacijai Amatas novadā, SIA Digne stacijai Vecumnieku novadā, SIA Atauga-G stacijai Olaines novadā un SIA Krustpils AER elektrostacijai Krustpils novadā.

Šiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina EM aprēķini.

Pērn decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA Elektro Rīdzene, SIA Energo Fortis un SIA E Strenči. Savukārt šogad atļaujas atceltas SIA Madonas eko, SIA Eiro-Āzijas investīciju aģentūra, SIA Evokem, SIA M Parks un SIA Eco Latvis.

Jau ziņots, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM sāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS Sadales tīkls rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.

NETAISNĪBA: Deputātu «rokās» lēmums, vai turpmāk nedzemdējušas sievietes drīkstēs ziedot olšūnas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Ņemot vērā, ka par šīm izmaiņām iesniegtie priekšlikumi bija jau izskatīti komisijas iepriekšējās sēdēs, šis jautājums trešdien, 28.februārī, komisijā sīkāk netika apspriests. Pēc pārējo ar citiem jautājumiem saistīto priekšlikumu izskatīšanas komisija nobalsoja par likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai parlamentā.

Komisija lūgs šo likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē.

Kā ziņots, komisija jau iepriekš vairākkārt sprieda par šo jautājumu. Iepriekšējā reizē komisija nebalsoja par grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā nodošanu izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā, bet gan aicināja Saeimas Juridisko biroju un Veselības ministriju līdz nākamajai komisijas sēdei veikt vairākus redakcionālus precizējumus.

Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.

Ref:224.000.103.4070


Pievienot komentāru

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.