bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Kalnmeiera vājums. Deputātu cinisms pret ģimenēm. Brīvdiena pareizticīgo Ziemassvētkos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠonedēļ ar vairākiem skaļiem paziņojumiem nāca klajā Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš bija nosaucis Latvijas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par «vāju» un uzsvēris, ka tas apdraud Latvijas valsts drošību. 

Tikmēr strīdīgais Kopdzīves likums, kas bija «ticis» līdz Saeimai, tikai ar vienu balss pārsvaru tika atcelts. Iniciatīvas autors sola, ka neapstāsies un turpinās plānot, kā piedāvāt risinājumus un panākt, ka tie tiek pieņemti.

Šonedēļ paziņots arī, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas padomē saistītās funkcijas.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Cīņa; Kritums; Nākotne; Apstiprinājums; Atzīšanās; Viedoklis.

PAZIŅOJUMS: Rimšēvičam liegts pildīt ar darbu ECB padomē saistītās funkcijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas, vēsta Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.

«No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs,» norāda Silakalns.

Tāpat viņš atzīmē, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Iepriekš Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda uzskatu, lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. «Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā Latvijas Bankas prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi,» norāda advokāts.

Vairāk uzziniet: šeit.

APSTIPRINĀJUMS: Maizītis apstiprināts SAB vadītāja amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Maizītis

Saeima ceturtdien, 8.martā, nolēma iecelt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti šajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Šādu lēmumu atbalstījuši 85 deputāti, bet pret balsoja divi parlamentārieši.

Pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Maizītis SAB priekšnieka amatā iepriekšējo reizi tika apstiprināts 2013.gada 14.martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2.maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Jānorāda, ka pirms tam Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, desmit gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā, vēsta Saeimas Preses dienests.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza Nacionālā drošības padome, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.

CĪŅA: «Klusēšana nerotā» jeb atskats uz Sieviešu solidaritātes gājienu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Stulbi likumi kropļo sabiedrību»,  «Nē ir nē», «Klusēšana nerotā» un citi saukļi izskanēja sniegotajā 8.marta rītā pie Saeimas, kur sākās Sieviešu solidaritātes gājiens, vēršot uzmanību vardarbības apkarošana. 

Gājiens sākās ar pulcēšanos pie Saeimas, kur bija sanākuši ļoti dažādi dalībnieki – gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni, gan pensionāri. Visiem klātesošajiem tika izdalīti plakāti ar saukļiem. Gājienu oficiāli atklāja Iluta Lāce, biedrības Centrs Marta vadītāja: «Mēs aicinām lēmumu pieņēmējus iestāties pret vardarbību, par līdztiesību, iestāties par drošību.» Lāce negatīvi izteicās par pēdējā laikā pieņemtajiem Saeimas lēmumiem: par Kopdzīves likuma nepieņemšanu un liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Tāpat biedrības vadītāja iestājās par tā sauktās Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Artuss Kaimiņš, kurš tobrīd devās uz darbu, atbalstoši izsaucās: «Dariet ar savu ķermeni, ko gribat.»

Kāds vērotājs no malas: «Es nezinu, vai tas kaut ko ietekmēs. Kad tad šādi protesti ir kaut ko ietekmējuši? Bet lai jau rīko – tas ir labi, ka izsaka savu viedokli.»

Vairāk uzziniet: šeit.

ATZĪŠANĀS: Vārtus OIK atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra Kalvīša un Godmaņa valdības noteikumi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Vārtus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra gan Aigara Kalvīša, gan Ivara Godmaņa vadīto valdību pieņemtie noteikumi, debatēs Saeimā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Pašlaik parlamentā tiek debatēts par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto Ašeradena demisijas pieprasījumu.

Ašeradens savā uzstāšanās reizē akcentēja, ka OIK ieviešanas vēsturi viņš vērtē kā «fundamentālu, nacionālu, makroekonomisku kļūdu». Latvijas šajā jomā «ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju lamatās», norāda ministrs.

Politiķis skaidro, ka OIK sāga sākās 1998.gadā ar dubulto tarifu atbalstu mazajām hidroelektrostacijām. Taču vārtus neierobežotai atļauju un ražošanas jaudu piešķiršanai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra 2006.gadā Kalvīša valdības pieņemtie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, uzsvēra ministrs.

Viņš skaidro, ka 2009.gadā šos vārtus būtiski paplašina un «šo laukumu atver pilnībā vaļā» Godmaņa valdības pēdējās darbības dienās apstiprinātie noteikumi.

Ašeradens ceturtdien, 8.martā, debatēs arī sniedza ieskatu, ko situācijas uzlabošanai ir paveikusi Ekonomikas ministrija (EM).

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Kalnmeiera vājumu es vērtēju kā apdraudējumu Latvijas valsts drošībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vājumu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns vērtē kā apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

Bordāns apgalvo, ka Kalnmeiera paziņojumi izklausās pēc mēģinājuma turpināt kompromitēt cilvēkus, kuri ir traucējuši izzagt valsti, kas ir reāli cīnījušies ar korupciju. Iespējams, tiek gatavotas kārtējās provokācijas, nomelnošanas kampaņa pret JKP cilvēkiem, kas nāks gaismā pirms 13.Saeimas vēlēšanām, uzskata Bordāns. «Domāju, ka valsts institūciju ne tie labākie darbinieki patlaban ir nobijušies, ka pēc parlamenta vēlēšanām JKP biedri varētu pārņemt tieslietu bloka pārvaldību valstī, un tad patiešām sāksies būtisks pavērsiens,» uzskata JKP līderis.

«Graujošais starptautiskās reputācijas kritums, ko iespējamās koruptīvās finanšu sektora pārvaldības dēļ pēdējā laikā pārdzīvo Latvija, liecina, ka ir sprādzis «augonis», ko radīja «netīrā» nauda Latvijas ekonomikā un koruptīvā sistēma valsts pārvaldē,» uzskata Bordāns. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, kuri pamatīgi iedragājuši ne tikai Latvijas finanšu sektora, bet visas valsts starptautisko reputāciju, JKP nāca klajā ar prasību nekavējoties veikt pasākumus, lai nomainītu ne tikai Latvijas Bankas (LB), bet arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, turklāt veikt radikālas reformas šo iestāžu organizācijā un pārraudzībā.

Vairāk uzziniet:šeit.

KRITUMS: Tikai ar viena deputāta balss pārsvaru – Kopdzīves likuma iniciatīva «sabrūk»

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās noraidīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likumu.Šādu lēmumu atbalstīja pieci deputāti, divi bija pret un vēl divi – atturējās. Par šo jautājumu deputāti vēl lems Saeimas sēdē.

Iniciatīvas iesniedzējs, partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce mudināja deputātus nodot šo iniciatīvu izvērtēšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Savukārt deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) rosināja noraidīt iniciatīvu, skaidrojot, ka papildu diskusija būtu nepieciešama, ja būtu daudz neskaidrību par jautājumu.

Pūce parakstu vākšanu par šo priekšlikumu iniciējis pirms nepilniem trīs gadiem, un portālā Manabalss.lv iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

Iniciatīvas pieteikumā portālā Manabalss.lv tika uzsvērts, ka patlaban valsts aizsardzība nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Konceptuāli atbalsta likumprojektu par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ar nelielu balsu pārsvaru Saeima pirmajā lasījumā tomēr atbalstīja likumprojektu, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētkus noteikšanu par brīvdienu.

Šo likumprojektu atbalstīja 35 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet vēl septiņi balsojumā atturējās. Savukārt 14 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Iepriekš atbildīgā Saeimas komisija šo likumprojektu noraidīja. Debatēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņa kā katoliete ciena arī pareizticīgos un vecticībniekus. Savukārt šāds ierosinājums radot jautājumu, vai sabiedrībā netiek radīta sašķeltība, likumā paredzot vienu svētku svinēšanu divreiz. Tāpēc politiķe sliecas neatbalstīt šādas izmaiņas.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka šādu svētku ieviešana būtu samērīga, ņemot vērā, ka pareizticīgie un vecticībnieki ir apmēram 400 000. Viņš skaidroja, ka pašlaik pareizticīgie un vecticībnieki atrodas nevienlīdzīgā situācijā, kas ir jāmaina.

Parlamentārietis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis februārī notikušajā komisijas sēdē aizsāka diskusiju par to, kādas ir iespējas 7.janvāri noteikt nevis kā brīvdienu, bet kā atzīmējamu dienu. Konkrēta izšķiršanās par šo ideju iepriekš komisijas sēdē gan neiezīmējās.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.4150


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.