bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Baltija pateicīga ASV. Tranzīta lejupslīdes drauds. KNAB veiktā kratīšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump).  Visas trīs valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tikmēr Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne joprojām cīnās, lai nepieļautu situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību Latvijā. Tāpēc ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska.

Savukārt Ministru kabinets šonedēļ nolēma uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo esot nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tikšanās; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Pārdomas; Cīņa, Pārmaiņas.

TIKŠANĀS: Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Judins: «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Saeimas deputāts Andrejs Judins atzīst, ka viņam ir dalītas jūtas par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. «Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību,» uzsver Judins.

«Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts,» pastāstīja Judins.

Deputāts esot cerējis, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk.

Judins noformulēja savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc viņa domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS: Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: KNAB veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), apstiprina LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko tā saistīta.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LTV rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka  LAU valdes locekle Anastasija Udalova ir iesniegusi atlūgumu. Viņa esot lūgusi atbrīvot sevi no amata ģimenes apstākļu dēļ.

Ar KNAB patlaban nav izdevies sazināties, taču saskaņā ar likumu kratīšanu var veikt tikai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā teikts, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības: AS Centrālā reģiona ceļi, AS Latgales ceļi, AS Kurzemes ceļi, AS Vidzemes ceļi. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

CĪŅA: Tranzīta lejupslīde ir drauds sociālajai drošībai, Antāne vēršas ES

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu Eiropas Komisijai aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.

Viņa norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.

«Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā – svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas,» komentē Antāne.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRDOMAS: NATO ģenerālsekretārs: Alianse negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstākļos, kad ir pastiprinājies saspīlējums starp Maskavu un Rietumiem pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā.

«Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt» «stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā,» Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (Justin Trudeau).

«Mēs negribam jaunu Auksto karu,» teica NATO vadītājs.

«Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju,» sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā.

Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde Novičok, arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.

IZAUGSME: Apgalvo, ka Veselības aprūpes reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības ministre Anda Čakša

Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem samazinājušās par vidēji 42%, tomēr vietām tās joprojām ir ļoti garas, paziņo veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Vienlaikus lielākās rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās. Pirms reformas lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, bet 2018.gada sākumā šo dienu skaits saruka līdz 132 dienām.

Ministre atzina, ka gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem dienas stacionārā joprojām ir ļoti ilgs, uz atsevišķiem pakalpojumiem sasniedzot pat vairāk nekā 500 dienas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie acu ārsta bija 5 000 dienas, bet tagad gaidīšanas dienu skaits samazinājies par 89% un ir 560 dienas.

Čakša uzskata, ka kopumā sasniegtie rezultāti, proti, redzamais rindu samazinājums, liecina, ka reformas izvēlētais virziens ir pareizs un dod rezultāti. «Sajūtu zināmu gandarījumu, jo galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan mediķu atalgojumus – vainagojušies ar rezultātu,» sacīja ministre.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Jaunākie komentāri