bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.01.2020 | Vārda dienas: Sigurds, Sigvards, Zigurds
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Baltija pateicīga ASV. Tranzīta lejupslīdes drauds. KNAB veiktā kratīšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump).  Visas trīs valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tikmēr Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne joprojām cīnās, lai nepieļautu situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību Latvijā. Tāpēc ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska.

Savukārt Ministru kabinets šonedēļ nolēma uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo esot nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tikšanās; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Pārdomas; Cīņa, Pārmaiņas.

TIKŠANĀS: Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Judins: «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Saeimas deputāts Andrejs Judins atzīst, ka viņam ir dalītas jūtas par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. «Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību,» uzsver Judins.

«Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts,» pastāstīja Judins.

Deputāts esot cerējis, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk.

Judins noformulēja savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc viņa domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS: Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: KNAB veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), apstiprina LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko tā saistīta.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LTV rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka  LAU valdes locekle Anastasija Udalova ir iesniegusi atlūgumu. Viņa esot lūgusi atbrīvot sevi no amata ģimenes apstākļu dēļ.

Ar KNAB patlaban nav izdevies sazināties, taču saskaņā ar likumu kratīšanu var veikt tikai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā teikts, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības: AS Centrālā reģiona ceļi, AS Latgales ceļi, AS Kurzemes ceļi, AS Vidzemes ceļi. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

CĪŅA: Tranzīta lejupslīde ir drauds sociālajai drošībai, Antāne vēršas ES

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu Eiropas Komisijai aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.

Viņa norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.

«Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā – svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas,» komentē Antāne.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRDOMAS: NATO ģenerālsekretārs: Alianse negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstākļos, kad ir pastiprinājies saspīlējums starp Maskavu un Rietumiem pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā.

«Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt» «stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā,» Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (Justin Trudeau).

«Mēs negribam jaunu Auksto karu,» teica NATO vadītājs.

«Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju,» sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā.

Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde Novičok, arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.

IZAUGSME: Apgalvo, ka Veselības aprūpes reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības ministre Anda Čakša

Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem samazinājušās par vidēji 42%, tomēr vietām tās joprojām ir ļoti garas, paziņo veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Vienlaikus lielākās rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās. Pirms reformas lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, bet 2018.gada sākumā šo dienu skaits saruka līdz 132 dienām.

Ministre atzina, ka gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem dienas stacionārā joprojām ir ļoti ilgs, uz atsevišķiem pakalpojumiem sasniedzot pat vairāk nekā 500 dienas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie acu ārsta bija 5 000 dienas, bet tagad gaidīšanas dienu skaits samazinājies par 89% un ir 560 dienas.

Čakša uzskata, ka kopumā sasniegtie rezultāti, proti, redzamais rindu samazinājums, liecina, ka reformas izvēlētais virziens ir pareizs un dod rezultāti. «Sajūtu zināmu gandarījumu, jo galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan mediķu atalgojumus – vainagojušies ar rezultātu,» sacīja ministre.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!