bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Baltija pateicīga ASV. Tranzīta lejupslīdes drauds. KNAB veiktā kratīšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump).  Visas trīs valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tikmēr Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne joprojām cīnās, lai nepieļautu situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību Latvijā. Tāpēc ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska.

Savukārt Ministru kabinets šonedēļ nolēma uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo esot nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tikšanās; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Pārdomas; Cīņa, Pārmaiņas.

TIKŠANĀS: Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Judins: «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Saeimas deputāts Andrejs Judins atzīst, ka viņam ir dalītas jūtas par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. «Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību,» uzsver Judins.

«Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts,» pastāstīja Judins.

Deputāts esot cerējis, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk.

Judins noformulēja savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc viņa domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS: Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: KNAB veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), apstiprina LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko tā saistīta.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LTV rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka  LAU valdes locekle Anastasija Udalova ir iesniegusi atlūgumu. Viņa esot lūgusi atbrīvot sevi no amata ģimenes apstākļu dēļ.

Ar KNAB patlaban nav izdevies sazināties, taču saskaņā ar likumu kratīšanu var veikt tikai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā teikts, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības: AS Centrālā reģiona ceļi, AS Latgales ceļi, AS Kurzemes ceļi, AS Vidzemes ceļi. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

CĪŅA: Tranzīta lejupslīde ir drauds sociālajai drošībai, Antāne vēršas ES

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu Eiropas Komisijai aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.

Viņa norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.

«Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā – svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas,» komentē Antāne.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRDOMAS: NATO ģenerālsekretārs: Alianse negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstākļos, kad ir pastiprinājies saspīlējums starp Maskavu un Rietumiem pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā.

«Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt» «stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā,» Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (Justin Trudeau).

«Mēs negribam jaunu Auksto karu,» teica NATO vadītājs.

«Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju,» sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā.

Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde Novičok, arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.

IZAUGSME: Apgalvo, ka Veselības aprūpes reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības ministre Anda Čakša

Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem samazinājušās par vidēji 42%, tomēr vietām tās joprojām ir ļoti garas, paziņo veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Vienlaikus lielākās rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās. Pirms reformas lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, bet 2018.gada sākumā šo dienu skaits saruka līdz 132 dienām.

Ministre atzina, ka gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem dienas stacionārā joprojām ir ļoti ilgs, uz atsevišķiem pakalpojumiem sasniedzot pat vairāk nekā 500 dienas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie acu ārsta bija 5 000 dienas, bet tagad gaidīšanas dienu skaits samazinājies par 89% un ir 560 dienas.

Čakša uzskata, ka kopumā sasniegtie rezultāti, proti, redzamais rindu samazinājums, liecina, ka reformas izvēlētais virziens ir pareizs un dod rezultāti. «Sajūtu zināmu gandarījumu, jo galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan mediķu atalgojumus – vainagojušies ar rezultātu,» sacīja ministre.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.