bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Baltija pateicīga ASV. Tranzīta lejupslīdes drauds. KNAB veiktā kratīšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump).  Visas trīs valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tikmēr Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne joprojām cīnās, lai nepieļautu situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību Latvijā. Tāpēc ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska.

Savukārt Ministru kabinets šonedēļ nolēma uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo esot nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tikšanās; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Pārdomas; Cīņa, Pārmaiņas.

TIKŠANĀS: Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Judins: «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Saeimas deputāts Andrejs Judins atzīst, ka viņam ir dalītas jūtas par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. «Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību,» uzsver Judins.

«Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts,» pastāstīja Judins.

Deputāts esot cerējis, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk.

Judins noformulēja savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc viņa domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS: Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: KNAB veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), apstiprina LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko tā saistīta.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LTV rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka  LAU valdes locekle Anastasija Udalova ir iesniegusi atlūgumu. Viņa esot lūgusi atbrīvot sevi no amata ģimenes apstākļu dēļ.

Ar KNAB patlaban nav izdevies sazināties, taču saskaņā ar likumu kratīšanu var veikt tikai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā teikts, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības: AS Centrālā reģiona ceļi, AS Latgales ceļi, AS Kurzemes ceļi, AS Vidzemes ceļi. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

CĪŅA: Tranzīta lejupslīde ir drauds sociālajai drošībai, Antāne vēršas ES

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu Eiropas Komisijai aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.

Viņa norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.

«Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā – svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas,» komentē Antāne.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRDOMAS: NATO ģenerālsekretārs: Alianse negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstākļos, kad ir pastiprinājies saspīlējums starp Maskavu un Rietumiem pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā.

«Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt» «stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā,» Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (Justin Trudeau).

«Mēs negribam jaunu Auksto karu,» teica NATO vadītājs.

«Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju,» sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā.

Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde Novičok, arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.

IZAUGSME: Apgalvo, ka Veselības aprūpes reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības ministre Anda Čakša

Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem samazinājušās par vidēji 42%, tomēr vietām tās joprojām ir ļoti garas, paziņo veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Vienlaikus lielākās rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās. Pirms reformas lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, bet 2018.gada sākumā šo dienu skaits saruka līdz 132 dienām.

Ministre atzina, ka gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem dienas stacionārā joprojām ir ļoti ilgs, uz atsevišķiem pakalpojumiem sasniedzot pat vairāk nekā 500 dienas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie acu ārsta bija 5 000 dienas, bet tagad gaidīšanas dienu skaits samazinājies par 89% un ir 560 dienas.

Čakša uzskata, ka kopumā sasniegtie rezultāti, proti, redzamais rindu samazinājums, liecina, ka reformas izvēlētais virziens ir pareizs un dod rezultāti. «Sajūtu zināmu gandarījumu, jo galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan mediķu atalgojumus – vainagojušies ar rezultātu,» sacīja ministre.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->