bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Latvijas Ministra prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izteikums, ka viņš pagaidām nav gatavs sniegt vērtējumu, kā risināt skolotāju algu celšanai nepieciešamo līdzekļu trūkuma jautājumu, jo par to trūkstot skaitļu un analīzes.

Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība paziņo, ka politiķu bezdarbība var novest pie neatliekamās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem.

Savukārt šonedēļ publicētie Centrālās statistikas pārvaldes  provizoriskie dati apliecina, ka Latvijā dzimstības līmenis krītas. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Kustība; Izaugsme; Darījums; Vērtējums, Pārmaiņas.

PĀRMAIŅAS: Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Atbalstot deputāta Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, likumā tiks noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts cits maksātnespējas process, kas izbeigts, nedzēšot saistības.

Likumā arī tiks noteikts, ka administratora amata kandidātu iecelšanai konkrētā juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā atlasīs automatizēti Tiesu informatīvā sistēma no Maksātnespējas kontroles dienesta sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta.

Atbalstītie grozījumi likumā paredz uzlabot esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Kā iepriekš informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Lana Ivulāne, likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un, kas ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietās. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 19.aprīlī, pieņēma jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana, BNN informē EP Informācijas birojā Latvijā.

Parlaments ar 466 balsīm pret 124, 50 deputātiem atturoties, atbalstīja Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās ražošanas un bioloģisko produktu marķēšanas noteikumus. Parlamenta un ES Padomes sarunu dalībnieki par tiem vienojās pagājušā gada jūlijā.

Būtiskākie uzlabojumi – stingras, uz risku balstītas pārbaudes visā piegādes ķēdē. Pateicoties Parlamenta uzstājībai, visu ražošanas ķēdē iesaistīto dalībnieku pārbaudes paredzētas vismaz reizi gadā vai reizi divos gados, ja pēdējos trīs gados nav fiksēti pārkāpumi. Tāpat importētajiem produktiem jāatbilst ES standartiem. Pašreizējie «ekvivalences» noteikumi liek ne-ES valstu ražotājiem ievērot līdzīgus, bet ne identiskus standartus. Šie noteikumi tiks aizstāti piecu gadu laikā, atzīmē EP.

EP vēlas stiprināt bioloģiskās pārtikas ražošanu Eiropā. Proti, plašāks bioloģisko sēklu un bioloģiski audzētu dzīvnieku piedāvājums: izņēmumi, kas pieļauj nebioloģisko sēklu un nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošanu, tiktu atcelti 2035.gadā. Jaukta tipa saimniecības: saimniecības, kas nodarbojas kā ar tradicionālo, tā bioloģisko lauksaimniecību, to drīkstēs darīt arī turpmāk, ja bioloģiskā saimniekošana tiks skaidri un efektīvi nodalīta no tradicionālās. Tāpat vienkāršāku mazo saimniecību sertifikāciju: jauna grupu sertificēšanas sistēma mazajām saimniecībām ļaus ietaupīt laiku un naudu, atzīmē EP.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Īpašuma pārdevējs bija Fritrade SE un AS Titan Invest. Pusēm vienojoties, tika pieņemts lēmums neizpaust pirkuma summu.

Tirdzniecības centrs Galleria Riga tika atklāts 2010.gada oktobrī. Tirdzniecības centrs ir ar 24 300 kvadrātmetru lielu kopējo nomas platību, ar stabiliem nomniekiem – Rimi, modes zīmoliem COS, H&M, SuitSupply, Mango, Reserved, Lloyd un Ecco, kā arī sporta klubu un plašu restorānu stāvu. Tirdzniecības centram ir jumta terase ar Rīgas centra panorāmas skatu.

«Galleria Riga ir unikāla atrašanās vieta pašā pilsētas centrā ar izciliem darbības rezultātiem un augstu turpmākās attīstības un vērtības pieauguma potenciālu. Mēs plānojam turpināt attīstīt un palielināt īpašuma vērtību mūsu investoriem,» informēja East Capital Baltics AS izpilddirektors Madis Raidma.

Darījumu finansēja Swedbank, to konsultēja divi pircēja piesaistīti konsultanti advokātu birojs Vilgerts un Ernst & Young.

East Capital Baltic Property Fund III ir nekustamā īpašumu fonds, ko 2015.gada augustā izveidoja East Capital. Tas investē augstas kvalitātes nekustamajos komercīpašumos ar jau pastāvīgiem un uzticamiem nomniekiem izdevīgās atrašanās vietās – Tallinā, Rīgā un Viļņā.

Vairāk uzziniet: šeit.

VĒRTĒJUMS: Kučinskim nav risinājuma, kur ņemt trūkstošos līdzekļus skolotāju algām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pagaidām nav gatavs sniegt vērtējumu, kā risināt skolotāju algu celšanai nepieciešamo līdzekļu trūkuma jautājumu, jo par to trūkstot skaitļu un analīzes.

Kā ir izteicies izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V), nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam pedagogiem, jo daļa pašvaldību tikai formāli sakārto skolu tīklu, līdz ar to neveidojas cerētais budžeta ietaupījums.

Premjers telekanālā LNT izteicās, ka neesot detalizēti iepazinies ar Šadurska teikto un argumentiem, nezinot ciparus un līdz ar to nevarot runāt, par kādu algu palielinājumu skolotājiem var tikt runāts. Joprojām gan esot spēkā solījums, ka valdība skolotāju algu palielināšanai būs gatava novirzīt tādu pat summu, kāda tiks iegūta no skolu tīkla sakārtošanas.

Kučinskis atzina, ka skolu tīkls Latvijā it kā tiek samazināts, bet reāli mācību iestādes tiek apvienotas, tās netiek slēgtas un tā rezultātā neveidojas plānotais ietaupījums. Izglītības infrastruktūras izmaksu ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā – skolu ir daudz, bet skolēnu nav, piebilda politiķis.

Ministru prezidents tagad no Šadurska sagaida, ka viņš nāks uz valdību ar redzējumu par situācijas risinājumu.

Kā šonedēļ izteicās Šadurskis, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.

Vairāk uzziniet:  šeit.

KUSTĪBA: Otrreizējai caurlūkošanai Saeimā virza izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 18.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Saeimā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas, vēsta Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumus, kas Saeimā pieņemti šī gada 1.februārī un noteic aizliegumu tā saucamajos ofšoros reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents vēstulē Saeimai norādījis, ka parlamentā atbalstītās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma piemērošana.

Vēstulē prezidents pauž, ka priekšlikumi iesniegti ar mērķi ieviest stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, ierobežot iespēju tajos piedalīties zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētām personām un izvairīties no nodokļu nomaksas, taču jau spēkā esošā likuma redakcija liedz personām, kuras nav izpildījušas savas nodokļu saistības pret valsti, piedalīties iepirkumu konkursos. Tāpat no dalības konkursos jau šobrīd piegādātāji tiek izslēgti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpniecību, korupciju, dalību noziedzīgā organizācijā, ar terorismu saistītiem noziegumiem, profesionālās darbības pārkāpumiem un citu iemeslu dēļ.

Valsts prezidents arī atzīmē, ka praksē līdz šim nav bijuši gadījumi, kad tiesības projekta īstenošanā apgūt publisko finansējumu iepirkuma procedūras rezultātā ieguvusi persona, kas atbilst strīdīgās normas pazīmēm, un ka ierosinājums pēc būtības nerisinātu praksē faktiski pastāvošās problēmas.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Kā skaidro arodbiedrībā, mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme.

LVSADA pauž, ka finanšu krīzes apstākļos 2008.gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji arodbiedrība pret to iebilda, bet kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls.

Arodbiedrībā uzsver, ka politiķi solīja atcelt šos grozījumus tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, kā arī būtiski paaugstināt darba samaksu nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu. «Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši,» uzskata LVSADA.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Reģistrēto jaundzimušo skaits 2018.gada pirmajos trīs mēnešos – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. 

Mirušo skaits pēdējos četros gados ir samērā nemainīgs – 28,5 tūkstoši. Šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 8 004 mirušie, kas ir par 27 mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. 2018.gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3 392 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2017.gadā – par 3 083), liecina CSP dati.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19 Rīgas patversmē; visiem noteikta karantīna

Latvijas Televīzijas vēsta, ka saslimšana konstatēta kādas reliģiskas organizācijas patversmē, kur apstiprināti vismaz 30 COVID-19 saslimšanas gadījumu.

FDP atzinīgi novērtē valdības rīcību COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EM atgādina arī dzīvokļu iemītniekiem ievērot distanci no kaimiņiem

Gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

Izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Igaunijā degvielas tirdzniecība sarukusi par 30%–50%

Degvielas tirgotāji Igaunijā COVID-19 uzliesmojuma un ārkārtas ierobežojumu laikā ir novērojuši būtisku tirdzniecības apjoma kritumu, taču benzīnam un dīzeļdegvielai tas atšķiras, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

airBaltic nogādā mājās vairāk nekā 2 700 pasažieru

Kopumā no 20. līdz 30.martam speciālajos lidojumos airBaltic pārvadājusi 2 262 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus no Abū Dabī, Amsterdamas, Frankfurtes, Stambulas, Londonas, Malagas, Maltas un Tbilisi uz Rīgu.

Elektrības cena nokritusies līdz zemākajam līmenim septiņu gadu laikā

Elektroenerģijas cenas straujo kritumu sekmējuši labvēlīgie laikapstākļi – siltā ziema, vējainais laiks un pieaugušās ūdens rezerves elektroenerģijas ražošanai.

Lielbritāniju mudina COVID-19 dēļ pagarināt Brexit pārejas posmu

Eiropas Parlamenta lielākā partiju apvienība ir nākusi klajā ar aicinājumu Lielbritānijai pārcelt ES izstāšanās pārejas perioda beigu termiņu uz vēlāku laiku, jo, valstij cīnoties ar COVID-19 uzliesmojumu, sarunām ar ES atliek vēl mazāk laika, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Koronavīrusa gadījumi Baltijā. Latvijā – 398, Lietuvā – 533, Igaunijā – 745

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 398. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 533 savas valsts iedzīvotājiem, kas saslimis ar koronavīrusu.

Šuplinska pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni izpaliks

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stājas spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Valdība konceptuāli atbalstījusi 150 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!