bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Digitālizācijas lietas pēdējie vārdi. ZZS «dziedāšana līdzi» Saskaņai. VID amata cīņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā tika skatīta viena no skaļākajām un joprojām līdz galam neatrisinātajām  korupcijas lietām «digitalgeita». Apsūdzētajiem tika dots pēdējais vārds, kurā viņi vainoja gan prokurorus, gan politizētos Latvijas lēmumus, gan tiesas sistēmu Latvijā, tikai ne sevi.

Tikmēr Māris Skujiņš atsaucis savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Koalīcijas vairākums nesteidza paust atbalstu Skujiņa kandidatūrai.

Savukārt Saeima no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Koalīcijas politiķi pauduši sapratni par to, ka Saeima nevienosies par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Cīņa; Izaugsme; Darījums.

PĀRMAIŅAS: Skujiņš atsauc savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Skujiņš

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien [7.jūnijā] informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Jau ziņots, ka koalīcijas vairākums pašlaik nesteidz paust atbalstu Skujiņa kandidatūrai VID ģenerāldirektora amatā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību norādīja, ka atsaukt savu pieteikumu VID vadītāja amatam ir Skujiņa paša izvēle. Tāpat Vaivars piebilda, ka uz VID vadītāja amatu tiks izsludināts jauns konkurss.

Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Vairāk uzziniet:šeit.

KRITUMS: Noraida ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem un atliek izglītības reformu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Saeima ceturtdien, 7.jūnijā, no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Koalīcijas politiķi pauduši sapratni par to, ka Saeima nevienosies par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.

Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma sākot ar 2019.gadu Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda, ka, lai lemtu skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ir jāredz jaunā mācību programma. Premjers uzsvēra, ka jauno 1.klases programmu vēlas redzēt gan deputāti, gan arī tas būtu svarīgi vecākiem. «Tā kā atbildes nav, tad deputāti izšķīrās tālāk neiet,» norādīja Kučinskis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savukārt paudis, ka pozitīvāk būtu vērtējis kompromisa variantu, ka reformu ievieš vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, jo tad visas iesaistītās institūcijas būtu varējušas turpināt gatavoties reformai.

Komentējot sešgadnieku reformas «atlikšanu», Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš pauda, ka arī šāds scenārijs esot pietiekami labvēlīgs, jo, ja vecāki un pedagogi uzskata, ka bērns var uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, viņiem šāda iespēja joprojām ir. Viņasprāt, «sabiedrībai ir jānobriest» šīs reformas ieviešanai un mākslīgi to uzspiest nevajadzētu.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUTĀJUMS: Vai tiešām ir divas Danas? Viena – Eiropas acīs priekšzīmīgā ministre, bet otra – jaunā «mafijas krustmāte» Latvijā?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Vai mūsu visu acu priekšā uz āru nelaužas «donna Dana»? Vai tiešām ir divas Danas? Viena – Eiropas acīs priekšzīmīgā ministre, bet otra – jaunā «mafijas krustmāte» Latvijā?,» raksta laikraksta Dienas Bizness žurnālists Sandris Točs.

Laikrakstā atzīmēts, ka vairums Latvijas finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas paziņojumu ir bijuši stipri dīvaini. «Neizskatās, ka viņai ir bijusi kaut mazākā vēlme ABLV  Bank glābt. Gluži pretēji, uzreiz ir ticis faktiski paziņots, ka tas nebūs nekas īpašs, ja bankas vairs nebūs. Lai arī iepriekš Latvija ir teikusi, ka finanšu eksporta nozare mums ir svarīga, pēc tikšanās ar Maršalu Bilingsliju (Marshall Billingsley), ierēdni no ASV Finanšu ministrijas, Dana ir paziņojusi, ka atstās tikai 5% no nerezidentu noguldījumiem. Nozare, kas ienesa 600 miljonus gadā, tiks likvidēta. Un mums jāsaprot, ka tā ir ASV vēlme.»

Taču Bilingslijs pagājušajā nedēļā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) sniedza interviju, kurā paziņoja: «Mēs neuzstādām prasības neatkarīgai valstij. Mēs tā nedarām.»

Kurš melo – Bilingslijs vai Reizniece-Ozola, retoriski vaicā Dienas Biznesā Točs

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Liepnieks ķeras «pie pēdējā salmiņa», lai izvairītos no sprieduma «vainīgs»

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Einars Repše (no kreisās) un Jurģis Liepnieks

«Manā valdīšanas laikā digitalizācijas lieta šķita šaubīga, tāpēc tā tika nodota prokuratūrai. Apsūdzētā persona Jurģis Liepnieks, vainojot mani, turas «pie pēdējā salmiņa», lai sevi pasargātu no soda piemērošanas,» telefonsarunā ar BNN komentē bijušais Latvijas Ministru prezidents Einars Repše.

Repše uzsver, ja jau Liepnieks uzskata, ka lieta ir politiski motivēta, tad kāpēc, mainoties valdībai, tā dēvētā digitālgeita ir tikpat aktuāla.

Runājot par digitalizācijas projekta ideju, Repše norāda, ka kopumā šis projekts bija progresīvs un vērsts uz Latvijas attīstību, tāpēc viņš centās to atbalstīt. «Tomēr, jo vairāk iedziļinājāmies projekta materiālos, jo vairāk tas likās aizdomīgs, un mudināja domāt, ka tas ir veids, kā dažām personām nopelnīt uz valsts rēķina. Tāpēc lieta tika nodota prokuratūrai,» stāsta Repše.

Repše atzīmē, ka nav ko brīnīties, ka apsūdzētie mēģina sevi attaisnot un vainot prokurorus viņu nekompetencē, pat neskatoties uz esošajiem pierādījumiem. Vienlaikus viņš atturējies komentēt apsūdzības par advokātiem, kas tikai pārstāvējuši savus klientus, jo nav iepazinies ar jaunākajiem tiesas materiāliem.

 Vairāk uzziniet: šeit.

DĪVAINĪBA: Dīvaini, ka ZZS «dzied līdzi» Saskaņai, tā Šadurskis

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dīvaini ir tas, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), būdama koalīcijas vadošā partija, «dzied līdzi» opozīcijā esošajai Saskaņai, laikrakstam Latvijas Avīze norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Komentējot parlamentāriešu diskusijas par izglītības jomas reformām, Šadurskis pauž, ka deputātus nevar piespiest izpētīt pieejamo informāciju. «Pieļauju, ka ir deputāti, kuri neko nav redzējuši un dzirdējuši, kaut atbildīgās komisijas sēdēs satura veidotāji ir iztaujāti krustu šķērsu,» teic ministrs. Viņš piebilda, ka Saeimas komisijā ir arī deputāti, kam vienmēr viss ir slikti, lai arī ko valdība darītu.

Runājot par problēmām reformu virzībā, Šadurskis norāda, ka rēķinājies ar to, ka «mums ir normāla, saderīga valdošā koalīcija». Tādā gadījumā, ja likumprojekts ir akceptēts valdībā, tad arī Saeimā vairs nevajadzētu būt būtiskai revidēšanai, uzskata ministrs.

«Taču šajā gadījumā sanāca tā, ZZS frakcijas deputāti faktiski nostājās pret savu premjeru. Tas man bija drusku negaidīti,» teic Šadurskis.

 Vairāk uzziniet: šeit.

VIRZĪBA: Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielā estrāde pēc pirmā atjaunošanas posma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspluatācijā ir nodots Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms ceturtdien, 7.jūnijā, pulksten 12.00, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Sākotnējais ekspluatācijas termiņš bija noteikts šī gada 18.jūnijs.

Kā pauda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), eksperti atzinīgi novērtējuši gan būvnieku paveiktā darba kvalitāti, gan termiņu, kurā būvniecība paveikta, jo apjomīgās izmaiņas veiktas tikai nedaudz vairāk nekā gada laikā.

«Jau brīdī, kad noslēdzām līgumu par būvdarbu veikšanu, bijām pārliecināti, ka iekļausimies termiņos un estrāde uz Dziesmu un deju svētkiem būs gatava. Nosauktais termiņš lika mobilizēties visai iesaistītajai komandai un šādus termiņus mēs sauksim arī citos estrādes atjaunošanas posmos,» sacīja Burovs, norādot, ka jau līdz Jāņiem tiks izsludināts iepirkums par otrā posma pirmās daļas būvdarbu veikšanu, paredzot, ka darbi jāpabeidz līdz 2020.gada jūnijam.

Arī Latvijas Būvinženieru savienības vadītāja vietniece Helēna Endriksone apstiprināja, ka objekts pieņemts bez neviena iebilduma. «Savā darba mūžā esmu pieņēmusi ekspluatācijā tūkstošiem objektu, bet pirmo reizi vēsturē piedzīvoju brīdi, ka visu nodod ekspluatācijā 11 dienas pirms termiņa. Pirms gada daudzi smīkņāja, vai tas vispār būs iespējams, taču būvniekiem ir bijusi izcila sadarbība un darbs ir paveikts ļoti kvalitatīvi un profesionāli,» sacīja Endriksone.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Tiesas sēžu atlikšana smagās korpucijas lietās – slimošana, aizņemtība un nevēlēšanās pasludināt spriedumu?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Nespējot skaļās lietās panākt saprātīgu tiesas procesa ievērošanu, tiek grauta sabiedrības uzticība valstij un tiesu varai. Turklāt parādās apsūdzēto iespējas izsprukt no atbilstoša soda un sabiedrība aizmirst, ka kādreiz vispār šādas skaļas lietas ir vispār eksistējušas,» norāda prokurors Māris Leja.

Savulaik skandalozās Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta jau piecus gadus ir iestrēgusi tiesā, un prokurors, kurš tajā uztur apsūdzību, uzskata, ka Latvijā nepieciešams mainīt pieeju skaļu korupcijas lietu izskatīšanā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja šo krimināllietu apsūdzību celšanai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma 2010.gada rudenī. 2011.gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai.

Lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt tikai 2013.gada 5.februārī, kad prokurors klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

Patlaban lietā tiek pratināti apsūdzētie, taču, atskatoties uz paveikto, Leja nenoliedza, ka lietas izskatīšanas process ir gauss. Kopš tiesas procesa sākuma vairāki desmiti tiesas sēžu nav notikušas. Šogad vien aptuveni desmit no vismaz 22 sēdēm atliktas vai noņemtas no izskatīšanas.

Tiesas sēdes nav notikušas pārsvarā apsūdzēto advokātu lūgumu dēļ. Advokāti devušies vai nu komandējumos, vai arī aizņemti citās prāvās. Pēdējā laikā biežāka kļuvusi arī slimošana. Tāpat lēno procesu ietekmē tas, ka lietā ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.