bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Šonedēļ vairākas politiskās partijas cīnās par Latvijas tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījumu, jo uzskata, ka viņš ir atbildīgs par nesakārtotiem likumiem attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu. Tikmēr daži politiķi apgalvo, ka ministrs ir pat iesaistīts «mafijas shēmās».

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu atļaut ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

Tikmēr pārmaiņas sagaidījusi Latvijas Valsts policija. Pēc 27 gadu ilga perioda tā nākusi klajā ar pilnībā jaunu policijas automašīnas marķējumu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Cīņa; Izaugsme; Darījums.

VIRZĪBA: FKTK atļauj ABLV Bank īstenot pašlikvidācijas plānu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdien, 12.jūnijā, ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu atļaut ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, preses konferencē informē FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Par šādu FKTK lēmumu ir informēta Eiropas Centrālā banka (ECB), kura ir izvērtējusi prudenciālās uzraudzības aspektus. «Pašlikvidācijas process ir pamats ABLV Bank vadības maiņai, valdes funkcijas turpmāk pārņemot likvidatoriem,» komentē Putniņš.

FKTK šī gada 5.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes pašlikvidāciju veic likvidators vai vairāki likvidatori. Pašlikvidācijas plāna izskatīšanas gaitā FKTK ir nodrošinājusi arī bankas ieteikto likvidatoru izvērtējumu atbilstoši prasībām, kādām jāatbilst jebkuras bankas vadībai. FKTK «ir guvusi pārliecību, ka visi bankas pieteiktie likvidatoru kandidāti varēs nodrošināt objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, tāpat nav konstatēti esoši vai iespējami interešu konflikti kā šķērslis šo likvidatoru darbībai».

ABLV Bank pašlikvidācijas procesu nodrošinās – Arvīds Kostomārovs, Andris Kovaļčuks, Elvijs Vēbers un Eva Berlaus.

Komisija vēsta, ka FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus ABLV Bank papildu iesniegtos dokumentus t.sk. tos, kas atspoguļo tās finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem. Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica ABLV Bank aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu, skaidro FKTK pārstāvji.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Kredītdevējiem varētu noteikt pienākumu pārliecināties par potenciālo aizņēmēju spējām atmaksāt aizdevumu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima vērtēs likumu grozījumus, paredzot, ka turpmāk kredītdevējiem – gan kredītiestādēm, gan nebanku kredītdevējiem – būs pienākums pārliecināties par potenciālo aizņēmēju ienākumiem un spējām atdot aizņēmumu.

Grozījumus Kredītiestāžu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumos Saeimā iesniedza koalīcijas deputāti.

Vienotība paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra, ka likumu grozījumi būtiski ierobežos bezatbildīgu kredītu izsniegšanu. Ar abu likumu grozījumiem tiks noteikts, ka Kredītinformācijas birojā būs pieejama visa nepieciešamā informācija par potenciālā aizņēmēja maksātspēju – darbavietas nosaukums, ienākumu apjoms, pastāvošās saistības un to izpildes disciplīna. Grozījumi paredz, ka gan kredītiestādēm, gan nebanku kredītdevējiem būs jāsniedz nepieciešamā informācija Kredītinformācijas birojam.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto informāciju, 2017.gadā pārbaudes veiktas 16 kapitālsabiedrībās un tajās visās ir konstatēti pārkāpumi, proti, virknē gadījumu aizņēmumi izsniegti apmērā, ko patērētājs, visticamāk, nevar atļauties atmaksāt un virknē gadījumu aizņēmumi izsniegti, ņemot vērā neoficiālos ienākumus.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUTĀJUMI: Kaimiņš: Dienā, kad nošauta amatpersona, Rasnačs supo

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pārtraukums sēdei par opozīcijas izteiktajiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisijas pieprasījumiem līdz nākamajai nedēļai tika izsludināts, jo vairāki deputāti taisījās piedalīties 14.jūnija padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Lūk, neliels ieskats tajā, kāpēc diskusijas varēja ievilkties un ko par to visu saka Rasnačs.

Vairāk uzziniet: šeit un šeit.

CĪŅA: Vairāk saules piespiedu kārtā apturētās darbības dēļ cietis zaudējumus 25 000 eiro apmērā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš

Restorānu tīkls Vairāk saules, kam kriminālpolicijas veikto kratīšanu dēļ piespiedu kārtā nācās apturēt darbību, jau cietis zaudējumus 25 000 eiro apmērā, norāda Vairāk saules līdzīpašnieki Endijs Bērziņš un Mārtiņš Kalniņš.

Bērziņš un Kalniņš uzsver, ka Vairāk saules nekad nav izmantojuši un neizmanto iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā.

Viņu ieskatā otrdien, 12.jūnijā, notikusī kriminālpolicijas veiktā kratīšana Vairāk saules restorānos un ražotnē uzskatāma par neadekvātu un nepamatotu varas demonstrēšanu. Turklāt no policijas puses neesot notikusi «nekāda normāla komunikācija» ar uzņēmuma pārstāvjiem, kas ļautu novērst radušos situāciju un pilnīgu uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Vairāk saules  līdzīpašnieks Endijs Bērziņš sacīja, ka uzņēmuma īpašnieki ir pilnīgi pārliecināti, ka viņiem nav, ko slēpt, jo uzņēmums nekad nav sagrozījis kases aparātus un nekad neplāno to darīt. «Vēl vairāk, mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» uzsver Bērziņš.

Viņš atzīmē, ka Vairāk saules aktīvi darbojas VID un Latvijas Restorānu biedrības izveidotajā darba grupā, kas strādā pie sabiedriskās ēdināšanas nozares sakārtošanas. «Patlaban mūs uztrauc uzņēmuma reputācijai nodarītais kaitējums un radītie zaudējumi apturētās darbības dēļ,» norāda Bērziņš.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS:  Policija iepazīstina ar jauno vizuālo identitāti; Latvijas simtgadē tiks pie jauna auto marķējuma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts policijas automašīna ar jauno trafarējumu, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju

Plānots, ka pirmās Valsts policijas (VP) automašīnas ar jauno trafarejumu būs sagatavotas līdz 18.novembrim, bet visa policijas autoparka nomaiņa atbilstoši jaunajai vizuālajai identitātei paredzēta līdz 2020.gadam, stāsta VP pārstāvji.

Pirmdien, 11.jūnijā, VP un Iekšlietu ministrijas vadība demonstrēja pirmo policijas automašīnu, kurai 27 gadus kalpojusī vizuālā identitāte nomainīta uz pilnībā jaunu marķējumu. Jaunā vizuālā identitāte tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, tās pasniedzējiem un studentiem, kā arī ņemta vērā ārvalstu pieredze.

Jaunajā marķējumā izmantoti zilas, gaiši zaļas un pelēkas krāsas elementi. Elementu izvietojumā redzams arī latvisks ornaments jeb Laimas zīme. Spēkrata rotā uzraksts Policija un neliels uzraksts Mūsu darbs – jūsu drošībai. Tāpat spēkrata sānos redzams policijas tālruņa numurs un neliela Latvija karodziņa emblēma.

VP priekšnieks Ints Ķuzis un Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis žurnālistiem pastāstīja, ka LMA bija sagatavojusi vairākus trafarejuma variantus, taču policijas vadība izlēmusi par labu augstākminētajam. «Atpazīstamība ir, un automašīnas redzamība naktī un dienā būs vēl labāka. Tas mūsdienās ir ļoti svarīgi,» galvenos ieguvumus no jaunā marķējuma minēja Krapsis.

Lai policijas automašīnas un motociklus ar jauno trafarejumu varētu novirzīt uzdevumu pildīšanai, nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumus. Līdz ar normatīvās bāzes izmaiņām spēkratu pārmarķēšanai būs nepieciešams novirzīt arī atbilstošu finansējumu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Ģirts Valdis Kristovskis: Kāpēc reputāciju nemēra «lembergos»?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils mērs Aivars Lembergs

««Martinsons izgāž Māri Skujiņu!» skarbi ziņo mediju virsraksti! «Vajadzēja izvērtēt savu pagātni, būt gatavam atbildēt uz jebkurām šaubām, ja reiz pieteicās konkursā uz valsts iestādes vadītāja amatu!» Šādi un līdzīgi Skujiņa kandidatūras caurkrišanu komentē politiķi, kuru skatījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta piemērotības izšķirošs rādītājs ir uzņēmēja Māra Martinsona pazīšanas fakta noliegšana,» saka Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

«Lai arī kāda ir patiesība par uzņēmuma Energo Capital gaņģos tālajā 2012.gadā, iespējams, notikušo Skujiņa un Martinsona ceļu krustošanos, kuru izskaitļojusi pētnieciskā žurnālistika, skaidrs ir tas, ka šis fakts, visticamāk, nebija iekļauts VID ģenerāldirektora amata kandidātu atlases kritērijos, kurus noteikusi Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas izveidotā komisija,» turpina deputāts.

«Tomēr tā vai citādi, tieši Skujiņa un Martinsona pazīšanās fakta precizējums ir kļuvis par Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un finanšu ministres darba kārtības jautājumu. Tomēr cik pamatota un ierasta ir šāda prakse? Nopietni ironiskā kārtā rodas jautājums nevis par to, kāpēc Valsts kancelejas atlases komisijas izvēlētais pretendents tik ātri pirmo grūtību priekšā izkāra balto atkāpšanās karogu, bet gan tas, vai pret VID ģenerāldirektora amata kandidātu attiecinātā potenciālo paziņu reputācijas vētīšanas prakse tagad tiks piemērota arī visās citās valsts pārvaldes situācijās? Arī nākamajos valsts amatpersonu atlases gadījumos? Šādas ķecerīgas domas nāk galvā, ja zināms, ka, neskatoties uz «Martinsona fenomenu» Skujiņa izgāšanā, Martinsona uzņēmumus dažādu celtniecības projektu realizēšanā turpina izvēlēties ministrijas, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes. Kur gan šeit ir konsekvence?» izdevumā Latvijas Avīze publicētajā rakstā retoriski jautā Kristovskis.

Vairāk uzziniet: šeit.

IETEIKUMS: Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. BIOR ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilonda Stepanova.

Valsts kontrolē skaidro, ka nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti un augstu dzīvnieku veselības līmeni ir svarīgs Zemkopības ministrijas uzdevums. Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par to, lai tiktu noteikts nepieciešamo analīžu skaits un izmeklējumiem vajadzīgais finansējums.  BIOR laboratoriskajai kontrolei gadā tiek piešķirti vidēji 2,2 miljoni eiro, bet tas, kā tiek noteikts, cik un kādi izmeklējumi par šo finansējumu jāveic, nav līdz galam izsekojams, turpina kontrolē.

Revidenti konstatējuši, ka valsts finansēto izmeklējumu izmaksas nemaz nav nosakāmas, jo skaidra regulējuma pašizmaksas rēķināšanai nav, bet pašā BIOR šāda metodika tika izstrādāta tikai 2016. gada beigās. BIOR revīzijā varēja iesniegt tikai 23 no kopumā 460 valsts oficiālās kontroles ietvaros veikto izmeklējumu pašizmaksas aprēķiniem.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri