bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Briselē sākās NATO samits, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai un attiecībām ar ES un Krieviju. Samitā no Latvijas piedalās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt ABLV Bank licenci. ECB lēmums pieņemts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšlikuma, kas iesniegts ECB izskatīšanai, ņemot vērā ABLV Bank akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu.

Savukārt Kanāda  ir nolēmusi uz četriem gadiem pagarināt Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību, paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Pierre James Trudeau). Līdz šim noteiktais vadības termiņš bija 2019.gads.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Cīņa; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

NĀKOTNE: Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās NATO samitā.

Bergmanis uzskata, ka jebkura valsts var palielināt izdevumus aizsardzībai, ja vien ir politiskā apņemšanās un atbalsts, taču pasaulē daudzi aizsardzības ministri, kas vēlas papildus līdzekļus savai nozarei.

Aizsardzības ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecina, ka 2016.gadā Latvijas aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta, bet 2017.gadā – 1,7%. 2018.gadā aizsardzības nozares budžeta palielināts līdz 2% iekšzemes kopprodukta. Šī gada aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

«Daudzas valstis turpinās attīstīt bruņotos spēkus, jo 2% no IKP ir minimums, kas jānodrošina aizsardzībai. Mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu,» paziņo ministrs.

Arī Latvija, saskaroties ar mūsdienu draudiem, attīsta savus bruņotos spēkus un stiprina sabiedroto uzņemošās valsts spējas, kam būs nepieciešams finansējums. «Arī mums būs nepieciešami līdzekļi, piemēram, daudznacionālās divīzijas Ziemeļi štāba izveidošanai Ādažu bāzē. Mēs esam ieplānojuši dažādus projektus, taču jāņem vērā, ka mainās izmaksas, kaut vai, piemēram, tajā pašā celtniecībā,» norāda ministrs.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) turpmāku attīstību.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā – šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Kučinska birojā skaidroja, ka šāds solis sperts, lai efektīvāk izmantotu resursus, novērstu pakalpojumu dublēšanu un tālāk uzlabotu uzņēmumu efektivitāti pamatpakalpojumu sniegšanā, lai palielinātu Lattelecom un LMT inovatīvo kapacitāti un aktivizētu jaunu globāli eksportspējīgu produktu izstrādi, kā arī, lai pilnībā ieviestu labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: ABLV Bank anulēta licence kredītiestādes darbībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt ABLV Bank licenci, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

ECB lēmums pieņemts pēc FKTK priekšlikuma, kas iesniegts ECB izskatīšanai, ņemot vērā ABLV Bank akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu un FKTK 12.jūnija pieņemto lēmumu atļaut ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Šis ir plānots un likumsakarīgs solis bankas pašlikvidācijas procesā un  tas nekādā veidā neietekmē pašlikvidācijas procesa gaitu. FKTK turpina pašlikvidācijas procesa uzraudzību saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu un kārtību.»

BNN jau ziņoja, ka FKTK šī gada 12.jūnijā iesniedza ECB lēmuma projektu par bankas licences anulēšanu. ECB pieņemtais lēmums stājās spēkā 11.jūlijā pulksten 24.00 pēc Latvijas laika.

Likvidators 18.jūnijā oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja paziņojumu par bankas likvidāciju, kas savukārt bija sākums trīs mēnešu termiņam kreditoru prasību iesniegšanai. Kreditoru prasību iesniegšana turpinās un bankas licences anulēšana šo procesu neietekmē.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta Eurostat publicētie dati.

Saskaņā ar tiem pērn mūsu valstī dzīvojošo skaits, rēķinot uz 1 000 iedzīvotājiem, sarucis par 8,1. Vislielākais kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1 000 iedzīvotājiem, samazinājies par 13,8, un Horvātijā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1 000 iedzīvotājiem, sarucis par par 11,8.

Vēl iedzīvotāju skaita samazinājums pērn reģistrēts Bulgārijā (-7,3 uz 1000 iedzīvotājiem), Rumānijā (-6,2), Grieķijā (-2,7), Ungārijā (-2), Portugālē (-1,8) un Itālijā (-1,7).

Kopumā iedzīvotāju skaita kritums pērn reģistrēts deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 bloka zemēs tas pieaudzis.

Vairāk uzziniet: šeit.

TURPINĀJUMS: Kanāda uz četriem gadiem pagarina Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (no kreisās) un Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kanāda uz četriem gadiem pagarinās Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību, preses konferencē paziņo Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Pierre James Trudeau).

Līdz šim noteiktais vadības termiņš bija 2019.gads, taču tas tiks pagarināts vēl uz četriem gadiem, pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) teic Trudo.

Kučinskis atzīst, ka šāds Kanādas lēmums – vēl uz četriem gadiem turpināt stiprināt drošību reģionā – ir lieliska dāvana Latvijas simtgadē.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa turpina: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma. Diskusijas laikā sarunu festivālā Lampa par šo jautājumu gandrīz visas partijas tajā brīdī, kad nerunāja kamerās, bija gatavas atzīt, ka tā būtu jārisina.»

Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.

Kažoka skaidro, ka partijas vai nu mēģina iztikt ar pavisam mazām summām, kas ir nepietiekamas, lai varētu strādāt, vai arī mēģina «shēmot». «Dažkārt tās ar savām shēmām «uzraujas», proti, tiesībsargājošās iestādes to pamana.» Viņa gan piebilst, ka lielākoties atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamana «shēmošanu».

Vairāk uzziniet: šeit.

LĒMUMS: Pieņem lēmumu Vidzemes tirgu iekļaut Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas dome pieņēmusi galējo lēmumu par Vidzemes tirgus ieguldīšanu Rīgas Centrāltirgus (RCT) pamatkapitālā. Domnieki trešdien, 11.jūlijā, kārtējo reizi skatīja jautājumu par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā. Šis jautājums komitejās ir skatīts vairākas reizes un katru reizi opozīcija aicinājusi šo lēmumu atlikt, jo pēc opozicionāru domām, RCT vispirms ir jāizstrādā konkrēta attīstības vīzija un tikai pēc tam jālūdz tirgu nodot viņu pārziņā.

Arī partijas Latvijas attīstībai frakcijas deputāts Viesturs Zeps bija iesniedzis priekšlikumu iekļaut tirgu RCT pamatkapitālā tikai tad, kad tiks izvērtētas un pieņemtas RCT izstrādātās Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas, kā arī sēdes sākumā rosināja šo jautājumu vispār neskatīt.

Zeps sēdē atkārtoti interesējās – kāpēc tirgus jāiekļauj pamatkapitālā jau tagad, nevis pēc tam, kad būs skaidri zināma tā nākotne. RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks deputātiem sacīja – lai nodrošinātu tā attīstību. Viņš skaidroja, ka gan juridiski, gan ekonomiski RCT nav izdevīgi veikt stratēģijas izpēti un izstrādi, ja viņi ir tikai nomnieki, nevis teritorijas īpašnieki.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!