bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Saeimas «krēsliem». Ugunsgrēki turpinās. Zilaļģu ziedēšana Baltijā.

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā arvien spilgtāk var mainīt cīņu par vietām Saeimā. Atbilstoši SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa teiktajam – ja līdz šim neizlēmušo balsis sadala proporcionāli, tad var teikt, ka droši Saeimā iekļūtu Saskaņa, ZZS, KPV LV un Nacionālā apvienība.

Tikmēr Valdgales ugunsgrēka dzēšana joprojām turpinās. Pēc ekspertu paustā, neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu pilnībā varētu likvidēt tikai rudens lietavās.

Uz priecīgākas nots – valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Brīdinājums; Ugunsgrēks.

PAZIŅOJUMS: Cīņa par Saeimas «krēsliem» kļūs arvien spraigāka – Kivičs paziņo, ka dodas politikā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mūziķis un RigaTV24 raidījuma Rampas Ugunis vadītājs Andris Kivičš paziņojis par vēlmi pievienoties Artusa Kaimiņa vadītājai partijai KPV LV, kā arī startēt kopā gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās.

Par iestāšanos politikā Kivičs vēsta sociālajos tīklos ar uzsvaru, ka vēlas mainīt Latvijā esošo politisko situāciju:

«Es gribu dzīvot Latvijā, kur politiķi sarunājas ar sabiedrību saprotamā valodā. Es gribu dzīvot valstī, kur regulāras nejēdzības nav norma. Latvijā, kur cilvēki neiebilst maksāt nodokļus, jo tic valsts pārvaldei. Valstī, kur politiķi atbild par vārdiem un darbiem. Šis ir mūsu laiks, un es vairs negribu par to runāt tikai virtuvē, pie viesību galda vai frizētavā.
Paldies Rīgatv24 un raidījuma Rampas Ugunis komandai un skatītājiem par šiem četriem gadiem un 1 100 raidījumiem. Ir pienācis laiks, es eju politikā. KPV.LV, TIKAI UZ PRIEKŠU! MĒS UZVARĒSIM!»

Tikmēr par to, ka Kivičs startēs 13. Saeimas vēlēšanās liecina Kaimiņa ieraksts sociālajā tīklā Facebook. 

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA AR UGUNI: Valdgales ugunsgrēka dzēšanai pagaidām resursu pietiek

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdgales ugunsgrēka dzēšanā ceturtdien, 26.jūlijā, iesaistīties Baltkrievijas helikopters, savukārt papildu ārvalstu helikopteri patlaban nav nepieciešami, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Dienestā skaidro, ka, pamatojoties uz atbildīgo dienestu situācijas novērtējumu notikuma vietā, pieņemts lēmums mainīt starptautiskās palīdzības lūguma statusu no starptautisko resursu pieprasīšanas uz situācijas monitoringu.

Tas nozīmē, ka iespējamie palīdzības sniedzēji ir apzināti un informēti par šā brīža situāciju notikuma vietā, kur viņu resursi šobrīd nav nepieciešami. Tomēr, situācijai mainoties, viņi joprojām ir gatavi nekavējoties nākt palīgā ugunsgrēka dzēšanas darbos Talsu novadā, skaidroja dienestā.

«Sākotnēji starptautiskā palīdzība tika lūgta, kad Latvijas un Lietuvas helikopteriem bija tehniskā apkope. Patlaban dzēšanas darbos papildus helikopteru resursi nebūs nepieciešami, jo šobrīd glābšanas darbos jau iesaistījušies Latvijas un Lietuvas helikopteri un šodien vēl ieradīsies Baltkrievijas helikopters,» norāda dienestā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: VM kavējas sasaukt noslēdzošo sēdi par mediķu samaksas jautājumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Darba grupas par mediķu samaksas jautājumiem ziņojuma sagatavošanai esot nepieciešams papildu laiks informācijas apkopošanai un nepieciešamo aprēķinu veikšanai, tāpēc darba grupas noslēdzošā sēde šonedēļ vēl netiks sasaukta.

Iepriekš bija plānots, ka darba grupa ziņojumu sagatavos līdz rītdienai, 27.jūlijam.

Kā skaidroja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pirms noslēdzošās sanāksmes sasaukšanas nepieciešams veikt aprēķinus, kas tiks pamatoti ar informāciju, kuru ministrija saņem no ārstniecības iestādēm, proti, iestādēm jāsniedz dati par nodarbinātajiem mediķiem.

Šneiders norāda, ka nepieciešamā apjoma informācijas sagatavošana ir apjomīgs darbs, kas šonedēļ gan tikšot pabeigts. «Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta un apkopota, sanāksmi plānots sasaukt nākamajā nedēļā,» uzsver ministrijas pārstāvis.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) paudusi satraukumu par to, ka VM «nezināmu iemeslu» dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka VM vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē esot aizdomīga. «Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris,» atzīmē Keris.

Vairāk uzziniet: šeit.

BRĪDINĀJUMS: Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā cilvēku darbības rezultātā izplatās arvien plašākBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidro Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.

Boikova norāda, ka Baltijas jūrā, iestājoties karstam laikam, zilaļģu veidošanās novērota arī pirms dažiem gadsimtiem. Tā ir ļoti sena parādība Baltijas jūrā, taču cilvēka darbības rezultātā pie antropogēnās slodzes un lauksaimniecības notekūdeņiem šis fenomens iegūst arvien plašāku izplatību, ekosistēmai nodarot lielus zaudējumus.

«Jāsaprot, ka Baltijas jūrā zilaļģes zied ļoti, ļoti sen. Vēl 18.gadsimtā, kad nenotika intensīva rūpniecība, Baltijas jūrā tika novērota zilaļģu vairošanās. Jautājums ir par to, cik daudz, kādos izmēros un cik ilgstoši,» teic pētniece.

Pavasarī, kad upes jūrā ienes pietiekoši daudz slāpekļa un fosforu, tad zied citas aļģes, kas minētās vielas notērē. Savukārt vasarā, kad neorganiskais slāpeklis tuvojas nullei, tad savairojas tādas zilaļģes, kas slāpekli, kas nepieciešams viņu dzīvības procesiem, spēj paņemt no gaisa, stāsta Boikova.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Valdība atbalsta ieceri ziedot pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām

Valdība otrden, 24.jūlijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, likuma grozījumi paredz, ka noteiktus produktus, kuri ir marķēti ar Ieteicams līdz… un kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem, noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, skaidro ministrijā.

Lai to varētu darīt, Ministru kabinetam jānoteic, kādās situācijās, kuras produktu grupas un kādā kārtībā drīkstēt izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa Ieteicams līdz... beigām, un šai normai spēkā būs jāstājas 2019.gada 1.jūlijā.

Likumprojekts Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

BNN jau ziņoja, ka patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu Ieteicams līdz

Vairāk uzziniet: šeit.

TAISNĪBA: VTO: Uzraugi pārkāpumus nekonstatē; ievērojami pastiprinās ogļu laistīšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils tirdzniecības osta (VTO) šovasar veic pastiprinātu ogļu laistīšanu jeb mitrināšanu, lai novērstu sausuma un vēja iespēju ogļu putēšanas radīšanai, informē uzņēmuma pārstāvji. Tāpat tiek norādīts, ka ogļu pārkraušanas kompleksos diennakts režīmā darbojas putekļu monitoringa iekārtas, ar kuru palīdzību uzņēmums kontrolē, lai netiktu pārsniegts pieļaujamais ogļu putekļu daļiņu diennakts robežlielums (50 µg/m3).

Tiek atzīmēts, ka ogļu putekļu koncentrācijas atbilstību pieļaujamām normām kontrolē arī Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde, kura pārkāpumus uzņēmuma darbībā nav konstatējusi.

«VTO veic visus nepieciešamos pasākumus putēšanas mazināšanai, taču uzņēmuma spēkos nav ietekmēt ne šajā gadā valdošo sausumu, ne arī Ziemeļa vēja virzienu. Tomēr pat neraugoties uz laika apstākļu ietekmi, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) gaisa kvalitātes mērījumu datiem, ar kuriem katrs interesents var iepazīties LVĢMC mājas lapā, gaisa kvalitāte Ventspilī atbilst normatīvo aktu prasībām un pieļaujamā piesārņojuma norma nav pārsniegta,» atzīmē VTO pārstāvji.

Eksperti atzīmē, ka ogļu putekļi nav un nevar būt vienīgais gaisa piesārņojuma avots. «Nevajadzētu aizmirst arī par transportu un dažādām ražotnēm. Turklāt tā kā ogļu kravu apjomi ir ievērojami samazinājušies, to radīto putekļu koncentrācija nevar būt «tik liela, kāda nekad iepriekš nav bijusi». VTO tiek veikts nepārtraukts ogļu putekļu monitorings, kura datus kontrolē arī VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde, un ogļu putekļu koncentrācija atbilst pieļaujamām normām.»

Vairāk uzziniet: šeit.

REITINGS: Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvo KPV LV; lielākais kritums ZZS

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partijas KPV LV valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (no kreisās) un partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems

Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvojusi KPV LV, apsteidzot Attīstībai/Par un Nacionālo apvienību, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptauja tika veikta pēc Saeimas deputāta, partijas KPV LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšanas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Saskaņas reitings jūlijā, salīdzinot ar jūniju, audzis par 0,4 procentpunktiem, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts sarucis par diviem procentpunktiem, Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstītāju loks audzis par 0,7 procentpunktiem, bet apvienības Attīstībai/Par reitings sarucis par 0,3 procentpunktiem.

KPV.LV reitings audzis par 2,6 procentpunktiem, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) – par 0,1 procentpunktiem, bet Jaunajai Vienotībai reitings audzis par 0,2 procentpunktu.

Vispopulārākā partija jūnijā joprojām bijusi Saskaņa, par kuru balsotu 21,4% aptaujāto. Par ZZS balsi atdotu 12,4% vēlētāju, par KPV.LV – 7%, bet par VL-TB/LNNK – 6,8%. Nākamā populārākā partija ir Attīstībai/Par ar 4,4% atbalstu, tai seko JKP ar 3,9% reitingu. Jaunās Vienotības reitings saskaņā ar aptaujas datiem jūlijā bijis 2,9%.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.