bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Saeimas «krēsliem». Ugunsgrēki turpinās. Zilaļģu ziedēšana Baltijā.

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā arvien spilgtāk var mainīt cīņu par vietām Saeimā. Atbilstoši SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa teiktajam – ja līdz šim neizlēmušo balsis sadala proporcionāli, tad var teikt, ka droši Saeimā iekļūtu Saskaņa, ZZS, KPV LV un Nacionālā apvienība.

Tikmēr Valdgales ugunsgrēka dzēšana joprojām turpinās. Pēc ekspertu paustā, neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu pilnībā varētu likvidēt tikai rudens lietavās.

Uz priecīgākas nots – valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Brīdinājums; Ugunsgrēks.

PAZIŅOJUMS: Cīņa par Saeimas «krēsliem» kļūs arvien spraigāka – Kivičs paziņo, ka dodas politikā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mūziķis un RigaTV24 raidījuma Rampas Ugunis vadītājs Andris Kivičš paziņojis par vēlmi pievienoties Artusa Kaimiņa vadītājai partijai KPV LV, kā arī startēt kopā gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās.

Par iestāšanos politikā Kivičs vēsta sociālajos tīklos ar uzsvaru, ka vēlas mainīt Latvijā esošo politisko situāciju:

«Es gribu dzīvot Latvijā, kur politiķi sarunājas ar sabiedrību saprotamā valodā. Es gribu dzīvot valstī, kur regulāras nejēdzības nav norma. Latvijā, kur cilvēki neiebilst maksāt nodokļus, jo tic valsts pārvaldei. Valstī, kur politiķi atbild par vārdiem un darbiem. Šis ir mūsu laiks, un es vairs negribu par to runāt tikai virtuvē, pie viesību galda vai frizētavā.
Paldies Rīgatv24 un raidījuma Rampas Ugunis komandai un skatītājiem par šiem četriem gadiem un 1 100 raidījumiem. Ir pienācis laiks, es eju politikā. KPV.LV, TIKAI UZ PRIEKŠU! MĒS UZVARĒSIM!»

Tikmēr par to, ka Kivičs startēs 13. Saeimas vēlēšanās liecina Kaimiņa ieraksts sociālajā tīklā Facebook. 

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA AR UGUNI: Valdgales ugunsgrēka dzēšanai pagaidām resursu pietiek

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdgales ugunsgrēka dzēšanā ceturtdien, 26.jūlijā, iesaistīties Baltkrievijas helikopters, savukārt papildu ārvalstu helikopteri patlaban nav nepieciešami, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Dienestā skaidro, ka, pamatojoties uz atbildīgo dienestu situācijas novērtējumu notikuma vietā, pieņemts lēmums mainīt starptautiskās palīdzības lūguma statusu no starptautisko resursu pieprasīšanas uz situācijas monitoringu.

Tas nozīmē, ka iespējamie palīdzības sniedzēji ir apzināti un informēti par šā brīža situāciju notikuma vietā, kur viņu resursi šobrīd nav nepieciešami. Tomēr, situācijai mainoties, viņi joprojām ir gatavi nekavējoties nākt palīgā ugunsgrēka dzēšanas darbos Talsu novadā, skaidroja dienestā.

«Sākotnēji starptautiskā palīdzība tika lūgta, kad Latvijas un Lietuvas helikopteriem bija tehniskā apkope. Patlaban dzēšanas darbos papildus helikopteru resursi nebūs nepieciešami, jo šobrīd glābšanas darbos jau iesaistījušies Latvijas un Lietuvas helikopteri un šodien vēl ieradīsies Baltkrievijas helikopters,» norāda dienestā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: VM kavējas sasaukt noslēdzošo sēdi par mediķu samaksas jautājumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Darba grupas par mediķu samaksas jautājumiem ziņojuma sagatavošanai esot nepieciešams papildu laiks informācijas apkopošanai un nepieciešamo aprēķinu veikšanai, tāpēc darba grupas noslēdzošā sēde šonedēļ vēl netiks sasaukta.

Iepriekš bija plānots, ka darba grupa ziņojumu sagatavos līdz rītdienai, 27.jūlijam.

Kā skaidroja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pirms noslēdzošās sanāksmes sasaukšanas nepieciešams veikt aprēķinus, kas tiks pamatoti ar informāciju, kuru ministrija saņem no ārstniecības iestādēm, proti, iestādēm jāsniedz dati par nodarbinātajiem mediķiem.

Šneiders norāda, ka nepieciešamā apjoma informācijas sagatavošana ir apjomīgs darbs, kas šonedēļ gan tikšot pabeigts. «Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta un apkopota, sanāksmi plānots sasaukt nākamajā nedēļā,» uzsver ministrijas pārstāvis.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) paudusi satraukumu par to, ka VM «nezināmu iemeslu» dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka VM vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē esot aizdomīga. «Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris,» atzīmē Keris.

Vairāk uzziniet: šeit.

BRĪDINĀJUMS: Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā cilvēku darbības rezultātā izplatās arvien plašākBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidro Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.

Boikova norāda, ka Baltijas jūrā, iestājoties karstam laikam, zilaļģu veidošanās novērota arī pirms dažiem gadsimtiem. Tā ir ļoti sena parādība Baltijas jūrā, taču cilvēka darbības rezultātā pie antropogēnās slodzes un lauksaimniecības notekūdeņiem šis fenomens iegūst arvien plašāku izplatību, ekosistēmai nodarot lielus zaudējumus.

«Jāsaprot, ka Baltijas jūrā zilaļģes zied ļoti, ļoti sen. Vēl 18.gadsimtā, kad nenotika intensīva rūpniecība, Baltijas jūrā tika novērota zilaļģu vairošanās. Jautājums ir par to, cik daudz, kādos izmēros un cik ilgstoši,» teic pētniece.

Pavasarī, kad upes jūrā ienes pietiekoši daudz slāpekļa un fosforu, tad zied citas aļģes, kas minētās vielas notērē. Savukārt vasarā, kad neorganiskais slāpeklis tuvojas nullei, tad savairojas tādas zilaļģes, kas slāpekli, kas nepieciešams viņu dzīvības procesiem, spēj paņemt no gaisa, stāsta Boikova.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Valdība atbalsta ieceri ziedot pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām

Valdība otrden, 24.jūlijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, likuma grozījumi paredz, ka noteiktus produktus, kuri ir marķēti ar Ieteicams līdz… un kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem, noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, skaidro ministrijā.

Lai to varētu darīt, Ministru kabinetam jānoteic, kādās situācijās, kuras produktu grupas un kādā kārtībā drīkstēt izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa Ieteicams līdz... beigām, un šai normai spēkā būs jāstājas 2019.gada 1.jūlijā.

Likumprojekts Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

BNN jau ziņoja, ka patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu Ieteicams līdz

Vairāk uzziniet: šeit.

TAISNĪBA: VTO: Uzraugi pārkāpumus nekonstatē; ievērojami pastiprinās ogļu laistīšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils tirdzniecības osta (VTO) šovasar veic pastiprinātu ogļu laistīšanu jeb mitrināšanu, lai novērstu sausuma un vēja iespēju ogļu putēšanas radīšanai, informē uzņēmuma pārstāvji. Tāpat tiek norādīts, ka ogļu pārkraušanas kompleksos diennakts režīmā darbojas putekļu monitoringa iekārtas, ar kuru palīdzību uzņēmums kontrolē, lai netiktu pārsniegts pieļaujamais ogļu putekļu daļiņu diennakts robežlielums (50 µg/m3).

Tiek atzīmēts, ka ogļu putekļu koncentrācijas atbilstību pieļaujamām normām kontrolē arī Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde, kura pārkāpumus uzņēmuma darbībā nav konstatējusi.

«VTO veic visus nepieciešamos pasākumus putēšanas mazināšanai, taču uzņēmuma spēkos nav ietekmēt ne šajā gadā valdošo sausumu, ne arī Ziemeļa vēja virzienu. Tomēr pat neraugoties uz laika apstākļu ietekmi, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) gaisa kvalitātes mērījumu datiem, ar kuriem katrs interesents var iepazīties LVĢMC mājas lapā, gaisa kvalitāte Ventspilī atbilst normatīvo aktu prasībām un pieļaujamā piesārņojuma norma nav pārsniegta,» atzīmē VTO pārstāvji.

Eksperti atzīmē, ka ogļu putekļi nav un nevar būt vienīgais gaisa piesārņojuma avots. «Nevajadzētu aizmirst arī par transportu un dažādām ražotnēm. Turklāt tā kā ogļu kravu apjomi ir ievērojami samazinājušies, to radīto putekļu koncentrācija nevar būt «tik liela, kāda nekad iepriekš nav bijusi». VTO tiek veikts nepārtraukts ogļu putekļu monitorings, kura datus kontrolē arī VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde, un ogļu putekļu koncentrācija atbilst pieļaujamām normām.»

Vairāk uzziniet: šeit.

REITINGS: Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvo KPV LV; lielākais kritums ZZS

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partijas KPV LV valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (no kreisās) un partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems

Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvojusi KPV LV, apsteidzot Attīstībai/Par un Nacionālo apvienību, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptauja tika veikta pēc Saeimas deputāta, partijas KPV LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšanas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Saskaņas reitings jūlijā, salīdzinot ar jūniju, audzis par 0,4 procentpunktiem, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts sarucis par diviem procentpunktiem, Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstītāju loks audzis par 0,7 procentpunktiem, bet apvienības Attīstībai/Par reitings sarucis par 0,3 procentpunktiem.

KPV.LV reitings audzis par 2,6 procentpunktiem, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) – par 0,1 procentpunktiem, bet Jaunajai Vienotībai reitings audzis par 0,2 procentpunktu.

Vispopulārākā partija jūnijā joprojām bijusi Saskaņa, par kuru balsotu 21,4% aptaujāto. Par ZZS balsi atdotu 12,4% vēlētāju, par KPV.LV – 7%, bet par VL-TB/LNNK – 6,8%. Nākamā populārākā partija ir Attīstībai/Par ar 4,4% atbalstu, tai seko JKP ar 3,9% reitingu. Jaunās Vienotības reitings saskaņā ar aptaujas datiem jūlijā bijis 2,9%.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.