bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 10.04.2020 | Vārda dienas: Anita, Anitra, Annika, Zīle
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Kad ir labi draugi valdībā. Haoss elektrifikācijā. Tēriņi priekšvēlēšanu aģitācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā viena no «karstākajām ziņām» virmo gar valdības un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) durvīm – par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa kratīšanas procesu.  Lielais jautājums – kurš meloja un kā Kļaviņš jau laicīgi varēja sagatavoties KNAB aizturēšanai?

Tikmēr Latvijā joprojām cīņa notiek par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu. Iepirkuma process neskaidrs, projekts haosā – kuram tas izdevīgi?

Tāpat šonedēļ Latvija saņēma «rājienu». Proti, Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kas melo; Cīņa; Kritums; Vēlēšanas; Zaudējumi; Pārmaiņas.

KAS MELO:

Informācijas «straumēšana» no KNAB uz ZZS. Emsis brīdinājis Kļaviņu par kratīšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļzemnieks Indulis Emsis, tas pats, kurš valdības ēdnīcas apmeklē ar 10 000 «traktoram paredzētiem» dolāriem, vairāk nekā mēnesi jeb piecas nedēļas pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotās kratīšanas, brīdinājis savu partijas biedru, Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu (ZZS).

Kā informē žurnāls Ir, slepenās izmeklēšanas informācijas noplūdē iesaistītas arī augstākās amatpersonas — KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Tiek atzīmēts, ka šāda noplūde nākusi gaismā, metot ēnu uz paša KNAB neatkarību, ir sava veida «likteņa ironija»: KNAB darbinieki, ar tiesneša sankciju noklausoties Kļaviņa telefonsarunas, ierakstīja arī to sarunu, kurā Emsis deputātu brīdināja par briestošajām nepatikšanām.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Vai dzelzceļa elektrifikācija būs vēl viens OIK?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktobra beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrība, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

KRITUMS: 

 

Latvijai nosaka pastiprinātu kontroli cīņā pret naudas atmazgāšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

Moneyval ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

Moneyval Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda Moneyval.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

PĀRMAIŅAS: 

Medikamentu iepakojuma dalīšanu jāsaglabā?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ieviešot jaunās ES regulas par zāļu verificēšanu prasības, būtiski, lai tiktu saglabāta arī medikamentu iepakojuma dalīšanas iespēja, norāda Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

ZVA informē, ka saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem šobrīd ir atļauta medikamentu iepakojumu dalīšana, un tā ir īpaši svarīga no patērētāju viedokļa, jo pacienti nereti to izvēlas finansiālu apsvērumu dēļ. Tieši tāpēc medikamentu dalīšanu ir būtiski saglabāt arī turpmāk, uzskata aģentūra.

Vienlaikus ZVA informē, ka medikamentu iepakojuma dalīšana ir normāla prakse Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Īrijā, Beļģijā un Nīderlandē.

Savukārt, uz jautājumu, vai ZVA būtu gatava iesaistīties, lai nepieļautu atteikšanos no medikamentu dalīšanas, aģentūra norāda, ka tai nav tiesību ne veicināt, ne kavēt zāļu iepakojumu dalīšanu. «Vienlaikus vēlamies atzīmēt, ka iepakojumus būs atļauts dalīt arī pēc zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanas un pacietiem būs iespēja izvēlēties apmeklēt to aptieku, kas piedāvās šo pakalpojumu – zāļu iepakojuma dalīšana,» norāda ZVA.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem. Sarunā par ES regulu par zāļu verifikāciju izskanēja bažas par to, kas notiks ar medikamentu izsniegšanu pa daļām, kas Latvijas iedzīvotājiem ir ierasta prakse.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

ZAUDĒJUMI: 

ZM informējusi EK par sausuma radītajiem 359 miljonu eiro provizoriskajiem zaudējumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien, 22.augustā, oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informē ZM.

Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.

Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54% mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas platības.

Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

VĒLĒŠANAS:

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas SaskaņaZaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Maksimālais noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas limits vienai partijai ir 533 347 eiro.

Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 9.jūnijā un līdz 17.augustam Saskaņa deklarējusi 376 854 eiro lielas līgumsaistības, ZZS 281 996 eiro, bet Jaunā Vienotība 137 205 eiro lielas saistības.

Partija Attīstībai/Par! norādījusi 111 594 eiro saistības. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deklarējusi 59 863 eiro, bet Jaunā konservatīvā partija 18 895 eiro.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

NOLAIDĪBA: 

 Par nolaidīgu rīcību ar OIK atļauju izsniegšanu vēršas Ģenerālprokuratūrā pret bijušajām EM amatpersonām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformā EM īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS Enerģijas publiskais tirgotājs veikt OIK staciju faktisku apsekojumu. Tostarp šogad tika īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA PriceWaterhouseCoopers, lai izvērtētu ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012.gada augusta līdz 2017.gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.

Ašeradens atzina, ka, iepazīstoties ar audita rezultātiem, viņu pārsteigusi EM iepriekšējās augstākās administratīvās vadības paviršā attieksme pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!