bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte

BNN nedēļas apkopojums: Saeima «mostas». Skandālos «iepītais» ZZS deputāts Kļaviņš. Akcija Bez salmiņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠonedēļ Latvijas Saeima sanāca uz pirmo rudens sesiju. Jāatzīst, ka tā bija spraiga, asu vārdu apmaiņa notika teju pirms katra likuma grozījuma. Tomēr Saeimas deputāti spēra vairākus izšķirošos soļus. Piemēram, pirmajā lasījumā deputāti lēma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, vienīgi skandālos iesaistītais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Askolds Kļaviņš nobalsoja pret. Jāatzīmē, ka tieši viņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu.

Tikmēr VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt teju 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā. Lietuvos geležinkeliai šo prasību uzskata to par nepamatotu, kā arī nosauca šo gājienu no Latvijas puses par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.

Savukārt Igaunijā Harju apriņķa tiesa noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Bezizeja; Aizdomas; Vienošanās.

 

PĀRMAIŅAS:

Saeima «mostas». Konceptuāli atbalsta Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, pret balsoja Askolds Kļaviņš (ZZS), bet Valdis Kalnozols (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS) balsojumā nepiedalījās.

Priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu var iesniegt līdz 11.septembrim.

Parlamentam par šiem grozījumiem vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ieviest Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, Saeimas Juridiskā komisija centīsies virzīt pieņemšanai līdz parlamenta vēlēšanām, ja to atļaus procedūras un ja tiks saņemts atbalsts no parlamenta deputātiem, iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Politiķis sacīja, ka Juridiskajā komisija varētu piedāvāt noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Saeimai būs gala vārds attiecībā uz procedūras kārtības noteikšanu.

Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti.

Vairāk uzziniet: šeit.

BEZIZEJA:

Kļaviņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Askolds Kļaviņš

 

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) nolēmis nolikt parlamenta deputāta mandātu. Vaicāts, vai ir uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, Kļaviņš žurnālistiem atbildēja apstiprinoši.

BNN jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Parlamentārietis pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Savukārt LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja, ka Kļaviņam piederošajā veikalā Gandrs potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIENOŠANĀS:

Nedaudz mīkstinot kritērijus, panāk vienošanos par pedagogu algu finansēšanu no valsts budžeta

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Nedaudz mīkstinot sākotnēji piedāvātos kritērijus, piektdien, 7.septembrī, starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020.gada 1.septembra.

Kā pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim.

Zemākais eksāmenu indekss tiks ņemts vērā no 2023.gada, kad vidusskolēni kārtos pēc jaunā izglītības satura parauga organizētus eksāmenus, kas nozīmē, ka, piemēram, matemātikas apgūšana un pārbaudījumu kārtošana notiks pamata un augstākajā līmenī.

Tāpat nolemts, ka kvantitatīvie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu tiks piemēroti nevis 10.klasēm, bet gan vidusskolas klašu grupā.

Šadurskis pastāstīja, ka papildus notiks monitorings, kura rezultātā IZM vērtēs, vai nākotnē nepieciešams mainīt kritērijus.

 

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZDOMAS:

Igaunijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā apcietina karavīru un viņa tēvu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par Igaunijas nodevību aizdomās turētais Deniss Metsavass (Denis Metsavas)

Igaunijas Harju apriņķa tiesa otrdien, 4.septembrī, noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā, trešdien, 5.septembrī, paziņojusi Igaunijas ģenerālprokuratūra.

Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass (Denis Metsavas), kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins (Pjotr Volin). Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.

Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam – bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.

Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas apmaiņa notikusi Igaunijā vai ārzemēs.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

LDz par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu pieprasījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam 57 miljonus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt gandrīz 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā.

Lietuvos geležinkeliai, kas prasību saņēmis pirmdien, uzskata to par nepamatotu.

Savukārt Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis šo prasību nosaucis par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.

«Šo Latvijas soli mēs vērtējam kā politisku spēļu izpausmi pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Atliek vienīgi nožēlot, ka Rīga nenogaidīja, kamēr beidzas lieta ar Eiropas Komisiju (EK). Lietuva jau sākusi atjaunot Reņģes posmu, un tiek darīs viss, lai šo veco konfliktu atrisinātu,» viņš uzsvēris.

Kā norādīts Lietuvas Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā, Latvijas dzelzceļš lūdzis sniegt informāciju, kad šai dzelzceļa posmā tiks atjaunota satiksme, un vienlaikus pieprasījis kompensāciju par negūto peļņu.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška norādījis, ka uzņēmums ir saskaņojis satiksmes atjaunošanas plānu Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā un to ievēro, bet atjaunošanu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME:

LTA: 90% komersantu varētu atbalstīt atteikšanos no plastmasas salmiņiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta akcijā Bez salmiņa – par atteikšanos no plastmasas kokteiļsalmiņu plašas lietošanas – gada laikā varētu iesaistīties 90% komersantu, kuri tirgo produktus ar plastmasas salmiņiem, prognozē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Pēc viņa teiktā, iniciatīva uzsākta trešdien, 5.septembrī un, gada laikā tajā varētu iesaistīties 90% komersantu, kas tirgo produktus, kuros izmanto plastmasas salmiņus.

Viņš atgādināja, ka LTA ietilpst 1 000 ēdinātāji, restorāni, skolu ēdināšanas iestādes, mazās kafejnīcas, kurus arī plānots iesaistīt šajā iniciatīvā. «Nevaram piespiest [iesaistīties šajā iniciatīvā], taču apvienojam sociāli atbildīgākos uzņēmumus un ceram, ka viņi pievienosies šai iniciatīvai,» teic Danusēvičs.

LTA prezidents atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) sākusi cīņu ar vienreiz lietojamiem plastmasas piederumiem, un tādējādi pastāv cerība mazināt jūras un okeāna dzīvnieku ciešanām no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Lai gan direktīva stāsies spēkā 2020.gadā, sabiedrība un uzņēmēji izmaiņas var sākt ātrāk.

Pirmais solis varētu būt attiekšanās no kokteiļsalmiņu plašas lietošanas. Akcijas Bez salmiņa laikā uzņēmējiem par brīvu tiks dalītas uzlīmes, kas rosina attiekties no plastmasas salmiņiem, kas izvietotas kafejnīcās, bāros, restorānos un veikalos.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUTĀJUMS:

Kāpēc Straume sākotnēji meloja žurnālistiem «informācijas noplūdes lietā»? Vai tagad būs cita stratēģija?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis (no labās) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume skaidro, ka tad, kad viņam žurnālists sākotnēji uzdevis jautājumu par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu, viņš esot atbildējis noliedzoši, jo viņam neesot bijis zināms, ka dati no ziņojuma ģenerālprokuroram ir nonākuši preses rīcībā.

Straume attaisnojas, ka valsts pārvaldē jebkuras iestādes vadītājs neatklās informāciju no ierobežotas pieejamības dokumentiem. Kad Straume uzzinājis, ka informācija no ziņojuma ir noplūdusi, tad viņš arī ir atzinis šo situāciju un devis savu skaidrojumu.

Tāpat KNAB vadītājs pauž gatavību pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas publiskot KNAB ziņojumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu.

Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes Straume stāsta, ka būtu gatavs parakstīt šī dokumenta publiskošanu, taču tam ir nepieciešama par lietu atbildīgā izmeklētāja un uzraugošā prokurora atļauja. Viņš kā racionālu dokumenta publiskošanai redz laiku pēc tam, kad lieta tikšot nodota kriminālvajāšanai.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!