bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis

BNN nedēļas apkopojums: Saeima «mostas». Skandālos «iepītais» ZZS deputāts Kļaviņš. Akcija Bez salmiņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠonedēļ Latvijas Saeima sanāca uz pirmo rudens sesiju. Jāatzīst, ka tā bija spraiga, asu vārdu apmaiņa notika teju pirms katra likuma grozījuma. Tomēr Saeimas deputāti spēra vairākus izšķirošos soļus. Piemēram, pirmajā lasījumā deputāti lēma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, vienīgi skandālos iesaistītais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Askolds Kļaviņš nobalsoja pret. Jāatzīmē, ka tieši viņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu.

Tikmēr VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt teju 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā. Lietuvos geležinkeliai šo prasību uzskata to par nepamatotu, kā arī nosauca šo gājienu no Latvijas puses par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.

Savukārt Igaunijā Harju apriņķa tiesa noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Bezizeja; Aizdomas; Vienošanās.

 

PĀRMAIŅAS:

Saeima «mostas». Konceptuāli atbalsta Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, pret balsoja Askolds Kļaviņš (ZZS), bet Valdis Kalnozols (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS) balsojumā nepiedalījās.

Priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu var iesniegt līdz 11.septembrim.

Parlamentam par šiem grozījumiem vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ieviest Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, Saeimas Juridiskā komisija centīsies virzīt pieņemšanai līdz parlamenta vēlēšanām, ja to atļaus procedūras un ja tiks saņemts atbalsts no parlamenta deputātiem, iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Politiķis sacīja, ka Juridiskajā komisija varētu piedāvāt noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Saeimai būs gala vārds attiecībā uz procedūras kārtības noteikšanu.

Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti.

Vairāk uzziniet: šeit.

BEZIZEJA:

Kļaviņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Askolds Kļaviņš

 

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) nolēmis nolikt parlamenta deputāta mandātu. Vaicāts, vai ir uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, Kļaviņš žurnālistiem atbildēja apstiprinoši.

BNN jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Parlamentārietis pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Savukārt LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja, ka Kļaviņam piederošajā veikalā Gandrs potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIENOŠANĀS:

Nedaudz mīkstinot kritērijus, panāk vienošanos par pedagogu algu finansēšanu no valsts budžeta

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Nedaudz mīkstinot sākotnēji piedāvātos kritērijus, piektdien, 7.septembrī, starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020.gada 1.septembra.

Kā pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim.

Zemākais eksāmenu indekss tiks ņemts vērā no 2023.gada, kad vidusskolēni kārtos pēc jaunā izglītības satura parauga organizētus eksāmenus, kas nozīmē, ka, piemēram, matemātikas apgūšana un pārbaudījumu kārtošana notiks pamata un augstākajā līmenī.

Tāpat nolemts, ka kvantitatīvie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu tiks piemēroti nevis 10.klasēm, bet gan vidusskolas klašu grupā.

Šadurskis pastāstīja, ka papildus notiks monitorings, kura rezultātā IZM vērtēs, vai nākotnē nepieciešams mainīt kritērijus.

 

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZDOMAS:

Igaunijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā apcietina karavīru un viņa tēvu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par Igaunijas nodevību aizdomās turētais Deniss Metsavass (Denis Metsavas)

Igaunijas Harju apriņķa tiesa otrdien, 4.septembrī, noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā, trešdien, 5.septembrī, paziņojusi Igaunijas ģenerālprokuratūra.

Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass (Denis Metsavas), kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins (Pjotr Volin). Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.

Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam – bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.

Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas apmaiņa notikusi Igaunijā vai ārzemēs.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

LDz par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu pieprasījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam 57 miljonus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt gandrīz 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā.

Lietuvos geležinkeliai, kas prasību saņēmis pirmdien, uzskata to par nepamatotu.

Savukārt Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis šo prasību nosaucis par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.

«Šo Latvijas soli mēs vērtējam kā politisku spēļu izpausmi pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Atliek vienīgi nožēlot, ka Rīga nenogaidīja, kamēr beidzas lieta ar Eiropas Komisiju (EK). Lietuva jau sākusi atjaunot Reņģes posmu, un tiek darīs viss, lai šo veco konfliktu atrisinātu,» viņš uzsvēris.

Kā norādīts Lietuvas Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā, Latvijas dzelzceļš lūdzis sniegt informāciju, kad šai dzelzceļa posmā tiks atjaunota satiksme, un vienlaikus pieprasījis kompensāciju par negūto peļņu.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška norādījis, ka uzņēmums ir saskaņojis satiksmes atjaunošanas plānu Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā un to ievēro, bet atjaunošanu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME:

LTA: 90% komersantu varētu atbalstīt atteikšanos no plastmasas salmiņiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta akcijā Bez salmiņa – par atteikšanos no plastmasas kokteiļsalmiņu plašas lietošanas – gada laikā varētu iesaistīties 90% komersantu, kuri tirgo produktus ar plastmasas salmiņiem, prognozē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Pēc viņa teiktā, iniciatīva uzsākta trešdien, 5.septembrī un, gada laikā tajā varētu iesaistīties 90% komersantu, kas tirgo produktus, kuros izmanto plastmasas salmiņus.

Viņš atgādināja, ka LTA ietilpst 1 000 ēdinātāji, restorāni, skolu ēdināšanas iestādes, mazās kafejnīcas, kurus arī plānots iesaistīt šajā iniciatīvā. «Nevaram piespiest [iesaistīties šajā iniciatīvā], taču apvienojam sociāli atbildīgākos uzņēmumus un ceram, ka viņi pievienosies šai iniciatīvai,» teic Danusēvičs.

LTA prezidents atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) sākusi cīņu ar vienreiz lietojamiem plastmasas piederumiem, un tādējādi pastāv cerība mazināt jūras un okeāna dzīvnieku ciešanām no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Lai gan direktīva stāsies spēkā 2020.gadā, sabiedrība un uzņēmēji izmaiņas var sākt ātrāk.

Pirmais solis varētu būt attiekšanās no kokteiļsalmiņu plašas lietošanas. Akcijas Bez salmiņa laikā uzņēmējiem par brīvu tiks dalītas uzlīmes, kas rosina attiekties no plastmasas salmiņiem, kas izvietotas kafejnīcās, bāros, restorānos un veikalos.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUTĀJUMS:

Kāpēc Straume sākotnēji meloja žurnālistiem «informācijas noplūdes lietā»? Vai tagad būs cita stratēģija?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis (no labās) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume skaidro, ka tad, kad viņam žurnālists sākotnēji uzdevis jautājumu par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu, viņš esot atbildējis noliedzoši, jo viņam neesot bijis zināms, ka dati no ziņojuma ģenerālprokuroram ir nonākuši preses rīcībā.

Straume attaisnojas, ka valsts pārvaldē jebkuras iestādes vadītājs neatklās informāciju no ierobežotas pieejamības dokumentiem. Kad Straume uzzinājis, ka informācija no ziņojuma ir noplūdusi, tad viņš arī ir atzinis šo situāciju un devis savu skaidrojumu.

Tāpat KNAB vadītājs pauž gatavību pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas publiskot KNAB ziņojumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu.

Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes Straume stāsta, ka būtu gatavs parakstīt šī dokumenta publiskošanu, taču tam ir nepieciešama par lietu atbildīgā izmeklētāja un uzraugošā prokurora atļauja. Viņš kā racionālu dokumenta publiskošanai redz laiku pēc tam, kad lieta tikšot nodota kriminālvajāšanai.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.