bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Deputātu kompensācijas. Kam uzticēs veidot valdību? Rīgas satiksmes dotāciju palielināšana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā norisinājās pēdējā 12.Saeimas sēde. 66 no klātesošajiem deputātiem vairs nepiedalīsies Saeimas sanāksmēs, jo jaunajā parlamenta sasaukumā viņi nav ievēlēti. Tomēr deputāti saņems visai dāsnas kompensācijas. Pēc pēdējām aplēsēm, 13.Saeimā nepārvēlētajiem politiķiem kompensācijas provizoriski tiks izmaksātas 610 374 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Tikmēr vēl pašreizējais Latvijas premjers Māris Kučinskis šonedēļ vairākkārt norādījis, ka jaunajai valdībai būs jārisina vairāki problēmjautājumi, ko līdzšinējā valdība nav spējusi vai paspējusi īstenot. Viens no šīs nedēļas piemēriem ir viņa paziņojums, ka mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums. Viņa ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis «ārkārtīgi dīvains pārpratums».

Savukārt Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ paziņojis, ka vēlas atkārtoti tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī beidzot nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu. Tikšanās paredzēta 7.novembrī.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārbaude; Cīņa; Atbildība; Kritums; Kompensācijas; Jaunā valdība.

ATBILDĪBA:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

 

Mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums, šādu nostāju pauž Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis «ārkārtīgi dīvains pārpratums».

Kučinskis skaidro, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. «Mediķu algu paaugstinājums bija un ir nākamā gada budžeta jautājums,» norāda premjerministrs. Lai atrisinātu šo jautājumu, Kučinska ieskatā, nedrīkst kavēties ar 2019.gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu.

Kučinskis uzsver, ka gan esošajai veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS), gan arī Veselības ministrijai ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm. «Ja valdība to uzskaitīs par prioritāti, tad būs. Bet mēs kā šobrīd aizejošā valdība jau nevaram taisīt nākamā budžetu, to mums likums aizliedz,» teic premjers.

Viņš atgādina, ka mediķu algu paaugstinājumam nepieciešami grozījumi budžeta likumā, kas savukārt «būs jānes uz Saeimu». «Mēs tos izstrādāsim. Ja Saeima pati nespēs pieņemt budžetu, tad Saeimai jāapstiprina pārejas noteikumi atsevišķām budžeta pozīcijām,» turpina valdības vadītājs.

Uz jautājumu par to, vai tas kopumā nozīmē, ka pašlaik vēl nevar simtprocentīgi pateikt, ka no nākamā gada mediķiem būs solītais algu pielikums, Kučinskis atbildēja, ka, ja valdības grožus turpinātu turēt viņš, tad mediķu algu palielināšana būtu prioritāte, kas arī ļautu to nodrošināt.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

PVD 86% izglītības iestāžu konstatē pārkāpumus zaļā publiskā iepirkuma jomā

Jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs, 86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, paziņojis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

«Atgādinām, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi Zaļā karotīte un Bordo karotīte), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām,» tā PVD.

Dienestā atzīmē, ka visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

Pēc pārbaudēm PVD secinājis, ka izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.

«Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā,» atgādina PVD.

24 izglītības iestādēs PVD konstatējis, ka tehniskajā specifikācijā noteiktajām zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilst vien daļa no izglītības iestādēm piegādātajiem produktiem.

Iestādēm piegādāta prasībām neatbilstoša svaiga gaļa, gaļas un piena produkti, olas, milti, makaroni un zirņi. Tie bijuši ražoti citā, iepirkuma tehniskajā specifikācijā neparedzētā uzņēmumā, vai arī paredzētā uzņēmumā, taču atbilstošu produktu vietā piegādāti citi šī uzņēmuma ražojumi, kas neatbilst zaļā publiskā iepirkuma prasībām.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRBAUDE:

Sāk pārbaudi par RD sadarbību ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Drošības policija (DP) sākusi pārbaudi par Rīgas domes sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu Giprostrojmost.

DP ir sākusi minētā gadījuma pārbaudi, bet, ņemot vērā, ka pārbaudes process ir sākotnējā stadijā, plašākus komentārus nesniedz.

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga pagājušā svētdienā vēstīja, ka Rīgas dome sadarbojas ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto firmu Giprostrojmost, kas sarakstos iekļauta par Krimas tilta projektēšanu.

Rīgas dome Satiksmes departamentā skaidroja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Saeima pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, departaments saņēma vēstuli no Ārlietu ministrijas, kurā norādīts, ka liegums sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem neattieksies uz tiem iepirkumiem, kas sākti vai izsludināti pirms likuma pieņemšanas. Tādu pat viedokli departamentam esot paudis arī Iepirkumu uzraudzības birojs.

Sadarbības līgumu ar pilnsabiedrību G.B.V, kurā ietilpst arī Giprostrojmost, departaments noslēdzis jau 2016.gadā, proti, pirms konkrētā uzņēmuma iekļaušanas sankciju sarakstā. Līgums noslēgts par Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela – Vietalvas iela projektēšanu un autoruzraudzību. Pēc departamenta pārstāves Unas Ahunas-Ozolas paustā, šis esot vienīgais spēkā esošais sadarbības līgums starp pašvaldību un Giprostrojmost.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUNĀ VALDĪBA:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Vējonis 7.novembrī varētu nosaukt kandidātu, kam uzticēs veidot valdību

Nākamajā trešdienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu vēlreiz tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu, ceturtdien, 1.novembrī, intervijā Latvijas Radioraidījumā Krustpunktā atzina Valsts prezidents.

Iepriekš Vējonis 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtēja kā neapmierinošu, tādēļ šonedēļ Rīgas pilī tikās ar KPV LV Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības Attīstībai/Par! Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Valsts prezidents skaidroja, ka jau zināmu laiku partijām bijusi iespēja tikties, taču līdz šim sarunu progress kopumā nav apmierinošs. Viņš skaidroja, ka uz pirmo Saeimas sēdi partijām vajadzētu tikt skaidrībā, lai gan pašlaik izskatās, ka partijas nav gatavas vienoties un vēlas gaidīt brīdi, kad Valsts prezidents pats izšķirsies par labu kādam no kandidātiem.

«Ja partijas līdz 6.novembrim nebūs panākušas vienošanos, būs jaintensificē darbs no manas puses, trešdien [7.oktobrī] mēģinot ar trim premjera kandidātiem runāt vēlreiz, lai panāktu kādu risinājumu,» piebilda Vējonis, norādot, ka varētu izdarīt izvēli par labu vienam no kandidātiem pēc tikšanās trešdien, ja tāda būs nepieciešama.

Vairāk uzziniet: šeit.

DALĪŠANA:

Saeima pārdala 5,6 miljonus eiro; Naudu piešķir izglītības iestādēm, baznīcām, kā arī sporta pasākumu finansēšanai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti piekrituši līdzekļu pārdalei vairāku miljonu eiro apmērā izglītības iestādēm, baznīcām, sporta pasākumiem, kā arī citiem mērķiem.

Kopumā aptuveni 5,6 miljonus eiro deputāti pārdalīja dažādiem mērķiem, bet 9,15 miljonus eiro novirzīja uz budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Piemēram, no Finanšu ministrijas budžeta uz Prokuratūras pamatbudžetu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai pārdalīti 360 982 eiro.

Saeima arī piekrita pārdalīt līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta vairākām Kultūras ministrijas programmām, tai skaitā 1,1 miljonu eiro atvēlot neatliekamu infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbu veikšanai kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetenču centros.

Kā vēstīts, Kultūras ministrijā pārdalīti 690 315 eiro Ventspils mūzikas vidusskolai aprīkojuma iegādei, 314 600 eiro – Liepājas mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolai nekustamo īpašumu pārbūvei un atjaunošanai, 104 431 eiro – Nacionālās mākslu vidusskolas remontdarbiem, bet 50 000 eiro – datorprogrammu licenču iegādei Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai.

Vēl no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta 90 148 eiro novirzīti, lai nodrošinātu Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu digitalizācijas sākšanu, bet 48 891 eiro šo dokumentu pieņemšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā un speciālās lasītavas ierīkošanai.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Atbalstu gūst iecere Rīgas satiksmes dotāciju palielināt līdz 132,8 milj. eiro

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja pašvaldības 2018.gada budžeta grozījumus, līdz ar kuriem pašvaldības izdevumi šogad sasniegs 1,023 miljardus eiro.

Komitejas sēdē piedalījās tikai trīs opozīcijas deputāti, kas iztaujāja domes Finanšu departamenta direktori Ilgu Tiknusi.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) pievērsās 22,5 miljonus eiro lielajai dotācijai uzņēmumam Rīgas satiksme. Tiknuse skaidroja, ka dotācija uzņēmumam jāpalielina, jo samazinājies pārvadājamo pasažieru skaits, kā arī palielinājies to sabiedrības grupu skaits, kam piešķirtas braukšanas maksas atlaides. Uz Ķirša jautājumu par to, vai bez šīs dotācijas uzņēmums bankrotēs, Tiknuse norādīja, ka «tas esot teikts par skaļu», jo uzņēmumam vēl būtu iespējami arī citi risinājumi.

Tiknuse norādīja, ka kopā ar valsts dotāciju Rīgas satiksme šogad būs saņēmusi 132,8 miljonus eiro dotāciju.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) taujāja, vai taisnība, ka visu rīdzinieku ienākumu nodokļi kopā nav spējīgi nosegt Rīgas satiksmes dotāciju, uz ko Tiknuse atbildēt izvairījās.

Feldmans pievērsās arī citiem budžeta grozījumiem un jautāja, kādēļ par 50 000 eiro samazināts finansējums darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksām. Domes finansiste skaidroja, ka gada laikā veidojas ietaupījums saistībā ar darbinieku slimības lapām, atvaļinājumiem un citiem faktoriem.

Opozīcijas deputāts arī jautāja, vai ir ierasta prakse, ka gada beigās vairākām iestādēm «viss iespējamais ietaupījums» tiek novirzīts nevis budžeta deficīta samazinājumam, bet gan izmaksām prēmijām. Tiknuse skaidroja, ka prēmijas katra iestāde un departaments gada sākumā nevar paredzēt visus ietaupījumus, bet, ja gada laikā tie rodas – tiesības piešķirt prēmijas nevarot atņemt, jo «ir cilvēki, kas strādā godprātīgi un to ir pelnījuši». Viņa norādīja, ka tas ir katras iestādes vadītāja lēmums.

Vairāk uzziniet: šeit.

KOMPENSĀCIJAS:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāte Inguna Sudraba

13.Saeimā nepārvēlēto deputātu kompensācijām nepieciešami 610 374 eiro

13.Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem kompensācijās provizoriski tiks izmaksāti 610 374 eiro pirms nodokļu nomaksas, vēsta Saeimas Preses dienestā.

Vienreizēju pabalsts deputātiem, kuri nav ievēlēti 13.Saeimā, plānots izmaksāt 66 deputātiem, kuri nav pārvēlēti jaunajā parlamenta sasaukumā. Provizoriskā pabalstu summa kopā ir 610 374 eiro, un no aprēķinātā pabalsta tiks ieturēti nodokļi, informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgā sasaukuma pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. To nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Kā ziņots, 13.Saeima uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ.


Pievienot komentāru

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.