bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Jurašu. Nepārvēlēto ministru «atlaišanas pabalsti». Ciemos pie Ušakova

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī nedēļa Latvijā īpaši spilgti iezīmējās ar vairākām spraigām cīņām par to, kurš tad ir «taisnības nesējs». Vairākkārt izskanējuši apgalvojumi, ka Jaunās konservatīvās partijas līdera Jura Juraša izdošana ir absurds un tā ir «oligarhu» atspēlēšanās viņam par informācijas, kas saistīta ar vairākiem korupcijas skandāliem, izplatīšanu sabiedrībā. Tomēr jaunā 13.Saeima ar balsojumu 73 «par» un 17 «pret» nolēmusi izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Arī Rīgas domē «iet karsti». Lai arī mērs Nils Ušakovs, neskatoties uz KNAB «apciemojumu», joprojām uzskata, ka viņam nav jānes atbildība par Rīgas satiksmes skandāliem, un negrasās atkāpties, opozīcija kārtejo reizi ir savākusi nepieciešamos parakstus, lai pieprasītu sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā rosinās atkārtotu Ušakova atlaišanu.

Kamēr domē papīri tiek bīdīti vien turpu šurpu, jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce jau ir paspējis pielietot savas pilnvaras un atlaidis jeb, kā Pūce apgalvo, «vienojies» ar nu jau bijušo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu par viņas aiziešanu no amata.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Cīņa; Atlaišana; Aiziešana; Lūgums; Deficīts; Pabalsts, Aizliegums.

CĪŅA:

Saeima nolēmusi izdot Jurašu kriminālvajāšanai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ar balsojumu 73 «par» un 17 «pret» Saeima nolēmusi izdot Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

BNN jau ziņoja par to, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Saeimas debašu laikā Jaunās konservatīvās partijas biedri centās pārliecināt deputātus, ka, lemjot par Juraša izdošanu, tie atbalstīs politisku vajāšanu.  Krišjānis Feldmans (JKP) norādījis, ka laikā, kad Jurašam piedāvāts kukulis, Jurašs nav bijis politiķis.

Savukārt Linda Ozola (JKP) sacīja: «Deputāti un Saeima nespriež tiesu, tomēr mēs lemsim, vai tautas vēlētam deputātam atņemsim tiesības pildīt pienākumus.»

Tikmēr Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka, balsojot par vai pret Juraša izdošanu, vajadzētu atmest visas emocijas. Viņaprāt, neizdodot Jurašu, daudzas lietas paliktu neskaidras, jo deputātiem nav pieejami lietas materiāli.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATLAIŠANA:

Dublis nr.2: Savākti paraksti, lai atkārtoti rosinātu Ušakova atlaišanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rīgas domes opozīcijas partijas savākušas nepieciešamo parakstu skaitu, lai pieprasītu sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā rosinātu Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atlaišanu no amata, informē nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) domes frakcijas pārstāvis Edvards Ratnieks.

Balstoties uz likumu Par pašvaldībām, priekšsēdētājam ir divas nedēļas laika sasaukt šo sēdi. Ja gadījumā šajā periodā plānota kārtējā domes sēde, jautājums par atkāpšanos jāiekļauj tās dienas kārtība.

Opozicionāri atkārtotu Ušakova atlaišanu nolēma rosināt pēc trešdien, 30.janvārī, notikušajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām Rīgas domē un Ušakova dzīvesvietā.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, neapdraudot izmeklēšanu, iespēju robežās sniegt informāciju un skaidrojumu par notikušajām kratīšanām pie Rīgas domes priekšsēdētāja. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka šī informācija nepieciešama, lai VARAM savas kompetences ietvaros izvērtētu Rīgas domes spēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas vai arī citu pārraudzības instrumentu piemērošanu.

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZLIEGUMS:

Uz trim mēnešiem Latvijā aizliedz retranslēt Rossija RTR

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien, 31.janvārī, pieņēma lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt Latvijā retranslēt un izplatīt televīzijas programmu Rossija RTR, informē NEPLP.

Padome pārkāpumus – naida runu un kara kurināšanu – konstatējusi Rossija RTR raidījumos Vakars ar Vladimiru Solovjovu un 60 minūtes.

NEPLP atzīmē, ka 2018.gada 22.maija raidījumā Vakars ar Vladimiru Solovjovu tā vadītājs nepārprotami un atkārtoti vērsis naidīgus izteikumus pret daļu Ukrainas valstij piederīgo, precīzāk, raidījuma vadītājs paziņojis, ka daļa ukraiņu, kas esot «banderovieši», ir jāpakar un jānošauj. Turklāt raidījuma vadītājs Solovjovs daļu ukraiņu nodēvējis par neglābjamiem nacistiem, antisemītiem un bandītiem.

Savukārt 2018.gada 11.janvāra raidījumā 60 minūtes vairākkārt konstatēts, ka Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis aicina veikt militāras darbības Ukrainas teritorijā. Tāpat vairākkārt konstatēta naida kurināšana pret ukraiņiem, apgalvojot, ka ukraiņi ir nelieši, neģēļi, bandīti, skaidro NEPLP.

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZIEŠANA:

 Koļegovas aiziešana no amata ir gan viņas, gan civildienesta interesēs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas aiziešana no amata ir gan viņas, gan civildienesta interesēs, par to otrdien, 29.janvārī, esot vienojusies Koļegova un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pūce sacīja, ka pirmdien, 28.janvārī, viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās – gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu, teica Pūce.

«Domāju, ka šobrīd būtu lieki pārspriest VVD iepriekšējo darbību. Koncentrēšos uz jauna vadītāja atrašanu un to, kā uzlabot iestādes darbu, lai tā turpinātu vēl labāk kalpot Latvijai,» piebilda Pūce.

Vairāk uzziniet: šeit.

LŪGUMI:

Tiesa atceļ aizliegumu Sprūdam atrasties savā birojā un apmierina arī citus lūgumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis apmierināja apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikto lūgumu atcelt viņam aizliegumu tuvoties savam birojam, kā arī daļēji atcēla aizliegumu tikties ar noteiktām personām, toties noraidīja lūgumu par piemērotās drošības naudas atcelšanu vai samazināšanu.

Šajā krimināllietā Sprūds un vēl desmit personas apsūdzētas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos.

Tiesnesis šodien paziņoja savus lēmumus par tiesai pieteiktajiem lūgumiem. Tiesa apmierināja Sprūda pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa – aizliegums tuvoties noteiktai vietai jeb viņa birojam Antonijas ielā 7, atcelšanu. Tāpat tiesa daļēji atcēla Sprūdam piemēroto aizliegumu tikties ar noteiktām personām, proti, lietā līdzapsūdzētajiem. Sprūdam arī atcelts pienākums reizi nedēļā atzīmēties policijas iecirknī.

Tāpat tiesa noraidīja prokurora Ulda Cinkmaņa pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa – drošības nauda – aizstāšanu ar apcietinājumu.

Savukārt apsūdzētajam, kādreizējam Sprūda padotajam Oskaram Ercenam tiesa daļēji atcēla liegumu tikties ar noteiktām personām, proti, daļu no lietā līdzapsūdzetajām personām.

Vairāk uzziniet: šeit.

DEFICĪTS:

Budžeta deficīts 2018.gadā bijis mazāks nekā plānots – 0,7% no IKP

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018.gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP, ziņo Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017.gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018.gadā pieauga par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Nozīmīgs izdevumu pieaugums vērojams pašvaldību budžetos, kur pērn bijis par 136,2 miljoniem eiro lielāks deficīta apmērs nekā 2017.gadā, veidojot 150,5 miljonus eiro. To noteica būtiski augstāki kapitālie izdevumi (+156,2 miljoni eiro), pamatā ES fondu projektu īstenošanai, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai (+74,3 miljoni eiro).

Vairāk uzziniet: šeit.

PABALSTI:

Nepārvēlētajiem ministriem «atlaišanas pabalstos» izmaksās 373 505 eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro – Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro – Finanšu ministrijā, 22 563 eiro – Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro – Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro – Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro – Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro – Labklājības ministrijā, 35 817 eiro – Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā – 23 823 eiro.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.