BNN nedēļas apkopojums: Norakstāmie parādi. Latvija pati varot parūpēties par bāreņiem. IUB aizliegums

Šī nedēļa, šķiet, aizritējusi, domājot par finansēm vēl cītīgāk nekā parasti. Kamēr Centrālā statistikas pārvalde ziņo par to, kāds ir latvieša kāpostu tītenis jeb vidējā alga, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nācis klajā ar rosinājumu bankām norakstīt «treknajos gados» paņemtos kredītus, jo tas Latvijas ekonomikā varētu atgriezt pat 10 000 iedzīvotāju.

Kamēr Igaunijā ar koronavīrusu saslimušo skaits turpina augt, Latvijā pagaidām vienīgais infekcijas gadījums izrādījies maznozīmīgs, un saslimusī sieviete pāris dienas pēc ievietošanas slimnīcā jau devusies mājup. Tikmēr Latvijas valdība cenšas turēties soli priekšā vīrusam, jau tagad piešķirot 2,6 miljonus laboratoriskā aprīkojuma, aizsargtērpu iegādei un citām vajadzībām.

Tāpat šī nedēļa norit sakāpinātās emocijās par to, cik nodokļu katrs ir parādā valstij. Vai tieši otrādi – cik negaidītu «ienākumu» Valsts ieņēmumu dienests ir aprēķinājis kā pārmaksātos nodokļus. Uz iedzīvotāju aktivitāti norāda arī iesniegto deklarāciju skaits – līdz 3.marta rītam elektroniski bija iesniegtas 273 434 gada ienākumu deklarācijas jeb par 40,1% vairāk nekā pērn šajā pašā laikā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Atgriezt apritē, Kāpostu tīteņi?, Nauda vīrusam, Maka revidēšana, Domē mēģina strādāt, Bērni LatvijāAizliegums un Apstiprinājums.

ATGRIEZT APRITĒ

Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos «burbuļa» laika parādus

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto «trekno gadu» jeb «burbuļa» laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos treknajos gados ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti.

Vairāk uzziniet šeit.

KĀPOSTU TĪTEŅI?

Latvijā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pērn – 1 076 eiro

CSP, vidējā alga, alga Latvijā

Pērnajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018.gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8%, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Vairāk uzziniet šeit.

NAUDA VĪRUSAM

Piešķir papildu 2,6 miljonus eiro vajadzībām saistībā ar COVID-19

koronavīruss, saslimušais, Covid-19, Veselības ministrija, SPKC,

Valdība otrdien, 3.martā, nolēmusi piešķirt Veselības ministrijai (VM) papildu 2,6 miljonus eiro dažādām vajadzībām, kas saistītas ar jauno koronavīrusu COVID-19.

No šīs summas 1,7 miljoni eiro piešķirti no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, bet pārējie caur apropriāciju pārdali.

Vairāk uzziniet šeit.

MAKA REVIDĒŠANA

Šogad divās dienās elektroniski iesniegts par 40,1% vairāk gada ienākumu deklarāciju

VID, Valsts Ieņēmumu Dienests, EDS, ienākumu deklerācija,

Līdz otrdienas, 3.marta, plkst. 8.00 elektroniski bija iesniegtas 273 434 gada ienākumu deklarācijas jeb par 40,1% vairāk nekā pērn šajā pašā laikā,  informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID). 

Pagājušā gada attiecīgajā laika posmā tika Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegtas 195 108 gada ienākumu deklarācijas.

Neraugoties uz jau pirmajās dienās iesniegto rekordlielo gada ienākumu deklarāciju skaitu, EDS darbībā būtiski darbības traucējumi nav novēroti, norādīja VID.

Vairāk uzziniet šeit.

DOME MĒĢINA STRĀDĀT

Rīgas domes pagaidu administrācija nosauc trīs prioritātes

Rīgas dome, Rīgas domes ārkārtas vēlēšnas, vēlēsanas, budžets, Rīgas budžets

Rīgas vietvaras pagaidu administrācijas prioritātes līdz jaunā domes sasaukuma ievēlēšanai būs pašvaldības budžeta izplānošana un pieņemšana, ar atkritumu apsaimniekošanu saistīto jautājumu risināšana, kā arī gatavošanās domes ārkārtas vēlēšanām, trešdien, 4.martā, intervijā Latvijas Radio pastāstījis galvaspilsētas pagaidu administrācijas vadītājs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Pirmajā nedēļā, kopš darbu sākusi pagaidu administrācija, tā vēl neesot paspējusi iepazīties ar visu nepieciešamo, bet galvenās prioritātes gan esot skaidras. Attiecībā uz galveno prioritāti – pašvaldības budžeta pieņemšanu – pagaidu administrācija atzina, ka patlaban ir «sākuma posmā šajā stāstā». Budžets tikšot plānots, par pamatu ņemot to projektu, ko sagatavojušas pašvaldības izpildinstitūcijas.

Vairāk uzziniet šeit.

BĒRNI LATVIJĀ

Līdz jauna regulējuma izstrādei rosinās aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm

 

bērnu adopcija, adopcija uz ārzemēm, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums trešdien, 4.martā,  konceptuāli atbalstījis aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.

Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem.

Vairāk uzziniet šeit.

AIZLIEGUMS

IUB aizliedz slēgt līgumu par LU Rakstu mājas būvniecības iepirkumu

 

Publisko iepirkumu likums, IUB, Iepirkumu uzraudzības birojs, LU Rakstu māja, būvniecība, aizliegums

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt līgumu par 35 miljonu eiro vērto Latvijas Universitātes (LU) Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Komisijas lēmums aizliedz pasūtītājam – LU – turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursa procedūrā un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par konkursa kandidātu atlases rezultātiem.

Vairāk uzziniet šeit.

APSTIPRINĀJUMS

Saeima amatā apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli

Zita Zariņa, Māris Kālis, Mārtiņš Kazāks, Saeima, Latvijas Banka, apstiprina amatā, Latvijas Bankas padome,

 

Saeima ceturtdien, 5.martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprinājusi Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu, vēsta Saeimas Preses dienestā. 

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.

Par Kāli balsoja 62 deputāti, pret balsojot Jaunajai konservatīvajai partijai, savukārt Zariņu atbalstīja visas Saeimā pārstāvētās partijas, viņai iegūstot 89 balsis.

Vairāk uzziniet šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas