BNN nedēļas apkopojums: Graši izdzīvošanai. Parādu atlaišana. Elektrība mīnusā

Kamēr šajā nedēļā jaunatklāto COVID-19 gadījumu skaitļi uzņēmuši apgriezienus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, Slimību profilakses un kontroles centrs aicina izvērtēt vajadzību steigt krist tikko ieceļojušo apskāvienos, citādi var nākties atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem.

Šonedēļ arī Saeima lēmusi, ka kredītiestādēm būs iespēja dzēst īsi pirms dižķibeles paņemtos kredītus, jo, galu galā, šī nauda tāpat neesot atgūstama. Atliek vien cerēt, ka tauta būs guvusi mācību par to, kā, kad un cik lielā apmērā jāaizņemas nauda.

Tikmēr Satversmes tiesa ir paziņojusi, ka nestrādājošiem pensionāriem nepietiek ar 64,03 eiro mēnesī. Labklājības ministre sola risināt mazos pabalstus.

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija novērojusi ko nebijušu – negatīvu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Parādu dzēšanaGraši izdzīvošanai, Lai top!KritumsNeprecizitātes, Amats un Vēsture.

 

PARĀDU DZĒŠANA

Saeima atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Saeima ceturtdien, 9.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Kredītiestāžu likumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes, BNN uzzināja Saeimas Preses dienestā.

Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008.gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Vairāk uzziniet šeit.

 

GRAŠI IZDZĪVOŠANAI

Pabalsts nenodarbinātiem invalīdiem un pensionāriem ir neatbilstošs, lēmusi ST

seniori, invalīdi, Satversmes tiesa, pabalsti, darbs, nepietiekami,

 

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien, 9.jūlijā, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem atzina par neatbilstošu Satversmei.

Tiesa atzina Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu punktu, ciktāl tas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, par neatbilstošu vairākiem Satversmes pantiem un spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.

Vairāk uzziniet šeit.

 

LAI TOP!

VNĪ nodod Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu darbu turpināšanai pilnsabiedrībai SBSC

JRT, Jaunais Rīgas teātris, VNĪ, būvniecība, 2022.gads, rekonstrukcija, projektē un būvē, Zaiga Gaile,

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ceturtdien, 9.jūlijā, nodevuši, Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai SBSC vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim.

Pēc pārbūves ēka būs atjaunota, mūsdienīga, energoefektīva un aprīkota atbilstīgi 21.gadsimta moderna teātra vajadzībām, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Iepriekšējais līgums ar pilnsabiedrību Rere Būve 1 pērn tika lauzts saistībā ar būtiskiem drošības un kvalitātes pārkāpumiem būvniecības procesā, kā arī termiņu kavējumiem.

Vairāk uzziniet šeit.

 

KRITUMS

Latvijā deflācija jūnijā bijusi 0,7% apmērā

inflācija, deflācija, Covid-19, patēriņa cenas, statistika, CSP,

Latvijā šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, bijusi deflācija 0,7% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,3%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada jūnijā bija par 8,9% augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8%, bet pakalpojumiem – par 14,1%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Vairāk uzziniet šeit.

 

NEPRECIZITĀTES

Valsts kontrole: Medījamo sugu uzskaite nav precīza

lūši, vilki, Zemkopības ministrija, Valsts kontrole, VK, VARAM, medības, aizsargājamās sugas, uzskaite, neīsti dati,

Latvija ir publiski apņēmusies kļūt par Eiropas Savienības līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā. Tomēr prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšu, vilku – un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu. Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram, par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši – pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu, norāda VK.

Vairāk uzziniet šeit.

 

AMATS

Skaļāko korupcijas lietu nodaļas virsprokurora amatā apstiprināts Māris Leja

Māris Leja, Viorika Jirgena, Juris Juriss, Prokuratūra, virsprokurors, iecelts amatā, korupcija, korupcijas apkarošana, amats,
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora amatā apstiprināts prokurors Māris Leja, kurš līdz šim bija šī amata pienākumu izpildītājs, informē prokuratūrā.

Prokuratūrā veikta nodaļas prokuroru aptauja par labāko iespējamo virsprokurora amata kandidātu, un par tādu pārliecinoši atzīts Leja.

«Pieteikšanās uz amata tika izsludināta, lai uzzinātu citus kandidātus, kuri būtu gatavi vadīt nodaļu. Ņemot vērā, ka vēlāk Māris Leja piekrita vadīt nodaļu, viņš kā labākais pretendents uz šo amatu tika apstiprināts virsprokurora amatā,» norādīja Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Vairāk uzziniet šeit.

 

VĒSTURE

Latvijā pirmoreiz vēsturē novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena

elektrība, elektrības cena, Nord Pool, pirmo reizi vēsturē, SPRK, negatīva cena, lejupslīde, biržas cena,

Pirmoreiz vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena. Tas noticis pirmdien, 6.jūlijā, laikā no plkst. 5.00 līdz 6.00 rītā.

Elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija –0,09 Eur/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi, atzīmē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Sākot jau no 6.jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums.

Vairāk uzziniet šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas