bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 18.09.2018 | Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita

BNN nedēļas apkopojums: Nevienlīdzība Igaunijā. Aplokšņu algu izkarošana Latvijā. Dabasgāzes alternatīvas Lietuvā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos elektronisko izsoļu vietnē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā (CPL), kas ceturtdien, 2.novembrī, konceptuāli atbalstītas Saeimā. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē.

Saeimas Preses dienests vēsta, ka 2015.gadā CPL jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas.

Tāpat minēts, ka elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē.

Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas autorizācijai dalībai izsolē – 3 darbdienas, bet izsoles kopējais ilgums – 20 dienas. Savukārt, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 eiro vai augstāks, termiņi attiecīgi būs – 20 dienas, 5 darbdienas un 30 dienas

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/apkilato-kustamo-mantu-turpmak-tirgos-elektronisko-izsolu-vietne-2-252646

DARĪJUMS: Tiek vērtēti trīs iespējamie airBalticinvestori

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Sākoties Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistes procesa finiša taisnei, tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teic satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis norāda, ka potenciālo ieguldītāju jau otro gadu meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard Freres, un šobrīd process ir «iegājis finiša taisnē». Pašlaik tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti un valdībai līdz gada beigām vajadzētu pieņemt lēmumu.

Pēc Auguļa teiktā, piedāvājumi ir labi un interesanti, kas nāks par labu gan sabiedrībai kopumā, gan taustaimniecības attīstībai. Viņš neatklāj, no kurām konkrētām valstīm nāk potenciālie pircēji, vien norāda, ka no visas pasaules.

Viņš atgādina, ka valdībai investora izvēlē joprojām galvenie kritēriji ir tas, lai airBalticturpina attīstību, lidostu Rīga saglabā kā bāzes lidostu, kā arī turpina reisu un flotes attīstību.

Satiksmes ministrs gan arī atzīmē, ka steiga ar airBaltic pārdošanu neesot, un, ja valdību neapmierinās neviens no pretendentiem, tad procesu varēs turpināt.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/augulis-tiek-verteti-tris-iespejamie-i-airbaltic-i-investori-252447

CĪŅA: Ventspils opozīcijas deputāti aicina grozīt Lembergam piemēroto drošības līdzekli

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis

Ventspils pilsētas domes deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis ir vērsušies pie tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas sastāva ar iesniegumu par deputātam Aivaram Lembergam piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu uz tādu, kas attaisno un sasniedz tā pielietošanas mērķus.

Deputāti norāda, ka smagos noziegumos apsūdzētais deputāts Lembergs viņam piemēroto drošības līdzekli faktiski klaji ignorē un nepārprotami imitē tā ievērošanu. «Runa ir par drošības līdzekli, kas Lembergam aizliedz pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils pilsētas Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kas ir noteikts jau kopš 2007.gada 13.augusta. Situācija, kurā apsūdzētais Lembergs tomēr ieņem šos amatus, ir ne tikai neloģiska un absurda, bet arī prettiesiska,» norāda Kristovskis.

Deputāti vērš uzmanību uz to, ka šī drošības līdzekļa piemērošana nepārprotami paredz aizliegumu pildīt pilnīgi visus Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils pilsētas Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, jo drošības līdzeklis neparedz aizliegumu tikai uz kādu atsevišķu abu minēto amatu pienākumu.

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti Kristovskis, Korna, Landmanis un I.Landmanis uzskata, ka tiesas piemērotais drošības līdzeklis nesasniedz savu mērķi. Tāpēc, aicinot tiesu precizēt vai grozīt drošības līdzekli apsūdzētajam Lembergam, viņi atsaucas arī uz šā gada septembrī viņiem sniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli, kas konstatē, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam Lembergam pašreizējā formā nav pietiekams un lai sasniegtu tā mērķi, būtu nepieciešams izvērtēt tā grozīšanas lietderība.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ventspils-opozicijas-deputati-aicina-grozit-lembergam-piemeroto-drosibas-lidzekli-252226

KRITUMS: Nevienlīdzība Igaunijā ir tik krasa, kā nekad iepriekš

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas tautsaimniecība ir savā līdz šim labākajā stāvoklī, bet arī nevienlīdzība valstī ir nepieredzēti krasa, tā uzņēmējdarbībai veltītā konferencē vērtējis Swedbank Eesti izpilddirektors.

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka Roberts Kits (Robert Kitt) trešdien, 1.novembrī, «Rimi Uzņēmējdarbības konferencē» vērtējis: «Mūsu ekonomikai šobrīd klājas ļoti labi – algas kāpj, eksports aug un pensiju fondiem iet labi. (..) Taču mums jāatzīst, ka nevienlīdzība ir savā līdz šim augstākajā punktā».

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/bankieris-nevienlidziba-igaunija-ir-tik-krasa-ka-nekad-ieprieks-252659

TAISNĪBA: Lēnās būvniecības projektu skaņošanas dēļ apdraudēta investīciju piesaiste Latvijai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ja netiks mainīts būvniecības regulējums valstiskā līmenī, kā arī uzlabots Rīgas būvvaldes darbs, Latvija turpinās zaudēt ārvalstu investīcijas. Tā, komentējot Latvijas pozīciju jaunākajā Pasaules Bankas reitingā Doing Business 2018,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka būvniecības procesa efektivitāte un ilgums ir valsts konkurētspējas jautājums, un, kā liecina jaunākais Doing Business reitings, Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.

«Rīgā, ne arī valstiskā līmenī pēdējā gada laikā nav panākti būtiski uzlabojumi, lai atvieglotu būvniecības procesu. Tas negatīvi atsauksies ne tikai uz šī, bet arī nākamā gada piesaistīto investīciju apjomu. Ir jāsaprot, ka uz spēles likta ne tikai Latvijas konkurētspēja ar Lietuvu un Igauniju, bet arī Rīgas pozīcijas abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētu starpā,» uzsver Baiba Fromane.

Lai gan Latvijas vērtējums uzlabojies tādās pozīcijās kā uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, nodokļu nomaksa un līgumsaistību izpilde, Latvija kritumu piedzīvojusi būvniecības atļauju pozīcijā, norāda eskperte.

Minot, ka, jo īpaši šajā ziņā izceļamies kaimiņvalstu vidū – starp Eiropas Savienības valstīm Igaunija ieņem 3.vietu, Lietuva – 4.vietu, savukārt Latvija – 16.vietu. Šim rādītājam ir būtiska loma ārvalstu investīciju piesaistes ziņā, saka Fromane.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/buvuznemeji-lenas-buvniecibas-projektu-skanosanas-del-apdraudeta-investiciju-piesaiste-latvijai-252653

IZAUGSME: Ir laiks atteikties no ilūzijas par aplokšņu algu neizsekojamību, uzsver VID

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs, stāsta VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

Lai arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no VID mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem, uzsver dienestā.

«VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā «aplokšņu» algas. Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai,» komentē Pelēkā.

Arī Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners atzīst, ka: «Apjomīgais un labi paveiktais VID pētījums apliecina, ka dienests ir būtiski pilnveidojis un stiprinājis savu analītisko kapacitāti. Šī pētījuma rezultātā iegūtā informācija ir ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā un ļaus pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet arī prevencijas un izglītošanas jomā».

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ir-laiks-atteikties-iluzijas-par-aploksnu-algu-neizsekojamibu-uzsver-vid-252470

NĀKOTNE: Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa Independence izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns (Žygimantas Vaičiūnas).

Termināļa operatorkompānija Klaipedos nafta nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju Hoegh LNG tika noslēgts uz desmit gadiem.

Pēc Vaičūna teiktā, Lietuva cer nākamā gada pirmajā ceturksnī saņemt vairākus piegāžu nodrošinājuma scenārijus.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/lietuva-izvertes-saskidrinatas-dabasgazes-importa-alternativas-pec-2024-gada-252246

VIEDOKLIS: Bērnunami pat ar vislabāk krāsotajām sienām nekad nevarēs nodrošināt ģimeni un māju sajūtu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Katram bērnam nepieciešama ģimene, māju sajūta un vide, kurā augt mīlestības un drošības gaisotnē,» konferencē «Bērna vajadzības – ideāli un realitāte ārpusģimenes aprūpē» uzsvēra Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone, paužot pārliecību, ka bērnunami to nekad nevarēs nodrošināt pat ar vislabāk krāsotajām sienām, jaunākajām rotaļlietām un mazākām grupiņām.

Konferencē, kas norisinājusies 1.novembrī Rīgas pilī, piedalījušies gandrīz 400 ārpusģimenes aprūpes jomas profesionāļi un lēmumu pieņēmēji: Saeimas un pašvaldību deputāti, valsts pārvaldes pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu vadītāji, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, kā arī citu aprūpes formu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Tika diskutēts par bērnu vajadzībām ārpusģimenes aprūpē un valstī īstenoto deinstitucionalizācijas procesu.

Domājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem bērnu ārpusģimenes aprūpē, Vējone visu reformu un naudas plūsmu centrā aicināja nolikt bērnu un vienmēr vaicāt – kas ir labākais bērnam? Viņa aicināja sniegt lielāku atbalstu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem un nodrošināt, ka ārpusģimenē esošie līdzekļi seko bērnam, nevis iestādēm.

Valsts prezidenta kundze arī aicināja mācīties no labās pieredzes SOS Bērnu ciematos un ģimeņu atbalsta centros.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pilnveidojot-arpusgimenes-aprupi-latvija-primari-jaievero-bernu-vajadzibas-252577

Ref:224.000.103.2740


Pievienot komentāru

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens

Eurostat: Latvijā augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina pirmdien, 17.septembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.