bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Ušakova divdomīgie centieni. Lēnās reformas valsts pārvaldē. «Lemberga faktora» sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Pret Latvijas Dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts dzelzceļa administrācija 2017.gada 6.novembrī pirmo reizi valsts dzelzceļa nozares vēsturē sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS Latvijas dzelzceļš par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes.

Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvji norāda, ka uzraugošā iestāde nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot mūsu tranzīta koridoru.

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā var sasniegt 14 000 eiro.

VAS Latvijas Dzelzceļš atkārtoti esot ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS Latvijas Dzelzceļš plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra, norāda administrācijas pārstāvji.

Minot arī to, ka Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks komentē: «Šī ir pirmā reize valsts dzelzceļa nozares vēsturē, kad valstij piederošs uzņēmums atsakās sniegt pieprasīto informāciju uzraugošajai institūcijai. Saskaroties ar šādu bezprecedenta gadījumu, Valsts dzelzceļa administrācija ir spiesta piemērot sankcijas, par kurām jau iepriekš brīdināja atkārtotajos lūgumos sniegt informāciju VAS Latvijas Dzelzceļš.»

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pret-i-latvijas-dzelzcelu-i-sak-administrativa-parkapuma-proceduru-253730

DARĪJUMS: Salu tilta atjaunošanas otrās kārtas plānotās izmaksas pieaugušas par 13 miljoniem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salu tilta pārbūves projekta otrās kārtas izmaksas no sākotnēji plānotajiem 17,3 miljoniem pieaugušas līdz 30,26 miljoniem eiro, liecina Rīgas domes Finanšu komitejas dienaskārtībā iesniegtais dokuments.

Vēl septembrī Rīgas dome nolēma, ka tilta atjaunošanas otrā kārta tiks īstenota līdz 2020.gadam par 17,3 miljoniem eiro. Lai to īstenotu, plānots piesaistīt Kohēzijas fonda finansējumu.

Trešdien, 8.novembrī, komitejas sēdē plkst.15 plānots izskatīt Rīgas domes Satiksmes departamenta pieteikumu par to, ka Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešami papildus 13 miljoni eiro.

Departaments skaidro, ka patlaban projekta otrās kārtas īstenošanas kopējās izmaksas plānotas 30,26 miljonu apmērā. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 26,6 miljoni eiro – 22,6 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums un 3,9 miljoni eiro Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums. Kopējās neattiecināmās projekta izmaksas ir 3,63 miljoni eiro.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/salu-tilta-atjaunosanas-otras-kartas-planotas-izmaksas-pieaugusas-par-13-miljoniem-253560

CĪŅA:  Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie mala

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzīst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Saeimas komisija trešdien, 8.novembrī,  uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.

Citskovskis informē, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.

«Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski,» norāda Citskovskis.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/citskovskis-reformas-valsts-parvalde-norit-tik-leni-ka-reizem-gribas-visu-mest-pie-malas-253609

KRITUMS: No arhīva pazuduši papīri par Godmaņa iespējamo sadarbību ar čeku

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ivars Godmanis

Latvijas vēstures pētnieki ir satraukti par Latvijas Padomju sociālistiskās republikas (LPSR) Valsts drošības komitejas (VDK) lietu dokumentu pazušanu no tiesu arhīviem, stāsta Latvijas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Rīgas rajona tiesa trešdien, 8.novembrī, atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neizsniegs 1990.gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku lietu, jo konstatēts, ka šī lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārstāve Māra Sprūdža informējusi komisiju, ka iesniegums ar lūgumu pārbaudīt, vai arhīvā lieta atrodas, tika nosūtīts LNA Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti, tomēr varbūtība, ka lieta ir arhīvā, esot ļoti niecīga.

Kangeris norāda, ka zinātniekus lietas iespējamā pazušana satrauc, jo jau iepriekš Valmieras tiesa kādu citu čekas sadarbības lietu iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. «Par to mēs savulaik rakstījām gan Nacionālajam arhīvam, gan visādām institūcijām, proti, ka to nevar darīt, jo lietas ir jāsargā,» stāsta Kangeris.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/arhiva-pazudusi-papiri-par-godmana-iespejamo-sadarbibu-ar-ceku-253674

PATIESĪBA: Ušakova centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru nav saprotami un ir divdomīgi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, nav saprotami un ir divdomīgi, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

Laikraksts Neatkarīgā iepriekš rakstīja, ka Ušakovs caur Eiropas Sociālistu partiju (ESP) meklējis ceļus tikties ar NATO ģenerālsekretāru un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, kas dažiem radījis aizdomas par slēptiem politiskiem mērķiem. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē ticies zemāka ranga alianses pārstāvis, ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems.

Jegermanis skaidroja, ka jebkuras pašvaldības vadītājs divpusēji var tikties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, bet, ja pašvaldība vēlas kārtot kādas oficiālas lietas vai vienošanās, tas ir jādara ar ĀM piekrišanu vai atbalstu. Viņš apstiprināja, ka konkrētajā gadījumā tikšanās ar ministriju nav tikusi apspriesta un saskaņota.

«Iepriekš par šo tikšanos neko nezinājām. Ar mums netika saskaņots un netika apspriests tikšanās iespējamais saturs, tādēļ Rīgas mērs vien sev zināmu iemeslu dēļ nodarbojas ar sava veida pašdarbību,» teica ministrija preses sekretārs, piebilstot, ka katra pašvaldība ir zināmā mērā neierobežota, bet, ja ir runa par sadarbību ar kādu starptautisku organizāciju, tad tā vairs nav pašvaldības kompetence.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/am-usakova-centieni-tikties-ar-nato-generalsekretaru-nav-saprotami-ir-divdomigi-253393

ATTĪSTĪBA: Judins pauž kritiku Sudrabai par ekspertu izvēli parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti – komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics un Andrejs Judins

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pirmdien, 6.novembrī, domstarpības raisīja ekspertu izvēle, kā arī deputāti pauda neapmierinātību par atsevišķu personu atteikšanos ierasties uz komisijas sēdi.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra informējusi, ka nevarēs deleģēt pārstāvjus resursu trūkuma dēļ, kā arī saistībā ar to, ka tās pārstāvji ieņem arī tiesnešu amatus, par šo sniegto atbildi deputātus informēja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Neapmierinātību ar Valststiesību zinātņu katedras atbildi pauda vairāki parlamentārieši, no kuriem deputāts Mārtiņš Šics (LRA) taujāja, vai jāizmanto parlamentārās izmeklēšanas komisijai likumā paredzētās tiesības lūgt tiesai konkrētās personas atvest ar policijas palīdzību.

Saistībā ar diskusiju par ekspertu izvēli komisijas vairākums noraidīja deputāta Andreja Judina (Par!/V) priekšlikumu no sēdes izslēgt konstitucionālo tiesību jautājumu, jo sēdē neesot klāt attiecīgās jomas eksperti. Uz komisijas sēdi uzaicinātais advokāts Gvido Zemribo gan atbildēja, ka savulaik pasniedzis lekcijas salīdzināmajās konstitucionālajās tiesībās.

Judins arī pauda kritiku komisijas priekšsēdētājas rīcībai attiecībā uz ekspertu izvēli, savukārt deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) aizstāvēja Sudrabas rīcību.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/judins-pauz-kritiku-sudrabai-par-ekspertu-izveli-parlamentaras-izmeklesanas-komisijai-253134

NĀKOTNE: Ašeradens paliek ekonomikas ministra amatā, bet par sacelto jezgu izslēdz Āboltiņu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solvita Āboltiņa un Arvils Ašeradens

Partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā, nolēma Vienotības valde.

Ašeradenam nedodoties vadīt partijas Saeimas frakciju, tās vadību nolemts uzticēt deputātam Hosamam Abu Meri. Šis ir valdes rekomendējošs piedāvājums Saeimas frakcijai, par kuru tā vēl lemšot.

Partijas valde pirmdien, 6.novembrī, nolēma no politiskā spēka izslēgt kādreizējo partijas līderi un līdzšinējos Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo viņa diskreditējusi jauna ekonomikas ministra meklēšanas procesu.

Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pēc notikušās valdes sēdes informēja žurnālistus, ka partija apsprieda notikumus saistībā ar iespējamu ekonomikas ministra nomaiņu. Pašreizējā Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa esot rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu.

Ašeradens uzsvēra, ka tā esot bijusi partijas valdes priekšsēdētāja prerogatīva virzīt un saskaņot kandidātu, taču šī vienošanās no Āboltiņas puses pārkāpta. Tajā nevarot vainot tikai Āboltiņu, taču viņa esot uzstājusies ar kritiku par kandidātiem un komentējusi procesu.

Āboltiņa plānojusi nolikt deputātes mandātu līdz gada beigām, un tas ir viņas ziņā, kad precīzi tas tiks izdarīt, teica Ašeradens. Kopumā process esot noritēji pretēji tam, kāda bijusi vienošanās, kas esot «īpaši sāpīgi», jo iepriekšējā kongresā tika aizstāvētas Ābotliņas pozīcijas, piebilda partijas vadītājs. Taču tagad viņš esot redzējis tādu pašu pretdarbību un intrigu procesu kā iepriekš.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/aseradens-paliek-ekonomikas-ministra-amata-bet-par-sacelto-jezgu-izsledz-aboltinu-253205

VIEDOKLIS: «Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres izredzes kļūt par Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, norāda biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Viņš skaidro, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir «Lemberga faktors».

«Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,» sacīja biedrības prezidents.

Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. «ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,» minējumus izteica Eiropas Kustības Latvijā prezidents.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/lemberga-faktora-del-finansu-ministres-izredzes-klut-par-eirogrupas-prezidenti-ir-loti-zemas-253372

Ref:224.000.103.2795


Pievienot komentāru

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens