bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Latvijas premjera amatu. Budžeta pārkāpumi. Soli tuvāk depozīta sistēmai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Šonedēļ Latvijā joprojām viena no aktuālākajām tēmām – kurš ieņems Latvijas premjera amatu. Partijas pašlaik uzvedas ļoti pieticīgi, izvairoties no skaļiem paziņojumiem. Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs ir saņēmis partiju izvirzīto premjera amata kandidātu Alda Gobzema, Arta Pabrika un Jāņa Bordāna dokumentus, lai izvērtētu šo personu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.

Lietuvā 2019.gada valsts budžets, kas plānoto ieņēmumu daļā ir rekordists, pašlaik ir nodots likumdevēju un sabiedrības vērtējumam.

Savukārt Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldi tiesā iesūdzējis Nīderlandes kiberdrošības uzņēmums Gemalto, no kura Igaunijas iestāde vēlas piedzīt 152 miljonu eiro kompensāciju par nedrošu nacionālo identitātes karšu izgatavošanu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārbaude; Cīņa; Virzība; Kritums; Cerība; Tiesa.

PĀRBAUDE:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SAB «maksimāli īsā» laikā veiks pirmspārbaudi par premjera amata kandidātiem

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir saņēmis partiju izvirzīto premjera amata kandidātu Alda Gobzema, Arta Pabrika un Jāņa Bordāna dokumentus, lai izvērtētu šo personu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.

SAB pārstāve Iveta Maura pastāstīja, ka birojs saņēmis trīs personu aizpildītās aptaujas lapas un birojā ir sākta pirmspārbaude par viņu atbilstību augstākās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

«Ja SAB konstatēs, ka ir saskatāmi riski atļaujas saņemšanai, tad birojs informēs Valsts prezidentu, kuram ir tiesības nosaukt premjera amata kandidātu. Personu pirmspārbaude tiks veikta maksimāli īsā termiņā. Ja prezidents premjera amatam nominēs vienu no šīm personām, tad SAB pabeigs pārbaudi un biroja direktors pieņems atbilstošu lēmumu,» norādīja Maura.

SAB prognozē, ka personu izvērtēšanas process notiks «maksimāli īsā termiņā», taču konkrētus datumus SAB nemin.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka personām SAB iesniedzamajā aptaujas lapā jāieraksta zināma un noskaidrojama informācija. Pārbaudāmajiem aptaujas lapā, piemēram, jāpiemin darbavietas, kurās strādāts pēdējo 15 gadu laikā. Tāpat jāatklāj ziņas par ģimenes locekļiem, radiniekiem. Tāpat jāatbild vai pēdējo piecu gadu laikā persona bijusi dalībnieks kriminālprocesā. Personai arī jāatklāj vai viņai un radiniekiem bijuši kontakti ar ārvalstu specdienestiem. Tāpat jāatklāj vai tiek uzturēts regulārs kontakts ar ārpus ES un NATO valstīm dzīvojošām personām.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS:

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr, pēc Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Kā liecina Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītais FM 2019.gada budžeta plāna projekts, veselības aprūpes budžets šogad sasniedzis 4% IKP, kā arī veido 10,6% no vispārējiem valdības izdevumiem, līdzīgi arī nākamgad veselības budžetam vajadzētu saglabāties 4% apmērā no IKP, tam veidojot 10,9% no vispārējiem valdības izdevumiem.

Kā iepriekš informēja VM, 2016.gadā veselības aprūpes finansējums veidoja 10% no vispārējiem valdības izdevumiem, kā arī 3,10% no IKP, bet pērn šis budžets veidoja 9,85% no vispārējiem valdības izdevumiem un 3,14% no IKP. Vienlaikus Veselības aprūpes finansēšanas likumā pausts, ka veselības aprūpes finansējumam vismaz 4% no IKP būtu jāsasniedz 2020.gadā.

VM pārstāvis Oskars Šneiders norādīja, ka ministrijas rīcībā nav informācijas, kāpēc dokumentā norādīts, ka veselības aprūpes budžets jau šogad sasniedzis 4% no IKP, jo, pēc VM aprēķiniem, tas veido 3,5% no IKP, turklāt arī nākamgad tas saglabāsies apmēram tāds pats, proti, 3,5% no IKP. Ministrija lūgusi FM skaidrot, kā veikti tās aprēķini.

Vairāk uzziniet: šeit.

CERĪBA:

Lietuva no ēnu ekonomikas cer pasmelt papildu 200 miljonus eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka

Lietuvas 2019.gada valsts budžets, kas plānoto ieņēmumu daļā ir rekordists, pašlaik ir nodots likumdevēju un sabiedrības vērtējumam.

Lielākās šaubas par iespējām tiešām gūt plānotos ieņēmumus ir paustas par ievērojamiem 200 miljoniem eiro, ar ko valdība rēķinās no tās tautsaimniecības daļas, kas nodokļu iekasētājiem pagaidām nav bijusi aizsniedzama.

«Mēs paredzam, ka ieņēmumos paredzētos 200 miljonus eiro ir iespējams iekasēt un pievienot budžetam,» tā Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) trešdien, 25.oktobrī, skaidrojis Seima Budžeta un finanšu komisijā.

Premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) vadītā valdība ir vairākkārt norādījusi, ka budžets ar 1 516 miljardu eiro lielu ieņēmumu sadaļu, kas būtu kāpums par 19,7% gada laikā, ir «saprātīgs» un «pamatots».

Tikmēr starp ekonomistiem, kuri pauduši šaubas par fiskālā mērķa īstenojamību ir Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kurš Lietuvā ir arī viens no cilvēkiem, ko sabiedriskās domas aptaujās bieži min kā vienu no favorītiem Lietuvas prezidenta amatam.

Vairāk uzziniet: šeit.

TIESA:

Igauniju tiesā iesūdz kļūmīgu ID karšu ražotājs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldi (IPRP) tiesā iesūdzējis Nīderlandes kiberdrošības uzņēmums Gemalto, no kura Igaunijas iestāde vēlas piedzīt 152 miljonu eiro kompensāciju par nedrošu nacionālo identitātes karšu izgatavošanu.

Ceturtdien, 25.oktobrī, par strīdu, kas samilzis abpusējā tiesvedībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Gemalto, kas uzskata IPRP prasību par pārmērīgu un ir paudis cerību par strīda atrisināšanu sarunu ceļā, paziņojis, ka nav pārkāpis ar Igaunijas iestādi noslēgto līgumu un nu tiesas ceļā vēlas saņemt kompensāciju.

«Kā norādījām 2018.gada 27.septembrī, Gemalto ir žēl par IPRP pēkšņo lēmumu apturēt sarunas bez pilnvērtīgas kompromisa vienošanās, kaut arī sarunas bija tuvu noslēgumam. Tam sekoja nepamatots un bezprecedenta IPRP iesniegums tiesā, kur minēta summa, kas ir absolūti neproporcionāla, salīdzinot ar summu, ko kompromisa vienošanās projektā piedāvāja pati IPRP,» tā nīderlandiešu uzņēmums.

Septembra nogalē, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde vērsusies tiesā, lai piedzītu līgumsodu 152 miljonu eiro apmērā no uzņēmuma Gemalto. Ir publiski atklāts, ka vairāk nekā 700 000 tūkstošiem šo karšu ir drošības problēma, kas būtiski iedragājusi Igaunijas kā digitālo pakalpojumu lielvalsts reputāciju.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRKĀPUMS:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM

Fiskālās disciplīnas padome konstatē maksimālo budžeta izdevumu pārkāpumu

Ministru kabineta sēdē 23.oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018.gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu, secina Fiskālās disciplīnas padomē,

«Šī gada 23.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā kopumā 1 031 641 eiro apmērā,» atzīmē padomē.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

«Jebkurš izdevumu ietaupījums šajās ar likumu aizsargātajās budžeta programmās samazina maksimālos izdevumu apmērus 2018.gadam, tādejādi izdevumu pārdalīšana izraisa Fiskālās disciplīnas likuma prasību pārkāpumu. Likums viegli ļauj palielināt izdevumus šajās programmās, ja veidojas šāda nepieciešamība, taču arī ietaupījumi šajās programmās tik pat automātiski jāparedz, kā budžeta maksimālo izdevumu samazinājums,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

NEPLP vērsīsies tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM

NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš

Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē šodien pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, trešdien, 24.oktobrī, žurnālistiem sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.

Āboliņš pastāstīja, ka trešdien notikusi Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulce, kurā pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi – Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.

Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.

Āboliņš norādīja, ka 2016.gada pārskatā netika iekļauta ievērojama summa saistību ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.

NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka iepriekš Latvijas Radio bija sarežģīts laiks, kad tostarp izteikta neuzticība Latvijas Radio valdei. «Ne viss ir gājis gludi, bet esam apmierināti ar situāciju, kāda ir tagad,» vērtēja Grīva.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIRZĪBA:

Soli tuvāk: Saeima konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.

Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa, atzīmē parlamentā.

Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->