BNN nedēļas apkopojums: Rīgas satiksmes shēmu burbulis. Igaunijā ceļ algu. Valdības gaita Latvijā

Šonedēļ Latvija saņēma, kā saka vairākas uzraugošās institūcijas, priekšlaicīgu Ziemassvētku dāvanu – pret skandalozo un korupcijas shēmās vairākkārt apsūdzēto uzņēmumu Rīgas satiksme uzsākts kriminālprocess, ko ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Arī vairāki opozīcijas deputāti, neesot mierā ar Rīgas domes pārvaldības stilu, uzsāk deputātu parakstu vākšanu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no amata.

Tikmēr Igaunijā notiek pozitīvas pārmaiņas – tur nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro.

Gan Igaunijā, gan Lietuvā pieņemts nākamā gada budžets. Lietuvas valdība gan izvēlējusies necelt algas streikojošajiem skolotājiem. Vienlaikus Lietuvas premjers skolotāju protestos saskata «smieklīgu» Kremļa pirkstu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Skandāls; Cīņa; Atbildība; Izaugsme; Protesti; Grozījumi.

SKANDĀLS

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Kriminālprocess sākts par RS 2016.gada iepirkumu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par zemās grīdas tramvaju piegādi (līguma kopējā summa ir 62 597 477 eiro) un par RS 2013.gadā izsludināto iepirkuma konkursu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par trolejbusu piegādi (līguma kopējā summa 131 646 135 eiro). Tāpat arī par RS 2013.gadā izsludināto iepirkuma konkursu un ar šo iepirkumu noslēgto līgumu par autobusu piegādi (līguma kopējā summa ir 75 808 297 eiro), BNN uzzināja KNAB.

KNAB un ārvalstu partnerdienestu sadarbība saistībā ar izmeklējamajiem faktiem tika uzsākta nedaudz vairāk kā pirms gada. KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Dienesti uzsāka kopīgas saskaņotas darbības faktu pārbaudei. Pamatojoties uz biroja sniegto informāciju, CBA uzsāka savu kriminālprocesu. Vienlaicīgi, cieši saskaņojot savas darbības ar KNAB, izmeklēšanu savā kriminālprocesā veica arī CBA, informē KNAB, uzsverot, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro apmērā ir provizorisks aprēķins, ko Polijas kolēģi līdz šim ir konstatējuši. Šajā aspektā izmeklēšana tiek turpināta un summas var atšķirties palielinājuma virzienā.

Savukārt KNAB, balstoties uz savā rīcībā esošu informāciju, šā gada novembrī uzsāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Vairāk uzziniet: šeit un šeit.

 

ATBILDĪBA

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunā Vienotība (JV) piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

JV piektdien,14.decembrī, sāk diskusijas ar piecām partijām par iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā. JV sagatavotajā pārskatā par starppartiju konsultāciju tēmām pausts, ka darbs valdībā notiek solidāri, paredzot, ka atbildības jomas valdībā partijām ir pēc paritātes principa jeb vienādā apjomā katram koalīcijas partnerim.

Paredzēts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir līdzvērtīgs ministra pozīcijai, tātad kopumā runa ir par 15 amatiem – 14 valdības locekļiem un parlamenta spīkers.

JV Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš ir atzinis, ka JV bez premjera amata pretendēs arī uz ārlietu un finanšu ministru vietām. Ja «sadalē» ir 15 amati un JV «pēc paritātes principa» pretendē uz trim no tiem, var pieļaut, ka apsvērta tiek piecu koalīcijas partneru veidota valdība.

JV par labāko un ilgtspējīgāko valdību veidojošo partiju sadarbības modeli uzskata tādu, kam Saeimā ir stabils «centriski labējo, eiropeisko partiju vairākums». Politiskais spēks piedāvā vienoties, ka vienīgi pēc konsensus principa tiek pieņemti lēmumi par valsts budžetu, pilsonības un valodas jautājumiem, valsts eiroatlantiskā kursa nemainību. Šo tēmu loku gan varot papildināt.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME

Igaunijā ceļ minimālo algu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Kā ziņo raidorganizācija ERR, lēmumu, kas šoruden saskaņots sarunās ar Igaunijas Arodbiedrību konfederāciju un Igaunijas Darbadevēju konfederāciju, Igaunijas valdība pieņēmusi ceturtdien, 13.decembrī. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ienākumu kāpumu savos maciņos visvairāk izjutīs tie 25 500 strādājošie, kuri Igaunijā par pilnas slodzes darbu saņem tieši minimālo mēnešalgu. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde aprēķinājusi, ka tie veido 5,3% no visu algoto strādājošo kopskaita valstī.

Igaunijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka pie minimālās algas pieliktie 40 eiro nozīmē, ka gadā valsts budžetā ienāks papildu 14,5 miljoni eiro, tomēr vienlaikus dārgāk savus darbiniekus kļūs algot arī valsts un pašvaldības iestādēm. Kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu sabiedriskajam sektoram ministrija lēš ap 3,3 miljoniem eiro par gadu.

 

PROTESTI

Lietuvas premjers saskata «smieklīgu» Kremļa pirkstu skolotāju protestos

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Lietuvā jo tuvāk nāk pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo vairāk dzirksteļu plaiksnī starp politisko spēku līderiem. Izsmēlis savu vārdisko ieroču arsenālu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir vērsies izlūkdienestā, lai tas ieskatītos valstī notiekošajā, un pārmetis Seima opozīcijai, ka tā atbalsta skolotāju streiku ar Kremļa līdzdalību.

Skvernelis otrdien, 11.decembrī, apstiprināja to, par ko valdībā un Seimā runāts kopš pagājušās nedēļas beigām, proti, ka valdības vadītājs ir vērsies Lietuvas Valsts Drošības departamentā, kas nodarbojas ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un korupcijas izmeklēšanu, lai tas izvērtētu «valstī notiekošos procesus».

Savā komentārā par dienestam doto uzdevumu Skvernelis šonedēļ pieminējis parlamenta lielāko opozīcijas partiju, Tēvzemes savienību — Lietuvas kristīgos demokrātus, jo tie atbalsot skolotāju masveida streiku, kas norisinās jau vairāk nekā mēnesi un kur iesaistījušies aptuveni tūkstotis pedagogu.

Skolotāju mērķis ir no 2019.gada panākt algu pieaugumu par 20% un arī, lai tiktu uzlabota atalgojuma aprēķināšanas sistēma.

Valdības vadītājs, kurš pārstāv Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, arī pieļāvis, ka, iespējams, konservatīvo un skolotāju rīcībā ir redzama nevēlama Krievijas valdības ietekme.

Vairāk uzziniet: šeit.

GROZĪJUMI

Prezidents izsludinājis grozījumus par 8,3 miljonu eiro novirzīšanu NMPD

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis Saeimas 6.decembra sēdē pieņemto likumu Grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību un tajos ietvertos grozījumus par 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kā iepriekš skaidroja Valsts prezidenta kancelejā, saskaņā ar Satversmes 75.pantu, ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu un to nevar nodot tautas nobalsošanai.

Vējonis izsludinājis arī pārējos trīs Saeimas 6.decembra sēdē šādā kārtībā pieņemtos likumus.

Jau ziņots, ka Saeima 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.

Negaidīti tika atbalstīts arī deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019.gadā novirza 8,3 miljonus eiro NMPD darbinieku darba samaksas paaugstinājumam. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo ierosinājumu bija noraidījusi.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA

KP neatbalsta auto tehniskās apskates sniedzēju izraudzīšanos publiskā iepirkumā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī,skata Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē. Konkurences padome (KP) uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.

SM sagatavotais ziņojums ir cieši saistīts ar KP 2018.gada jūlijā noslēgto tirgus uzraudzību Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā, kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija(CSDD) rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes.

KP neatbalsta SM ieceri, ka uzņēmēji, kas pēc 2023.gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu. Tas ļautu saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz desmit gadiem, BNN informē KP.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS

Aptieku īpašnieki: Kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar rezervi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Pēc viņa paustā, ja ražotājs startē konkursā, lai piegādātu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautās zāles, tad viņam būtu jāpiegādā zāles nevis atbilstoši iepriekšējā mēneša statistikai, bet gan ar nelielu rezervi, lai varētu reaģēt, ja situācija mainās un kāds medikaments aptrūkstas.

Uz jautājumu, kas kavē rezervju veidošanu tagad, Lībķens norādīja, ka bažas saistītas ar to, ka, ja zāles ievedīs par daudz, tad vairumtirgotāji būs ieinteresēti tās eksportēt uz tirgiem, kur tām ir augstāka cena, jo, piemēram, Vācijā šīs zāles maksā vairāk. «Ja ražotājs zāles atved uz Latviju par zemāku cenu, bet lieltirgotājs tās pārpārdod uz Vāciju, tad ražotājiem tiks radīti zaudējumi,» stāsta Lībķens.

Vairāk uzziniet: šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas