BNN nedēļas apkopojums: Kā interesēs darbojas Ģenerālprokuratūra? Lemberga kritums LTV. Oligarhu sarunas gaitas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā, pavēsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Vienlaikus piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa būs zināma šā gada augustā.

2019.gada provizoriskā fiskālā telpa tiek lēsta 19,9 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro, ziņo ministre.

Budžeta strukturālais deficīts, saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju, nākamajā gadā aplēsts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā – 1,5% no IKP, bet 2020.gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/nakama-gada-fiskala-telpa-provizoriski-aplesta-81-2-miljonu-eiro-apmera-236292

DARĪJUMS: ECB obligāciju iegādes programmā uzpirkti Latvijas vērtspapīri par 1,579 miljrd. eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūnija beigām ir uzpirkti Latvijas vērtspapīri 1,579 miljardu eiro apmērā, liecina ECB publiskotā informācija.

Savukārt Lietuvas obligācijas līdz 2017.gada jūnija beigām uzpirktas 2,62 miljardu eiro apmērā, bet Igaunijas obligācijas – 65 miljonu eiro apmērā.

Tostarp jūnijā obligāciju iegādes programmā Latvijas vērtspapīri iegādāti 36 miljonu eiro apmērā, Lietuvas – 38 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijas vērtspapīri nav uzpirkti.

Kopumā minētajā ECB programmā līdz 2017.gada jūnija beigām iegādātas obligācijas 1,639 triljonu eiro apmērā, tostarp jūnijā – 51,607 miljardu eiro apmērā.

Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas – ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ecb-obligaciju-iegades-programma-uzpirkti-latvijas-vertspapiri-par-1-579-miljardiem-eiro-235988

CĪŅA: Ģenerālprokuratūra darbojās drīzāk valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Politiskā partija Progresīvie ir iesnieguši pieteikumu 13. jūlijā plkst. 8.30 iepretī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai organizēt publisku pasākumu – piketu, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.

Partijas biedri norāda, ka saistībā ar «Oligarhu lietas sarunām» sabiedrībai ir izdevies uzzināt, ka Latvijas drošības iestādes ir rīkojušās kūtri. «Ģenerālprokurora Kalnmeiera pēdējo dienu izteikumi tikai apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.»

Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs: «Vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk Valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs.»

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/partija-generalprokuratura-darbojusies-drizak-valsts-izzadzeju-nevis-sabiedribas-intereses-235963

KRITUMS: Tiesa Imantas pedofilam mīkstina sodu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Par seksuāliem noziegumiem pret mazgadīgām meitenēm apsūdzētais tiek konvojēts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sēdes pārtraukumā, kur slēgtā procesā izskata tā dēvēto Imantas pedofila krimināllietu

Rīgas apgabaltiesa pret Nauri Pikšteinu jeb tā dēvēto Imantas pedofilu nolēmusi samazināt cietumsodu par trīs gadiem, nosakot 22 gadus cietumā. Pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz 25 gadiem.

Trešdien, 5.jūlijā, Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu, apelācijas kārtībā slēgtā tiesas sēdē skatot krimināllietu saistībā ar apsūdzētā iesniegto apelācijas sūdzību. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 6.janvāra spriedums atcelts daļā par Pikšteinam noteikto sodu, paziņo apgabaltiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis.

Pikšteins pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 160.panta trešās daļas (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) – par seksuālas vardarbības mēģinājumu – 2014.gada 4.martā sodīts ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Līdz ar to kā galīgo sodu apgabaltiesa apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz 22 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Pārējā daļā pirmās instances spriedums atstāts negrozīts.

Pilns nolēmums būs pieejams 19.jūlijā, pēc tam to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/tiesa-imantas-pedofilam-mikstina-sodu-236115

TAISNĪBA: Politiķi mudina tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt «oligarhu sarunās» pausto

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Ilustratīvs attēls

Vairāki partijas Vienotība deputāti saistībā ar žurnālā Ir publiskoto informāciju aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) valsts amatpersonas deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, liecina politiķes Ilze Viņķeles twitter.com kontā publicētais iesniegums.

Ar šādu aicinājumu pie VID direktores Ilzes Cīrules vērsušies deputāti Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs.

Politiķi atsaucas uz Ir publiskoto informāciju informāciju, ka «Dūklava īpašumā ir, iespējams, valsts amatpersonas deklarācijās neuzrādīts īpašums Rīgas Brīvostas teritorijā». Tāpēc lūgts pārbaudīt ministra valsts amatpersonas deklarācijās par pēdējiem septiņiem gadiem sniegto ziņu patiesumu.

Parlamentārieši aicina īpaši izvērtēt, vai deklarācijās atspoguļots pilns Dūklava tiešā vai pastarpinātā īpašuma esošas mantas klāsts.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/politiki-mudina-tiesibsargajosas-iestades-parbaudit-oligarhu-sarunas-pausto-236295

IZAUGSME: LTV nesadarbosies ar Ventspils domi; meklē iespēju kļūt neatkarīgākiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) satura redaktores Guntas Slogas iniciatīvas LTV ir izvērtējusi sadarbību ar Ventspils domi LTV ētikas kodeksa kontekstā, un televīzija ir pieņēmusi lēmumu neturpināt sadarbību ar Ventspils domi projektā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī, ziņo sabiedriskā medija parstāve Dace Jansone.

Latvijas Televīzija arī pārskatīs un formulēs principus sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām kopumā raidījumu projektu ietvaros. Medijs paredz strādāt pie alternatīvu finansējumu avotu piesaistes, lai nodrošinātu pilnvērtīgu raidījumu projektu attīstību 2018.gadā.

Sloga pastāstīja, ka LTV lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi netika pieņemts balstoties tikai uz viņas publiski pausto iniciatīvu, jo šis jautājums jau iepriekš tika plaši pārrunāts LTV darbinieku vidū. «Mēs esam nonākuši pie viena viedokļa. Negribu, lai tiktu pārspīlēts mans publiskais viedoklis – ka tam ir kāda ietekme uz lēmumu. (..) Kolēģiem bija sasniegts kritiskais punkts,» sacīja Sloga.

Taujāta, kā nodoms pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi varētu ietekmēt LTV turpmāko darbību, tostarp projektu Latvijas sirdsdziesma, LTV satura redaktore norādīja, ka tiks izskatīti un izvērtēti citi veidi, kā piesaistīt finansējumu, lai projektu turpinātu, jo tas skatītāju vidū ir ļoti iecienīts.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ltv-nesadarbosies-ar-ventspils-domi-236203

NĀKOTNE: Akceptē nodokļu reformas izdevumu kompensējošos pasākumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola un Ministru prezidents Māris Kučinskis

«Lai īstenotu «lielos nodokļus reformas pasākumus», piemēram, diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un minimālās algas paaugstināšanu, nepieciešami arī kompensācijas mehānismi, kurus valdība arī atbalstīja.Tie galvenokārt ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu,» uzsver Finanšu ministre Dana  Reizniece-Ozola.

Ministru kabinets otrdien, 4.jūlijā, izskatīja tos likumprojektus, kas kompensēs nodokļu reformas ietvaros paredzētos izdevumus, valdības sēdē norāda Reizniece-Ozola.

Kopumā valdībai jāatbalsta izmaiņas vairāk nekā desmit likumprojektos, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu. Otrdien, Ministru kabinets izskatīja piecus no tiem, bet par atlikušajiem Ministru kabinets lems nākamnedēļ.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/akcepte-nodoklu-reformas-izdevumu-kompensejosos-pasakumus-235932

Ref:224.000.103.1678

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas