bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijai ir VID ģenerāldirektore. Gobzema neveiksmes. Sudrabas politiskais gars nerimst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā tā teikt «briesmīgi kārotajam» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam beidzot atradies kandidāts, kas tīk jaunajai valdībai, – Ieva Jaunzeme. Jaunzemes kandidatūru izvirzīja pašreizējais Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tikmēr iekšējā cīņa par amata saglabāšanu notiek politiskajā partijā KPV LV. Šonedēļ Saeimas deputāts Aldis Gobzems tika izslēgts gan no pašas partijas, gan no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.  Gobzems pēc šī paziņojuma nolēmis «veidot jaunu veidojumu».

Kamēr vieni «brūk», citi «mostas». Proti, politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML).

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā ApstiprinājumsCīņa; Nepadošanās; Nauda; Deficīts; Kārtība; Nākotne.

APSTIPRINĀJUMS:

Ieva Jaunzeme apstiprināta VID ģenerāldirektores amatā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Ieva Jaunzeme.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā apstiprināta Ieva Jaunzeme, informē Valsts kanceleja.

Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pēc tam, kad Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju.

«Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pie tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,» norāda Reirs.

Saņemot Ministru kabineta apstiprinājumu un kļūstot par VID ģenerāldirektori, Jaunzeme paudusi: «Es vēlētos vadīt Valsts ieņēmumu dienestu tā, lai  godīgas konkurences vide un ēnu ekonomikas samazinājums tiktu panākts, vienkāršojot nodokļu nomaksas procedūras, stingri vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.»

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Gobzems izslēgts arī no KPV LV Saeimas frakcijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis Aldis Gobzems.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien, 6.februārī, arī izslēgts no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta Dažādi, piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Vairāk uzziniet: šeit.

NEPADOŠANĀS:

NSL politiskais gars nerimst – apvienojas ar citām partijām un sauc sevi par Atmodu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NSL valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba

Politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML), liecina paziņojums NSL mājaslapā.

Šāds lēmums vienbalsīgi pieņemts šā gada 31.janvāra partijas biedru kopsapulcē.

Partijas reorganizācija tostarp paredz apvienošanos ar domubiedriem no citiem politiskajiem spēkiem, lai kopīgi saglabātu tradicionālo, latvisko kultūrvidi un neatkarīgu Latvijas valsti, kur galvenās ir Latvijas tautas intereses un ģimenes vērtības.

«Lēmums par partijas No sirds Latvijai reorganizāciju nenozīmē atteikšanos no līdzšinējām vērtībām. Tā ir pāreja nākamajā pakāpē, lai ar līdzīgi domājošajiem izveidotu lielāku politisko spēku. Tā ir savas pārliecības demonstrēšana, ka mēs šeit neatrodamies tikai kaut kādam īsam mirklim, kad ceļi saveda kopā, kaut kas sanāca, nesanāca, un pēc tam šķiramies. Es domāju, ka spēka parādīšana ir spējā paraudzīties plašāk un tālāk nekā līdz šim,» pārmaiņas pamato NSL valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Vairāk uzziniet: šeit.

NAUDA:

 Latvijas 2019.gada budžeta izdevumu apmērs – 9,4 miljardi eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijai 2019.gadā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, liecina piektdien, 8.februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums.

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, vēsta FM. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

NĀKOTNE:

Baltijas valstis skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu Brexit jautājumā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas vçstnieks Latvijâ Arti Hilpus (no kreisâs), Latvijas Ministru prezidents Kriðjânis Kariòð un Lietuvas Ministru prezidents Sauïus Skvernelis.

Baltijas valstis ir skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit procesu, pirmdien, 4.februārī, Rīgā žurnālistiem pauda Baltijas valstu līderi.

Aicināti komentēt runas, ka Lielbritānija, iespējams, uzrunājusi Baltijas valstis, lai tās mudinātu ES pagarināt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Baltijas valstu līderi apgalvoja, ka Lielbritānija ar tām nav sazinājusies.

Kariņš uzsvēra, ka Lielbritānija līdz šim nav sazinājusies ar Latviju. Tajā pašā laikā viņš pauda skepsi, ka Brexit jautājumā būtu iespējams panākt jaunu vienošanos.

«Lai panāktu līdzšinējo vienošanos par Brexit, pagāja divi gadi. Ja var atrast jaunu vienošanos, piemēram, Īrijas jautājumā, tas būtu labi, bet esmu skeptisks. Nedomāju, ka var atrast labu risinājumu tik īsā laikā. Latvija uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir slikta, jo Lielbritānija ir mūsu stratēģiskais partneris, tomēr mums ir jādomā par paliekošajām 27 valstīm. Eiropai Brexit jautājumā ir jāturas kopā,» pauda Kariņš.

Lietuvas premjerministrs uzsvēra, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir noslēgušās. «Divu gadu smagais darbs nevar tikt atcelt ar pēdējā brīža priekšlikumiem vai lēmumiem. Jaunu sarunu vairs nebūs. Ir jāīsteno tie lēmumi, kādi jau ir pieņemti,» uzsvēra Skvernelis.

Vairāk uzziniet: šeit.

DEFICĪTS:

Jaunais MK «saņēmis stafeti» no vecā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka jaunais Ministru kabinets (MK) ir «saņēmis stafeti» no iepriekšējā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš padome konstatējusi tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi, stāsta padomē.

Latvijas budžets 2018.gadā, pēc padomes ekspertu aprēķiniem, ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019.gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb –0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018.gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019.gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP.

Vairāk uzziniet: šeit.

KĀRTĪBA:

Ģirģens uzsver – nacionāla un etniska naida kurināšana nav pieļaujama, sola rīkoties

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iekšlietu minists Sandis Girģens (KPV LV).

«Nacionālas un etniskas dabas naida kurināšana nav pieļaujama, tāpēc atbildīgie iekšlietu dienesti nodrošinās, lai tiktu ievērots likums un saukti pie atbildības tie, kuri ar savām provokatīvajām darbībām apdraud iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību,» komentējot Rīgas mikrorajonos izplatītās nacionālo naidu kurinošos materiālus, teic iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

«Es, kā iekšlietu ministrs, uzkatu, ka nav pieļaujama Latvijas iedzīvotāju provocēšana un dalīšana pēc etniskās piederības. Jebkuri mēģinājumi to darīt ir nosodāmi. Provokatori tiks saukti pie likumā noteiktās atbildības,» norāda Ģirģens, kurš arī min, ka iekšlietu dienestiem jāreaģē uz jebkuru provokāciju.

Ministrs arī ir pārliecināts, ka provokāciju organizatori tiks saukti pie atbildības.

Februāra sākumā Rīgas mikrorajonos izplatītu nacionālo naidu kurinoši plakāti, kuros attēlots Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). Par notikušo Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Informācija nodota arī Valsts drošības dienestam.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.