bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.02.2019 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijai ir VID ģenerāldirektore. Gobzema neveiksmes. Sudrabas politiskais gars nerimst

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā tā teikt «briesmīgi kārotajam» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam beidzot atradies kandidāts, kas tīk jaunajai valdībai, – Ieva Jaunzeme. Jaunzemes kandidatūru izvirzīja pašreizējais Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tikmēr iekšējā cīņa par amata saglabāšanu notiek politiskajā partijā KPV LV. Šonedēļ Saeimas deputāts Aldis Gobzems tika izslēgts gan no pašas partijas, gan no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.  Gobzems pēc šī paziņojuma nolēmis «veidot jaunu veidojumu».

Kamēr vieni «brūk», citi «mostas». Proti, politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML).

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā ApstiprinājumsCīņa; Nepadošanās; Nauda; Deficīts; Kārtība; Nākotne.

APSTIPRINĀJUMS:

Ieva Jaunzeme apstiprināta VID ģenerāldirektores amatā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Ieva Jaunzeme.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā apstiprināta Ieva Jaunzeme, informē Valsts kanceleja.

Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pēc tam, kad Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju.

«Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pie tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,» norāda Reirs.

Saņemot Ministru kabineta apstiprinājumu un kļūstot par VID ģenerāldirektori, Jaunzeme paudusi: «Es vēlētos vadīt Valsts ieņēmumu dienestu tā, lai  godīgas konkurences vide un ēnu ekonomikas samazinājums tiktu panākts, vienkāršojot nodokļu nomaksas procedūras, stingri vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.»

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Gobzems izslēgts arī no KPV LV Saeimas frakcijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis Aldis Gobzems.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien, 6.februārī, arī izslēgts no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta Dažādi, piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Vairāk uzziniet: šeit.

NEPADOŠANĀS:

NSL politiskais gars nerimst – apvienojas ar citām partijām un sauc sevi par Atmodu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NSL valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba

Politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML), liecina paziņojums NSL mājaslapā.

Šāds lēmums vienbalsīgi pieņemts šā gada 31.janvāra partijas biedru kopsapulcē.

Partijas reorganizācija tostarp paredz apvienošanos ar domubiedriem no citiem politiskajiem spēkiem, lai kopīgi saglabātu tradicionālo, latvisko kultūrvidi un neatkarīgu Latvijas valsti, kur galvenās ir Latvijas tautas intereses un ģimenes vērtības.

«Lēmums par partijas No sirds Latvijai reorganizāciju nenozīmē atteikšanos no līdzšinējām vērtībām. Tā ir pāreja nākamajā pakāpē, lai ar līdzīgi domājošajiem izveidotu lielāku politisko spēku. Tā ir savas pārliecības demonstrēšana, ka mēs šeit neatrodamies tikai kaut kādam īsam mirklim, kad ceļi saveda kopā, kaut kas sanāca, nesanāca, un pēc tam šķiramies. Es domāju, ka spēka parādīšana ir spējā paraudzīties plašāk un tālāk nekā līdz šim,» pārmaiņas pamato NSL valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Vairāk uzziniet: šeit.

NAUDA:

 Latvijas 2019.gada budžeta izdevumu apmērs – 9,4 miljardi eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijai 2019.gadā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, liecina piektdien, 8.februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums.

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, vēsta FM. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Vairāk uzziniet: šeit.

 

NĀKOTNE:

Baltijas valstis skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu Brexit jautājumā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas vçstnieks Latvijâ Arti Hilpus (no kreisâs), Latvijas Ministru prezidents Kriðjânis Kariòð un Lietuvas Ministru prezidents Sauïus Skvernelis.

Baltijas valstis ir skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit procesu, pirmdien, 4.februārī, Rīgā žurnālistiem pauda Baltijas valstu līderi.

Aicināti komentēt runas, ka Lielbritānija, iespējams, uzrunājusi Baltijas valstis, lai tās mudinātu ES pagarināt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Baltijas valstu līderi apgalvoja, ka Lielbritānija ar tām nav sazinājusies.

Kariņš uzsvēra, ka Lielbritānija līdz šim nav sazinājusies ar Latviju. Tajā pašā laikā viņš pauda skepsi, ka Brexit jautājumā būtu iespējams panākt jaunu vienošanos.

«Lai panāktu līdzšinējo vienošanos par Brexit, pagāja divi gadi. Ja var atrast jaunu vienošanos, piemēram, Īrijas jautājumā, tas būtu labi, bet esmu skeptisks. Nedomāju, ka var atrast labu risinājumu tik īsā laikā. Latvija uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir slikta, jo Lielbritānija ir mūsu stratēģiskais partneris, tomēr mums ir jādomā par paliekošajām 27 valstīm. Eiropai Brexit jautājumā ir jāturas kopā,» pauda Kariņš.

Lietuvas premjerministrs uzsvēra, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir noslēgušās. «Divu gadu smagais darbs nevar tikt atcelt ar pēdējā brīža priekšlikumiem vai lēmumiem. Jaunu sarunu vairs nebūs. Ir jāīsteno tie lēmumi, kādi jau ir pieņemti,» uzsvēra Skvernelis.

Vairāk uzziniet: šeit.

DEFICĪTS:

Jaunais MK «saņēmis stafeti» no vecā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka jaunais Ministru kabinets (MK) ir «saņēmis stafeti» no iepriekšējā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš padome konstatējusi tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi, stāsta padomē.

Latvijas budžets 2018.gadā, pēc padomes ekspertu aprēķiniem, ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019.gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb –0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018.gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019.gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP.

Vairāk uzziniet: šeit.

KĀRTĪBA:

Ģirģens uzsver – nacionāla un etniska naida kurināšana nav pieļaujama, sola rīkoties

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iekšlietu minists Sandis Girģens (KPV LV).

«Nacionālas un etniskas dabas naida kurināšana nav pieļaujama, tāpēc atbildīgie iekšlietu dienesti nodrošinās, lai tiktu ievērots likums un saukti pie atbildības tie, kuri ar savām provokatīvajām darbībām apdraud iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību,» komentējot Rīgas mikrorajonos izplatītās nacionālo naidu kurinošos materiālus, teic iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

«Es, kā iekšlietu ministrs, uzkatu, ka nav pieļaujama Latvijas iedzīvotāju provocēšana un dalīšana pēc etniskās piederības. Jebkuri mēģinājumi to darīt ir nosodāmi. Provokatori tiks saukti pie likumā noteiktās atbildības,» norāda Ģirģens, kurš arī min, ka iekšlietu dienestiem jāreaģē uz jebkuru provokāciju.

Ministrs arī ir pārliecināts, ka provokāciju organizatori tiks saukti pie atbildības.

Februāra sākumā Rīgas mikrorajonos izplatītu nacionālo naidu kurinoši plakāti, kuros attēlots Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). Par notikušo Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Informācija nodota arī Valsts drošības dienestam.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.