BNN nedēļas apkopojums: Levits mudina aizsargāt ierēdņus. Atlaiž Rīgas domi. Nodokļu izmaiņas

Latvenergo lieta aizvadītajā nedēļā turpināja šūpot valdību, un stingru vārdu šajā lietā nācās pateikt arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Valsts augstākie ierēdņi izsūtīja vēstuli, kurā pauda bažas par to, ka nepastāv mehānismi, kas pasargātu valsts sekretāru no politiskās izrēķināšanās, ja šis cilvēks atsakās pieņemt, iespējams, prettiesiskus lēmumus.

Atbildot uz to, prezidents Levits uzvēra, ka neviens nedrīkst no ierēdņa pieprasīt prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību.

«Šāda, visu augstāko valsts civildienesta ierēdņu parakstīta, vēstule ir nopietns signāls. Acīmredzot notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti,» pauda Levits.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks Pāvels Rebenoks atsauca savu kandidatūru uz Latvenergo padomes locekļa amatu, tomēr pats ministrs izteicās, ka neizslēdz iespēju rīkot jaunu konkursu.

Noticis tas, ko, šķiet, daļa politikas darboņu un vērotāju gaidījuši jau gadiem – Saeima lēmusi par Rīgas domes atlaišanu. Lēmums vēl jāizsludina Valsts prezidentam, tomēr priekšvēlēšanu kampaņa jau uzņēmusi apgriezienus. Attīstībai/Par! mēra kandidāts Mārtiņš Staķis rīdziniekiem uzsmaida jau no katra otrā reklāmas staba, bet pārējās koalīcijas partijas meņģējas, kurš ar kuru nu kopā ies.

Tāpat aizvadītajā nedēļā tika publiskotas ieceres kārtējām nodokļu izmaiņām – mainīt neapliekamo minimumu, palielināt atbalstu ģimenēm, mainīt minimālās algas apmēru, kā arī palielināt akcīzes nodokli cigaretēm.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Nopietni signāli, Neatlaidība, Atlaišana, Nodokļu izmaiņas, Mediju uzraugi, Inflācija, Lēnāk pār tiltu un Ticības aizstāvji.

NOPIETNI SIGNĀLI

Levits: Neviens nedrīkst no ierēdņa pieprasīt prettiesisku rīcību

Valsts prezidents Egils Levits

Neviens nedrīkst no ierēdņa pieprasīt prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību, paudis Valsts prezidents Egils Levits, atbildot uz valsts augstākās ierēdniecības vēstuli, kurā paustas bažas par politisku izrēķināšanos, nepildot, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus.

«Šāda, visu augstāko valsts civildienesta ierēdņu parakstīta, vēstule ir nopietns signāls. Acīmredzot notiekošie procesi nav pietiekami caurspīdīgi un argumentēti,» atzīst Levits un mudina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) iespējami ātri noskaidrot radušos situāciju.

«Uzskatu, ka augstāko valsts civildienesta ierēdņu ierosinājumam izveidot vienotu un efektīvu mehānismu, kā ietvaros var konstatēt, vai valsts sekretāra vai citu augstāko ierēdņu rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, ir pamats,» norāda Levits.

Vairāk uzziniet: šeit.

NEATLAIDĪBA

Nemiro neizslēdz jauna Latvenergo padomes locekļu amata konkursa rīkošanu

Mārtiņš Krieķis, Pāvels Rebenoks, Latvenergo, Olainfarm, Valērijs Maligins, Irina Maligina, Nika Saveļjeva, Ralfs Nemiro, Krišjānis Kariņš, nodomi,
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) neizslēdz jauna AS Latvenergo padomes locekļu amata konkursa rīkošanu. 

Ministrs pieļāva, ka, ņemot vērā diskusijas ap Latvenergo padomes locekļu konkursu, varētu arī nonākt pie secinājuma, ka konkurss būtu rīkojams no jauna. Tiesa, patlaban par šādu iespējamību netiek domāts, bet par to varētu lemt pēc tam, kad tiks saņemts drošības iestāžu atzinums par šajā Latvenergo padomes locekļu amata konkursā uzvarējušajiem pretendentiem. Tas varētu notikt mēneša laikā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka Latvenergo padomes locekļu amata konkursa rīkošana un novešana līdz galam ir ekonomikas ministra atbildībā. Vienlaikus viņš piebilda, ka fakts, ka kāds ir izstājies no šī konkursa, neaptur konkursu kopumā.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATLAIŠANA

Saeima atlaiž Rīgas domi

Rīgas dome, Saeima, pašvaldība, Oļegs Burovs, Rīgas domes atlaišana, Rīgas dome, domes atlaišana, Juris Pūce, Rīgai!, Gods kalpot Rīgai, Saskaņa, Saeima, likumprojekts, atkritumu apsaimniekošana, Egils Levits

Saeima pieņēmusi lēmumu atlaist Rīgas domi. Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmums desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki – par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

«Rīgā, maigi sakot, viss nav labi,» uzrunājot Saeimu, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņš pauda, ka tagad ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi un sakārtot galvaspilsētu.

Vairāk uzziniet: šeit.

NODOKĻU IZMAIŅAS

Nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes

IIN, minimālā alga, nodokļu sistēma, nodokļu politika, 500 eiro

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam. 

Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Vairāk uzziniet: šeit.

MEDIJU UZRAUGI

NEPLP locekļu amatā apstiprina žurnālistus Kalderausku un Eglīti

NEPLP, Ieva Kalderauska, Artuss Kaimiņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Eglītis, Vita Anda Tērauda, Saeimas Mediju politikas apakškomisija

Saeima Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatos ceturtdien, 13.februārī, apstiprinājusi žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti.

Kalderauska saņēma 73 deputātu balsis, savukārt par Eglīti nobalsoja 70 parlamentārieši.

Eglītis iepriekš bijis TV3 ziņu žurnālists, kā arī vadījis uzņēmumu E Komunikācijas. Savukārt Kalderauska bijusi televīzijas kanāla LNT žurnāliste, savukārt pēc šī kanāla reorganizācijas darbu turpinājusi kanālā TV3.

Vairāk uzziniet: šeit.

INFLĀCIJA

Latvijā inflācija janvārī bijusi 2,2% apmērā

inflācija, dzīves līmenis, patēriņa cenas, preču cenas

Latvijā inflācija 2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada janvāri, bijusi 2,2% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2% un pakalpojumiem – par 2,7%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada janvārī bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7%, bet pakalpojumiem – par 13,1%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

LĒNĀK PĀR TILTU

Tallinas iedzīvotāji neatbalsta satiksmes ātruma ierobežošanu līdz 40 km/h

Satiksme, Tallina, satiksmes ātrums, ātruma ierobežojumi,

Tallinas iedzīvotāji neatbalsta pilsētas mēra Mihaila Kolvarta (Mihhail Kõlvart) priekšlikumu automašīnu ātrumu pilsētas ielās ierobežot līdz 40 kilometriem stundā, līdz ar to pašvaldība meklē citus veidus, kā kontrolēt satiksmes ātrumu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ierosinājums satiksmes ātrumu Tallinā ierobežot līdz 40 kilometriem stundā tika izteikts aizvadītā gada rudenī. Ideja tika pamatota ar to, ka vairākas pilsētas citur pasaulē ir darījušas tāpat, lai kontrolētu satiksmes plūsmu un palielinātu ceļu kapacitāti.

Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka Tallinas iedzīvotāji nav mierā ar šādām izmaiņām. Līdz ar to Kolvarts rosina, ka, lai kontrolētu satiksmi, varētu regulēt luksoforus un elektroniskās ceļa zīmes, vadoties pēc operatīvās informācijas.

Vairāk uzziniet: šeit.

TICĪBAS SARGI

Lietuva pievienojusies Trampa vadītajai reliģiskās brīvības aliansei

ASV, Donalds Tramps, reliģija, cilvēktiesības, reliģiskā brīvība, starptautiskās attiecības

Lietuva kļuvusi par vienu no 27 valstīm, kura plāno pievienoties ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Starptautiskajai Reliģiskās brīvības aliansei (International Religious Freedom Alliance), ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Trampa administrācija aliansi sākusi 5.februārī Nacionālajās lūgšanu brokastīs. Iniciatīva tiek raksturota kā pirmā starptautiskā koalīcija, kas iestāsies par reliģisko brīvību visā pasaulē. Plānots, ka alianse koncentrēsies uz cīņu ar zaimošanas likumiem un represijām pret tiem, kuri mainījuši ticību, kā arī cīnīsies pret tehnoloģiju pielietošanu reliģiskajai apspiešanai. Pieļauts, ka šo mērķu vārdā varētu tikt pielietotas arī sankcijas.

Bez Lietuvas aliansei plāno pievienoties arī tādas valstis kā Albānija, Austrija, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Kolumbija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Gambija, Gruzija, Grieķija, Ungārija, Izraēla, Kosova, Latvija, Malta, Nīderlande, Polija, Senegāla, Slovākija, Slovēnija, Togo, Lielbritānija, Ukrainai un ASV.

Vairāk uzziniet: šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas