BNN nedēļas apkopojums: Nabadzība Latvijā. Topošās koalīcijas solījumi. Tiesības pēc Brexit

Šonedēļ Latvijā joprojām notiek pārrunas par tās politisko vidi – kāda tā būs. Solījumi bārstās. Pašlaik topošā koalīcija sola opozījai, ka tā varētu izvērtēt opozīcijas ierosinājumus un konstruktīvākos no tiem arī atbalstīt.

Savukārt Lielbritānijas valdības nestabilitāte arī Latvijai liek uzdot virkni jautājumu. Tomēr, kamēr atbildes tiek sagaidītas, tiek gatavots dokuments, kas paredzēts, lai nodrošinātu Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit. Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Tikmēr pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem tiek secināts, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3% iedzīvotāju.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Solījumi; Breksit; Cīņa;; Viedoklis; Veselība; Kritums; Liegums.

SOLĪJUMI:

Topošā koalīcija sola būt atvērtāka opozīcijas ierosinājumiem

Topošā koalīcija varētu izvērtēt opozīcijas ierosinājumus un konstruktīvākos no tiem arī atbalstīt, ceturtdien, 17.janvārī, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis norādīja, ka partijas ir vienojušās par sadarbības līgumu, taču tas vēl redakcionāli jāprecizē. Politiķi līdz šim ir arī vienojušies par fiskālās disciplīnas līgumu.

Iepriekš koalīcijas partijas mēdza noraidīt jebko, kas nāk no opozīcijas, bet tagad potenciālie partneri vienojušies par iespēju izvērtēt arī opozīcijas ierosinājumus, skaidroja Kariņš.

Būs gan nepieciešams atšķirt konstruktīvas iniciatīvas no mazāk konstruktīviem priekšlikumiem, norādīja premjera amata kandidāts, piebilstot, ka to varēs darīt sadarbības sanāksmēs.

Pēc ceturtdienas sarunām partneri ir soli tuvāk darba noslēgumam pie valdības deklarācijas un pārējiem dokumentiem. Tikšanās iecerēta arī piektdien pulksten 12.00 un sestdien, ja tas būs nepieciešams.

«Vai mēs divās tikšanās reizēs varēsim visu izrunāt? Iespējams,» teica Kariņš, kurš gan nepieciešamības gadījumā gatavs arī papildu sanāksmēm. Viņš skaidroja, ka tagad tiek runāts par konkrētas politikas īstenošanu, līdz ar to labāk «trīsreiz mērīt un vienreiz griezt».

Vairāk uzziniet: šeit.

 

BREKSIT:

Top dokuments Latvijā dzīvojošo britu pilsoņu tiesību nodrošināšanai pēc Brexit

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Edgars Rinkēvičs

Patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit, un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

«Izstrādāsim dokumentu, kas, ja Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības (ES), paredz britu pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas un strādā Latvijā, nodrošināt tādas pašas tiesības un pienākumus kā pašlaik, protams, sagaidot pretī, ka Lielbritānijas valdība apņemas tieši tādas pašas saistības pret mūsu valstspiederīgajiem,» teic Rinkēvičs.

Viņš piebilst, ka īss politisks dokuments šobrīd vēl tiek gatavots, bet, kādā veidā tas tiks pieņemts, par to vēl plānotas diskusijas ar kolēģiem Saeimā un valdībā, jo pagaidām traucējot jaunās valdības neesamība. «Es atturētos saukt konkrētus datumus, jo mums vēl ir vairāk nekā divi mēneši līdz 29.martam, kad Lielbritānijai jāizstājas no ES,» teic politiķis.

«Mums vēl nav skaidrība, ko Lielbritānija darīs tuvāko trīs dienu laikā, bet uzskatām, ka šāda politiska apņemšanās no abām pusēm varētu palīdzēt arī mūsu valstspiederīgajiem,» uzsver Rinkēvičs, piebilstot, ka Lielbritānijas noraidītā vienošanās bija ļoti adekvāta Latvijas interesēm un valstspiederīgo statusam.

 

Vairāk uzziniet: šeit un  šeit.

CĪŅA:

Kaimiņš saglabā KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Artuss Kaimiņš (no kreisās) un Aldis Gobzems

Balsojumā par Artusa Kaimiņa (KPV LV) atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata balsis sadalījušās vienādi, līdz ar to Kaimiņš šo amatu ir saglabājis.

Kaimiņš žurnālistiem pēc frakcijas sēdes teica, ka balsojums bija slēgts, tomēr gan par, gan pret viņa atbrīvošanu no amata nobalsoja pa septiņiem cilvēkiem. Līdz ar to lēmums par viņa atbrīvošanu no Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu nav pieņemts.

Deputāts norādīja, ka par šī jautājuma ierosināšanu jāvaicā frakcijas priekšsēdētājam Atim Zakatistovam, kurš to arī iekļāva Saeimas frakcijas sēdes darba kārtībā.

Kā ziņots, Kaimiņš jau iepriekš saskāries ar situāciju, kad nebauda savas frakcijas vairākuma atbalstu.

Pēc tam, kad KPV LV lēma par labklājības ministra kandidāta maiņu, Kaimiņš pauda, ka būtu vēlējies pretendēt uz  šo posteni tomēr KPV LV frakcijas deputātu vairākums nolēmis lemt tikai par iepriekš apspriestajām kandidatūrām. Kaimiņš frakcijas sēdē bija piedāvājis izskatīt vēl citas iespējamās kandidatūras labklājības ministra amatam un viņa redzējumu šim amatam, bet šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS:

Šuplinska: Jautājums par sešgadnieka laišanu skolā ir atstājams vecāku ziņā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Ilga Šuplinska

Izšķiršanās par to, vai savu sešus gadus veco bērnu laist vai nelaist skolā, ir atstājama vecāku ziņā, uzskata izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Ilga Šuplinska (JKP).

Intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka pati savu vecāko meitu izvēlējusies nelaist skolā sešu gadu vecumā, lai arī atvase šķietami bijusi tam psiholoģiski gatava. Šuplinska atgādināja, ka valsts nodrošina apmācību piecu un sešu gadu vecumu sasniegušiem bērniem, kas netiek saukta par pirmo klasi, līdz ar to bērnam tiek dota iespēja pierast pie mācību vides.

Savukārt par to, kurā brīdī jaunajam cilvēkam būtu labāk nonākt darba tirgū, domas dalās, piebilda Šuplinska.

Ministra amata kandidāte pauda viedokli, ka drīzāk iestājas par to, lai bērns psiholoģiski labāk nobriest skolas gaitām, un lai pārejas posms ir mazliet lēnāks. «Tas ir saistīts arī ar to, ka skolas ne vienmēr ir gatavas tam, ka jaunā paaudze šobrīd ir krietni enerģiskāka, atraktīvāka, tai varbūt nav līdz galam skaidrs, kāpēc viņam tādu uzdevumu dod, kādēļ viņam tas jāpilda,» skaidroja Šuplinska.

Runājot par pārējiem izglītības nozarē tuvākajā laikā risināmajiem jautājumiem, Šuplinska atkārtoti pauda atbalstu skolu optimizācijas plānam, jo tā esot viena no pozīcijām, kur ņemt normatīvajā regulējumā jau paredzētajam pedagogu algu palielinājumam. Tomēr Šuplinska uzsvēra, ka valsts finansējumu skolām nedrīkst «griezt» mehāniski un katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.

Vairāk uzziniet: šeit.

VESELĪBA:

Divu pakalpojumu grozu principa ieviešanu veselības aprūpē atliek līdz jūlijam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019.gada 30.jūnijam, lēma Saeima.

Parlaments ceturtdien, 17.janvārī, attiecīgus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā pieņēma divos lasījumos kā steidzamus, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunajai informācijas sistēmas funkcionalitātei bija jāsāk darboties jau gada sākumā, taču tā nenotika, un mēs visi redzējām atbildīgo dienestu fiasko. Ārsti joprojām nevar pārliecināties, kurš pakalpojumu grozs pienākas viņa pacientam. Tas bija kārtējais trieciens jau tā vārgajai e-veselības sistēmas reputācijai,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Kā uzsver komisijas vadītājs, likumdevējs ar šo lēmumu ir atvēlējis vairāk nekā pietiekamu laiku sistēmas tehniskai sakārtošanai, taču vienlaikus reformas atlikšana dod laiku arī jaunveidojamajai valdībai paust nostāju valstos obligātās veselības apdrošinās lietā un aktīvi rīkoties. Tāpat komisijā ir izskanējuši priekšlikumi paplašināt to iedzīvotāju loku, kuriem pienāktos valsts apmaksāts pilnais pakalpojumu grozs, un deputāti šim jautājumam pievērsīsies tuvākajos mēnešos, atzīst Skride.

Plānots, ka nepilnības sistēmā tiks novērstas līdz janvāra beigām. Lai pārliecinātos, ka sistēma strādā atbilstoši prasībām, līdz šī gada 30.jūnijam paredzēts noteikt pārejas periodu, lai varētu pārbaudīt tās darbību un novērst kļūdas. Šajā laikā ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta pilnvērtīga iespēja pieslēgties e-veselības sistēmai, savukārt iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS:

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3% iedzīvotāju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2017.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

CSP atzīmē, ka 2017.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis–  līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016.gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017.gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016.gadā – 694 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%) un vismazākais – Rīgā (15,6%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē – 25%, Kurzemē – 24,8% un Pierīgā – 16,9% iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017.gadā tādu bija 74% (2016.gadā – 72,8%). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).

Vairāk uzziniet: šeit.

LIEGUMS:

IUB liedz slēgt 200 miljonus vērto NBS bruņoto automašīnu iegādes līgumu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Aizsardzības ministrijai slēgt vispārīgo vienošanos ar Somijas uzņēmumu Oy Sisu Auto AB par aptuveni 200 miljonus eiro vērto bruņotu automašīnu iegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kā arī atcēlis iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Birojs uzdevis pasūtītājam – Aizsardzības ministrijai – trīs mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas šī gada 11.janvārī novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus.

Lēmums balstīts uz iepriekš iesniegto Dienvidāfrikas uzņēmuma Paramount International Marketing un ASV uzņēmuma AM General LLC sūdzību par Aizsardzības ministrijas rīkoto sarunu procedūru, apstrīdot tās rezultātus.

Ministrijai tika pārmesti vairāki pārkāpumi attiecībā uz iepirkuma konkursu, tai skaitā nekonsekvence prasībās un rezultātos. Tā, piemēram, iesniedzējs norādīja, ka saskaņā ar tehniskajām specifikācijām obligāta prasība attiecas uz transportlīdzekļa pilnas masas ierobežojumu – ne lielāka kā 11 tonnas ar kravu, aprīkojumu un pasažieriem. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju uzvarētāja piedāvātā transportlīdzekļa svars šo ierobežojumu pārsniedz, jo tas ir 14 tonnas. Norādīts arī, ka uzvarētāja piedāvājums neatbilst tehnisko specifikāciju prasībām par durvju skaitu.

IUB daļēji apmierinājis sūdzības un uzdevis ministrijai saskaņā ar Likuma 65.panta desmito daļu: 1) pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam un visiem pretendentiem; 2) vienlaicīgi nosūtīt Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

Vairāk uzziniet: šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas